Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. decembris, 2014
Drukāt

Vēl viens matemātiķis pie izglītības stūres. Saruna ar Jāni Vucānu (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Nu jau vairākas nedēļas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs ir Jānis Vucāns – Saeimas deputāts Zaļo un zemnieku savienības frakcijā, matemātikas profesors un bijušais Ventspils Augstskolas rektors. 11. Saeimā viņš bija šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam gan uz laiku komisiju pameta, lai strādātu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Par izglītības un kultūras jautājumiem savulaik bijis atbildīgs, arī pildot deputāta pienākumus Ventspils domē. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja amatā J. Vucāns nomainīja savu partijas biedri Danu Reiznieci-Ozolu. Koalīcijas veidošanas sarunās bijis pašsaprotami, ka Saeimā par izglītības jomas jautājumiem jāturpina atbildēt ZZS pārstāvim, cīņas par komisijas priekšsēdētāja krēslu nav bijis. “Arī pats labprāt biju gatavs šo amatu uzņemties,” atzīst J. Vucāns.

– Varbūt jūs šim amatam izvirzīja tāpēc, ka izskatāties diezgan konservatīvi noskaņots? Nav īsti zināms, ko sagaidīt no jaunās izglītības ministres Mārītes Seiles. Ja viņa pārāk strauji virzīs kādas reformas, jūs varētu tās piebremzēt?

J. Vucāns: – Es no Mārītes Seiles nesagaidu nepārdomātus lēmumus. To, ko viņa līdz šim dzīvē darījusi, darījusi pietiekami izsvērti. Arī citi kolēģi nav pauduši satraukumu par Mārītes Seiles nonākšanu amatā. Ar jauno ministri iepazināmies jau pirms daudziem gadiem, kad biju mācībspēks un katedras vadītājs Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, bet viņa tur bija studente. Es viņu labi atceros, vienu brīdi fakultātē bijām arī kolēģi. Jau tad varēju novērot Mārītes Seiles neatlaidību un organizatora spējas. Tālākajā dzīvē arī šad tad sanāca tikties. Pēdējā tikšanās bija tepat, komisijā, kad Mārīte Seile vēl vadīja “Iespējamo misiju”.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. … IzM Mara Seilitei, ka ari IKZ komisijas vaditajam Janim Vucanam ir PIENAKUMS: piedalities un stiprinat valdibas izteikto neseno migrantu un Diasporas latviesu atgriesanas politiku un izvest to realitate – savas iespejamibas robezas !

    … Proti, latviesu pilsonu berniem diaspora, dot tiesibas iesakt studijas Latvijas universitasu fakultates ar lidzigu akademiska sasnieguma novertejuma noteiktu statusu un konsekventi ar lidzigiem finansialiem pabalstiem … ka ari 1. – atlikt Valsts valodas eksamena sertifikaciju lidz otra gada beigam, un, 2. – tiesibas iesakt studijas anglu valodas sekcijas !!!

    .. Pasreizeja valsts un augstako izglitibas instituciju uznemsanas likumi un praktika ka ari izteikta politika ir PRETEJA VALSTS REEMIGRACIJAS POLITIKAI … UN … tadejadi nogriez daudzu latviesu izcelsmes studentu repatriacijas iespejas … rodot valstij zaudejumus atgut tas dzivo speku un attistibas potencialu tuvaja nakotne … !

    … Ne jau visi diaspora dzivojosie latviesi pieder pie ‘iedomato’ bagatnieku grupas … patiesiba, sadi 5% nekad tik un ta neatgriezisies, jo tiem savi dzives celi izveleti un dzives vertibas jau pienemtas no bernibas, intensivas integracijas veida un cita vide …

    … Personigi apzinu vismaz duci sadu gribetaju, bet Valts valodas attiecigi runajosu bet vel nekvalificetu kandidatu 2015. macibas gadam … !

    … Ludzu atbildigajiem, augsminetiem, padomat par iespejas ievest Latvijas Republikai par labu vajadzigas izmainas Augstskolu uznemsanas likumos un prakse !

  2. Inteliģents un patīkams cilvēks, žēl, ka pārdevies hūtei.

  3. Dvaini, ka komisijas priekšsēdētājam nepavaicāja par krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

  4. Piedāvājuma zinātne nozīmē – par valsts naudu pētu un daru ko gribu zinātnē. Ļoti ērta pozīcija, kura nav nevienā citā tautsaimniecības nozarē! Akadēmiķi, profesori, pētnieki, kuri uz valsts rēķina apmierina savus vaļaspriekus! Cik tad mums ir Nobela prēmijas laureātu šajā piedāvājuma zinātnē? Neviena! Tad kāds vispār ir viņu devums un pienesums valstij ? Vai kāds ir kritiski izvērtējis to visu! Skaidrs, ka tādā mazā valstī, kā Latvija, savi 80% zinātnes naudas ir jānovirza pieprasījuma zinātnei, kas dod tiešu tautsaimniecisku efektu un Vucāna kungam tas arī būtu jādara. Tikai skatoties uz viņa gadiem un viņa domu gaitu rakstā, šaubos, vai viņš uz tādām reformām vispār būs spējīgs?

    • [Ļoti ērta pozīcija, kura nav nevienā citā tautsaimniecības nozarē! Akadēmiķi, profesori, pētnieki, kuri uz valsts rēķina apmierina savus vaļaspriekus]
      Es gan nezinu, cik lielā mērā tā ir tautsaimniecības nozare, taču līdzīga situācija ir kultūrā. Izņemot t.s. “galma māksliniekus” un popkultūras pārstāvjus…

      [Cik tad mums ir Nobela prēmijas laureātu šajā piedāvājuma zinātnē? Neviena!]
      Kāda ir bijusi mēnešalga pēdējo gadu (zinu, zinu – Marija Kirī daudzus gadus atpakaļ…) Nobeļa prēmijas laureātiem brīdī, kad viņi paveica savu atklājumu un cik maksāja viņu laboratorijas iekārtojums un kosmiskie aparāti un arī Lielais Hadronu paātrinātājs, ar kuru palīdzību tika veikti attiecīgie atklājumi?

      [savi 80% zinātnes naudas ir jānovirza pieprasījuma zinātnei]
      Pašlaik gan izskatās, ka šis procents ir stipri lielāks… Problēma ir arī tā, ka pieprasījuma zinātne spēj tikai uzlabot un piemērot jau esošās zināšanas. Jaunās, tāpat kā spējīgus prātus rada tikai piedāvājuma zinātne. Tāpat, kā neviens ģeniāls mākslinieks nav radies kā “galma mākslinieks”

Draugiem Facebook Twitter Google+