Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. augusts, 2016
Drukāt

Vēlas mainīt gāzes uzskaiti, skaitītājus atstās (19)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts paredz gāzes uzskaiti kilovatstundās, nevis kubikmetros kā patlaban. Patērētājiem tas nozīmē – skaitītāju rādījumi būs jānodod kubikmetros, bet pārrēķinu kilovatstundās veiks sadales tīkla operators.

Saskaņošanai ministrijām nodotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” paredz jaunus dabasgāzes tirgus darbības principus no 2017. gada 3. aprīļa, kad visi dabasgāzes lietotāji varēs izvēlēties savu tirgotāju. Ja mājsaimniecība jaunu tirgotāju nebūs izvēlējusies, tad dabas gāzi par regulētu cenu piegādās esošais piegādātājs. Savukārt uzņēmējiem būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru jāslēdz dabasgāzes tirdzniecības līgums. Līdz dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanai noteiktu laika posmu uzņēmējiem dabasgāzes tirdzniecību nodrošinās pēdējais garantētais piegādātājs par noteiktu cenu.

 

Mērīs pēc kaloritātes

Dabasgāzes lietotājiem līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū pēc nākamā gada 3. aprīļa, visticamāk, būs viens rēķins, bet gāzes patēriņu rēķinās kilovatstundās, nevis kubikmetros kā līdz šim. Ekonomikas ministrijā (EM) teic, ka ES tiesību akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra pēc enerģētiskās vērtības (kaloritātes), piemērojot uzskaites mērvienību “vatstunda”, nevis pēc daudzuma (normālkubikmetros vai kubikmetros). “Tādējādi kā iespējamais risinājums noteikumu projektā ir izvēlēta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kW) un gala lietotājiem nebūs jāmaina esošie gāzes patēriņa skaitītāji. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan normālkubikmetros vai kubikmetros, gan enerģijas vienībās,” teic EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko.

Jaunajā noteikumu projektā kā klientu apkalpošanas modelis ir paredzēts “tirgotāja centriskais modelis”, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs – viens līgums, viens rēķins un viena informācijas nodrošināšanas un klientu apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. “Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses,” teic E. Rubesa-Voravko.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš gan paredz – labi sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu valdība, visticamāk, apstiprinās, tomēr tie “pārāk daudz aizsargājot patērētāju”. “Mājsaimniecības jutīsies ērti, tām līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū būs maz intereses par gāzes tirgū notiekošo. Tātad noteikumi, iespējams, nerosinās konkurenci,” teic eksperts. Viņaprāt, gāzes pārdevēju interese darboties brīvajā tirgū vismaz 1 – 2 gadus pēc tā atvēršanas būs mazāka, nekā tā bija elektroenerģijas tirgū pēc tā atvēršanas mājsaimniecībām pērn 1. janvārī. “Ja vien šajā tirgū neiesaistīsies “Latvenergo” un “Enefit”,” piebilst eksperts. Tāpat pareiza esot arīdzan mērvienības “vatstunda” ieviešana – gāzei ir dažāda kaloritāte, tāpēc šī mērvienība precīzāk rādīšot tās patēriņu.

Ministru kabineta noteikumu projektā arīdzan detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Tomēr līdz tirgus atvēršanai vēl veicami daudzi citi priekšdarbi.

 

Uzklausīs konsultantu

“Latvijas Avīzē” jau vēstījām, ka saskaņā ar šā gada februārī Enerģētikas likumā apstiprinātajiem labojumiem, a/s “Latvijas gāze” līdz nākamā gada 3. aprīlim ir jāizveido māsas uzņēmums, kas nodarbosies ar gāzes pārvadi un glabāšanu. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Tātad tā īpašnieki nedrīkst būt saistīti ar “Latvijas gāzi” vai tās akcionāriem.

Valstij ir paredzētas pirm­pirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē valdība, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Vai valsts ir gatava pirkt pārvades un glabāšanas uzņēmuma akcijas? Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vakar apstiprināja: ir trīs varianti, kā rīkoties ar “Latvijas gāzei” nodalītā uzņēmuma akcijām. Pirmais: valsts nepērk daļas nodalītajā “Latvijas gāzes” uzņēmumā. Otrais: valsts pērk vairāk nekā 50% akciju nodalītajā “Latvijas gāzes” uzņēmumā. Trešais: valsts pērk minimālu kapitāldaļu daudzumu. Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš teic, ka tirgus labas darbošanās gadījumā, proti, ja visi tā dalībnieki ievēro noteikumus, valstij nevajadzētu pirkt akcijas. “Visiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina taisnīga un vienlīdzīga pieeja pārvades tīkliem,” saka eksperts.

Savukārt ekonomikas ministrs uzskata, ka valstij visizdevīgāk būtu iegūt gāzes pārvades uzņēmumā noteicošo kontroli, nopērkot vairāk nekā 50% “Latvijas gāzes” akciju. Lemšanā gan noteicošais būšot starptautiskā konsultanta ieteikums, ar kuru līgumu iecerēts slēgt līdz augusta beigām. Savukārt valdībai ieteikumu par tālāko rīcību ar “Latvijas gāzes” akcijām EM iesniegšot līdz 1. novembrim.

Gatavību pārdot savas “Latvijas gāzes” akcijas jau agrāk izteikuši “Gazprom” un “Ruhrgas” – akcionāri, kam patlaban pieder vairāk nekā 50% “Latvijas gāzes” akciju. Cik varētu maksāt puse no pārvades tīkla infrastruktūras? R. Āboltiņš teic, ka cenu diapazons ir diezgan plašs – no 80 līdz 160 miljoniem eiro. “Lielais jautājums ir par to, kur valsts ņems šādu naudu?” tā eksperts. Viņš arī paredz, ka tirgus atvēršana gāzes cenu, visticamāk, necels. “Ir iespējams, ka ilgākā termiņā gāzes cenas sasaisti ar naftas cenu atcels,” saka R. Āboltiņš.

 

Gatavo ārkārtas sapulci

Tikmēr a/s “Latvijas gāze” patlaban gatavojas akcionāru ārkārtas sapulcei, kas notiks 2. septembrī, kad lems par jaunā gāzes pārvades uzņēmuma “Conexus Batic Grid” izveidi. Par jaunā uzņēmuma akcionāriem bez naudas ieguldījuma var kļūt ikviens esošais “Latvijas gāzes” akcionārs, tostarp arīdzan vairāki tūkstoši mazo akcionāru. Visiem akcionāriem ir vairākas iespējas lemšanai par savām akcijām. Viņi var līdz akcionāru sapulcei šā gada septembrī rakstveidā pieteikties uz jaunā uzņēmuma akcijām, var akcionāru sapulcē balsot par sadalīšanu un arī tad saņemt akcijas vai balsot pret uzņēmuma dalīšanu un saņemt naudas kompensāciju, ko vēlāk neatkarīgs finanšu eksperts aprēķinās saskaņā ar Komerclikuma nosacījumiem.

A/s “Latvijas gāze” preses sekretāre Dace Baltābola vakar vērsa uzmanību, ka “Latvijas gāzes” akcijas zaudēs pusi no vērtības, ja akcionāri nepieteiksies jaunā uzņēmuma akcijām. Iecerēts, ka “Latvijas gāze” nodalīs un nodos jaunajam uzņēmumam mantu, kas nepieciešama dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Proti, nodos pamatlīdzekļus, kas nodrošina tehnoloģisko procesu norisi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (tehnoloģiskās iekārtas, urbumus, ēkas un būves, cauruļvadus), kā arī bufergāzi, kas nepieciešama gāzes krātuves darbībai. Tāpat iecerēts nodot arī pamatlīdzekļus, kas nodrošina dabasgāzes pārvades darbību (tehnoloģiskās iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadus), nemateriālos ieguldījumus (IT programmnodrošinājumu), kas nepieciešami dabasgāzes pār­va­des un uzglabāšanas darbībai, kā arī dabasgāzes pārvades cauruļvadus – pārvades nodrošināšanai.

Tāpat “Conexus Baltic Grid” paredzēts nodot pamatlīdzekļus, kas nepieciešami vadības procesiem, kā arī pasīvus un saistības attiecībā uz nodalāmo darbinieku koplīguma izmaksām, kā arī citas īstermiņa saistības un citas rezerves pašu kapitālā.

D. Baltābola teic, ka “Conexus Baltic Grid” akciju kotācija biržā būs vienīgi pašu “Conexus Baltic Grid” akcionāru izvēles jautājums. Neviens no šobrīd izstrādātajiem reorganizācijas dokumentu projektiem šādu iespēju neizslēdzot. “Taču, tā kā reorganizācijas procesu un kārtību regulē vienīgi Komerclikums, tas nozīmē, ka lēmumu par kotāciju biržā pieņems jaunā uzņēmuma akcionāri,” tā D. Baltābola.

 

UZZIŅA

Akciju sabiedrība “Latvijas gāze”

 Lielākais “Latvijas gāzes” akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija “Gazprom”,

 “Marguerite Fund” pieder 28,97% akciju, “Uniper Ruhrgas International GmbH” – 18,26%, SIA “Itera Latvija” – 16% akciju,

 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem. “Latvijas gāzes” kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 39 900 000.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Tieši gāzes apkure ir iemesls, kāpēc es būvēšu māju un kurināšu ar granulām. Zemi nopirku pagājušo gad, tagad ir iekrata nauda (ap 90K eur) lai uzbūvētu ne parāk lielu (135 m2, 4 guļamistabas) māju… Un lai iet tā Latvijas Gāze ieskrieties…

  2. Varēs dot savus kubus,bet paarreekjinās kā gribēs…

  3. Ak tad tāpēc šeit uzradās biedrs Kalvītis !!!

  4. Nekā nesapratu … Valstij JĀPĒRK valstij piederoša uzņēmuma akcijas ? :DDDD Man , protams , nav nekāda ekonomista izglītība , bet … man tas šķiet kaut kā neloģiski (maigi izsakoties) …

  5. Kur valsts nems? Uznemuma obligacijas

  6. Aga… Nu jau esam tik tālu, ka gāzes patērētājam jāprot atšķirt resnā kilovatstunda un tievā kilovatstunda…

  7. Vai kāds ir pajautājis, kāpēc jauno gāzes pārvades uzņēmumu dēvēs tieši par ,,Conexus”? Vai tas nozīmē, ka ir jau zināms tā pircējs (Kanādas finanšu sabiedrība ,,Conexus”)?

  8. Pie pārrēķiniem uz NOAPAĻOŠANU vien cik naudas nolaupīs !!!

  9. IETEIKUMI būs LIKUMS !!!!!!!

  10. repš-godmann stilā Atbildēt

    Vēl pieskaitīs piegādes izmaksas, kuras jau līdz šim IR CENĀ.
    Tad SODA NAUDU par noteikta daudzuma NEPATĒRĒŠANU…
    Vēl par to, ka kaimiņu vecenei kaza nosprāga u.t.t. tādā garā…
    Jādabū laukā pēdējā nauda no iedzīvotāju maciņiem, kamēr
    nav aizmukuši uz īrijām !!!!

  11. Laba doma! Jo kubos – neviens nevar pateikt, cik slāpeklis piejaukts klāt, kas nedeg, bet enerģētisko vērtību vieglāk noteikt!

  12. nezinu par vairs par centralizēto gāzi jo jau 10 gadus Rīgā nedzīvoju,tagad man balona gāze nu smird un smērē visus katlus melnus,sakiet ko gribiet agrāk tā nebija!!!!

  13. Kāds jauki sarežģīts stāsts! Tomēr jēgu tam visam redzu vienu: ķēdē starp izejvielu un patērētāju iedabūt maksimālu parazītu skaitu.Tā kā, mazais cilvēk, krāj naudu un gaidi jaunus apjājējus! ELEKTRIĶI nupat tika zirgā, GĀZINIEKI stāv rindā …

    • Nebija ilgi jāgaida Atbildēt

      Droši , ka iesāks ar restrukturizāciju . Pirmais pasākums – skaitītāju abonēšana. Pašam lietotājam no sevis.

  14. kamer bija viens tirgotājs tikmer vareja vienkārši kubos mērit, kad tirgotāju bus vairāk gāzes kvalitāte sāks būtiski atšķirties (uz slikto pusi starp citu jo eiropa pati atzīst ka gazproma gāze ir daudz kvalitatīvāka) atiecigi ari mainisies rēķini. tikai grūti bus pateretājam, saprast kāpec rēķins lielāks kaut kubi tie paši. un atceroties musu pakalpojumu sniedzeju mužigo vēlmi piestadit nepareizus un sadārdzinātus rēķinus ari krāpšanās noteikti notiks lielos apmēros

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+