Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Vēlas panākt glābējsilīšu aizliegšanu

Foto - LETAFoto - LETA

ilustratīvs foto

ANO Bērnu tiesību komiteja vēlas panākt glābējsilīšu aizliegšanu, uzskatot, ka tās kaitē bērna interesēm. ANO Bērnu tiesību komiteja sanāksmē oktobrī vienojās par kampaņas sākšanu, lai panāktu glābējsilīšu aizliegšanu, un virza attiecīgu projektu Eiropas Parlamentā.

Pēc ANO datiem, pēdējos gados glābējsilītes izveidotas vismaz 11 Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā. Tomēr attiecībā uz glābējsilītēm vairumā valstu nav sakārtota likumdošana, tādēļ tās darbojas likuma “pelēkajā zonā”.

Vācijā ir gandrīz simt glābējsilītes, Polijā un Čehijā vairāk nekā 40, bet Itālijā, Lietuvā, Krievijā un Slovākijā aptuveni desmit.

Patlaban Latvijā ir sešas šādas vietas – Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Madonā, Rēzeknē un Rīgā. Pirmā glābējsilīte tika atklāta 2009.gada septembrī Rīgā. Kopā Latvijas glābējsilītēs atstāti jau 20 mazuļi.

Pēdējā desmitgadē glābējsilītēs Eiropas valstīs ir atstāti simtiem mazuļu. Precīzi skaitļi nav zināmi, bet tiek lēsts, ka katrā glābējsilītē ik gadu tiek atstāts viens vai divi mazuļi.

Taču ANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, ka glābējsilītes pārkāpj bērnu tiesības, kā arī ļauj izvairīties no to problēmu risināšanas, kas noveda pie bērna pamešanas.

“Tās ir slikts vēstījums sabiedrībai. Šīs silītes pārkāpj bērnu tiesības, kā arī vecāku tiesības saņemt palīdzību no valsts, lai varētu uzaudzināt savu bērnu ģimenē,” norādīja komitejas bērnu psiholoģe Marija Hercoga.

“Tā vietā, lai sniegtu palīdzību un risinātu šīs situācijas pamatā esošās sociālās problēmas un nabadzību, mēs sakām cilvēkiem, ka viņi var vienkārši atstāt savu mazuli un skriet prom,” uzskata Hercoga.

ANO Bērnu tiesību komiteja uzsākusi diskusijas ar Eiropas Parlamentu (EP), kā arī vērsusies pie valstīm, kurās ir glābējsilītes, no tām atteikties.

Hercoga arī norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka mātes vienmēr labprātīgi atsakās no bērniem, un dažos gadījumos viņas ir piespiestas pamest bērnu. “Mums ir dati, kas liecina, ka atsevišķos gadījumos sievieti no bērna atteikties piespiež suteners, kāds vīriešu kārtas radinieks vai kāds, kas ļaunprātīgi izmanto sievieti,” sacīja Hercoga.

Dažās valstīs – Austrālijā, Kanādā un Lielbritānijā – ir nelegāli pamest mazuli jebkādā veidā, savukārt ASV ir spēkā likumi, kas ļauj vecākiem anonīmi atstāt mazuli drošā vietā, kā slimnīcā vai policijas iecirknī. Dažās valstīs ir pieņemti līdzīgi likumi, tostarp Japānā un Slovākijā.

Atbildē uz ANO paustajiem iebildumiem Čehijas politiķi nosūtījuši Bērnu tiesību komitejai vēstuli, stingri iebilstot pret ierosināto glābējsilīšu aizliegumu.

“Glābējsilītes jau ir izglābušas simtiem mazuļu, un to galvenais mērķis ir aizsargāt tiesības uz dzīvību un viņu cilvēktiesības,” norāda Čehijas deputāti.

Tomēr nedaudzie veiktie pētījumi neliecina, ka glābējsilītes mazinājušas zīdaiņu slepkavību skaitu.

Vācijā ik gadus tiek nogalināti 30-60 mazuļi, un kopš glābējsilīšu ieviešanas šī statistika nav mainījusies. Lielbritānijā mazuļu slepkavību statistika ir līdzīga, kaut arī valstī nav glabējsilīšu.

Tikmēr Vācijas Veselības ministrija izvērtē citas iespējas, kā ļaut mātēm anonīmi atteikties no mazuļa.

“Mēs vēlamies nepieciešamību pēc glābējsilītēm aizstāt ar likumu, kas ļauj sievietēm laist pasaulē mazuli anonīmi, tas ļautu viņām bērnu atdot adopcijai,” skaidroja ministrijas pārstāvis Kristofers Štīgmanss.

Austrijā, Francijā un Itālijā ir spēkā līdzīga kārtība, kas ļauj sievietēm dzemdību namā iestāties anonīmi un atstāt mazuli slimnīcā adopcijai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+