×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.2°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
16. marts, 2018
Drukāt

Vēlas “pārmācīt” šoferus, kasierus un maizniekus (8)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā samazinās, ekonomiski svarīgās nozarēs trūkst darbaroku un iegūtās zināšanas arvien straujāk noveco. Lai risinātu šo problēmu, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) atklāj otro pieteikšanās kārtu Eiropas Savienības fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Projekts paredzēts cilvēkiem no 25 gadu vecuma, kuri vēlas apgūtu jaunas prasmes vai pārkvalificēties, lai arī nākotnē būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

 

Ne bezdarbnieku projekts

“Mūsu prioritāte ir cilvēki, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši tie, kas strādā zemu atalgotās profesijās,” pērn, izsludinot projektu, akcentēja VIAA direktore Dita Traidās. “Ja neko nedarīsim, šie cilvēki drīz darba tirgum būs zuduši, jo tos izkonkurēs gados jaunie cilvēki. Beidzot ir parādījies projekts jau nodarbinātiem cilvēkiem, nevis bezdarbniekiem.”

Strādājošie un pašnodarbinātie var izvēlēties paaugstināt savu profesionālo kompetenci un konkurētspēju vairāk nekā četrsimt programmās divpa­dsmit dažādās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, būvniecībā, kokrūpniecībā, transportā un loģistikā, drukas un mediju tehnoloģijās.

“Pieteikšanās notiek, iesniedzot dokumentus izglītības iestādēs klātienē, lai šī gada jūnijā varētu sākties grupu komplektēšana un mācības,” norāda VIAA pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs Ingus Zitmanis. Mācībām var pieteikties līdz šā gada 16. aprīlim 68 izglītības iestādēs visā Latvijā. Gan pirmajā projekta kārtā, gan otrajā pieteikšanās nenotiek elektroniski, tādēļ tām personām, kas ar datoru ir “uz jūs”, problēmu nebūs. VIAA informē, ka elektroniskā sistēma, lai mācībām varētu pieteikties attālināti, vēl tiek izstrādāta.

Lai nodrošinātu atbalstu visiem interesentiem, 68 pašvaldībās darbojas pieaugušo izglītības koordinatori, kuri sniedz informatīvu atbalstu. Savukārt 28 Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs var saņemt karjeras konsultāciju par turpmākās karjeras veidošanu un piemērotāko mācību izvēli. “Ikviens strādājošais vecumā pēc 25 mācīties šajā projektā var tikai vienu reizi, tādēļ aicinām izdarīt pārdomātu izvēli un izglītības iestādē rūpīgi izpētīt izvēlētās izglītības programmas saturu. Tāpat arī iepazīties ar plānoto nodarbību grafiku, pasniedzējiem un noskaidrot, vai izvēlēto mācību apguvē nepieciešamas priekšzināšanas,” aicina I. Zitmanis.

 

Zemu atalgotajiem priekšroka

Mācību klāsts ir saskaņots ar darba devējiem, apmācības notiks tādās profesijās, kurās akūti nepieciešamas darbarokas. Piedāvāto mācību vidū liekākā daļa ir neformālās izglītības programmas – 302. Iespējams iesaistīties arī profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides izglītības programmās. Apgūt jaunas nozares var ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību – pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību, kam ir nozīme, ja izvēlētajās mācībās nepieciešamas priekšzināšanas. Tomēr, ja pieteikumu skaits būs ļoti liels, priekšrocības uzņemšanā būs iedzīvotājiem vecumā no 45 gadiem, kuri strādā konkrētās profesiju grupās. Aktuālāk apmācīt ir pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekus – konduktorus, pārdevējus, ielu tirgotājus, kasierus, sanitārus, apsargus. Kvalificētus strādniekus un amatniekus – juvelierus, maizniekus, podniekus, kurpniekus. Iekārtu un mašīnu operatorus un izstrādājumu montierus – karjera strādniekus vai transporta līdzekļu vadītājus. Tāpat arī vienkāršo profesiju pārstāvjus – apkopējus, veļas mazgātājus, krāvējus, iesaiņotājus, atkritumu savācējus un šķirotājus, sētniekus.

 

Apmācības noder ikdienas darbā

“Strādāju jurisprudencē. Arvien vairāk pie manis vērsās klienti, kurus interesēja nianses par personas datu aizsardzību. Sapratu, ka man trūkst šādu zināšanu, lai sniegtu atbildes uz visiem klientu interesējošajiem jautājumiem,” pieredzē dalās jurists Rinalds Freimanis, kurš pirmajā šā projekta kārtā apguva kursu “Personas datu aizsardzība”. “Iegūtās zināšanas varu lietot ikdienā, tās man patiešām noder. Kursus kopumā vērtēju atzinīgi. Pasniedzēji dalījās pieredzē, stāstīja piemērus no dzīves. Tas ļoti palīdzēja, un priecē, ka netika mācīta sausa teorija, kas pēcāk nenoder. Mācījos Rīgā, kursi notika reizi nedēļā vakaros pēc darba laika.”

Mācību izmaksas 90% apmērā sedz ES fondi un valsts, strādājošajam jāveic 10% līdzmaksājums. Neformālās izglītības programmās iedzīvotāja maksājuma apmērs nepārsniedz 36 eiro, savukārt citās programmās tas var būt arī vairāki simti eiro. Šo līdzmaksājumu var segt arī darba devējs, bet bezmaksas mācības ir personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu. Viņiem pieejams arī atbalsts reģionālajai mobilitātei – transporta izmaksu kompensācija, ja šādi izdevumi radušies mācību laikā. Tāpat strādājošie ar invaliditāti var pretendēt uz asistenta vai surdotulka izmaksu kompensāciju.

 

UZZIŅA

ES projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”

Pirmajā pieteikšanās kārtā 2017. gada novembrī mācībām četrās prioritārajās nozarēs – elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās; būvniecībā; kokrūpniecībā; metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās pieteicās 5565 iedzīvotāji.

No tiem šā gada janvārī un februārī mācības uzsāka 3923 strādājošie.

Otrajā kārtā piedāvāto mācību un izglītības iestāžu saraksts, kā arī pieteikšanās kārtība, dokumenti un cita praktiska informācija pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv.

Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Tas ilgs sešus gadus līdz 2022. gada nogalei, ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Dati: VIAA

 

macibas_8

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Gribēju pieteikties kursiem, BET, tie notiek Rīgā un 3x nedēļā darbadienu vakaros, bet es dzīvoju laukos. Katru dienu iet uz darbu, tad ap 2 stundām uz Rīgu , kursi, un pēc tam atpakaļ – kurš tādu slodzi var izturēt ap 50 gadiem….
    Kāpēc kursi nevar notikt sestdienās, lai arī laucinieks tos varētu apmeklēt?
    Žēl, ka atkal domāts tikai par rīdziniekiem….

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

    • Idiots mazpisāns nevar novaldīt savu vārdu caureju. Psihiatroija LV apstākļos arī nevar palīdzēt.

      • izēd ateju kārtējo reizi, MUĻĶU zemes eurolatvānijas “titulnācijas” biogaļas izstrādājumu atkritumu samazga.

  3. Jauniešu garantijas ziemas uzņemšana pavāriem tiešām ir blefs,jo tiek diskriminēti daudzbērnu ģimenes bērni ziemas uzņemšanas grupā pavāriem skolā VSIA “RĪGAS TŪRISMA UN RADOŠĀS INDUSTRIJAS TEHNIKUMS,kur kādā stulbā anketā vienā ailē jautājums -vai esi no daudzbērnu ģimenes un vai atkarība no psihotropām vielām???……….. kam tas izdevīgi? Firmas lasa un lobē skolā sev kadrus ,kas nav no daudzbērnu ģimenes???

  4. saukli jau skaisti Atbildēt

    bet atgriezisimies pie reālās dzīves-šobrid mums ir reāls darbinieku trīkums vairākos simtos profesiju, kur ar likumu atļāva ievest viesstrādniekus. tātad reāli politiķi labāk izvēlas lai nāk iekšā sveštautieši, nekā lai nodarbina šeit uz vietas 50+ vecuma ļaudis. tāda pārkvalifikācija palidzeslabi ja vienam no 1000. un pārejie? nē nu eiropas nauda protams ir laba lieta un tā ir jāiztērē, tāpec pret programmu kā tādu pretenziju nav un nevaretu but. tikai lūk to politiķu darbi nesakrīt ar sauk”liem

  5. Daudzi tādi kursi ir īstais blefs. ,,Skolotāja” vienā laikā paralēli 2 grupās pasniedz,tad darba laikā skrien uz poliklīniku vai darbā ierodās ar 1,5 st.kavēšanos.

    • ja tu tikai te žultosi, nevis pieprasisi uz vietas atbilstošas kvalitātes mācibas, tad jau nekas nemainisies. tiko kas tāds notiek ar iesniegumu pie vadības ar pieprasijumu reaģēt. un pat ja viss notiek korekti un laikā, bet neatbilstošā kvalitātē, ari tad tev ir pienākums protestet. jo galu galā tu vairs neesi nepilngadigs skolens tev vajadzetu but spējigam izvertet mācibu kvalitāti un prasit atbilstošu atdevi.
      bet tev jau bail, ja sāksi kasities tev beigās eksāmenā ar piekasisies un paliksi bez papīra. tev papīrs svarigāks par zināšanām

Draugiem Facebook Twitter Google+