×
Mobilā versija
Brīdinājums +14°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
25. aprīlis, 2018
Drukāt

Vēlas veidot latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu, aicina iesniegt priekšlikumus

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Atsaucoties uz latviešu skatuviskās dejas nozares dalībnieku un citu ieinteresēto izteikto vēlmi, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aktualizējis jautājumu par latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu jeb kanonu, LA.lv uzzināja LNKC.

Laikā no 25. aprīļa līdz 13. jūnijam ikviens dejas eksperts aicināts sniegt priekšlikumus par dejām, kuras iekļaujamas Zelta fondā. Aptaujā aicināti piedalīties arī sabiedrības pārstāvji – interesenti un dejotāji. Anketa atrodama LNKC mājaslapā.

Uzsāktā procesa mērķis ir plašākā sabiedrībā veidot vienotu izpratni par latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu, precizējot, kuras dejas būtu tajā iekļaujamas.

“Nozarei Zelta fonds ir sava veida Dainu skapis. Līdz šim apzinātā informācija liecina par to, ka sabiedrībā, kā arī pašas nozares ietvaros, jo īpaši dažādu paaudžu starpā, pastāv ļoti atšķirīgs priekšstats par Zelta fondu,” norāda LNKC komunikāciju speciāliste Linda Ertmane.

Ekspertu darba grupas izstrādātā Zelta fonda definīcija nosaka, ka Zelta fonda saturs ir horeogrāfu veidotas latviešu skatuviskās dejas (apdares un oriģinālhoreogrāfijas), latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares laika posmā no 1937. līdz 2008. gadam, kuras raksturo Latvijas kultūrvēsturisko novadu horeogrāfisko savdabību, pamatojas folkloras avotos un tautas tradīciju aprakstos. Dejās izmantota tautas mūzika, tās apdares vai tautiska rakstura oriģinālmūzika. Horeogrāfiskajā risinājumā saglabāti latviešu tautas dejai raksturīgi izteiksmes līdzekļi, raksturs, latviešu tradicionālajā kultūrā nostiprinājušās vērtības, kā arī spilgti horeogrāfu iestudējumi konkrētā vēsturiskā laikmeta kontekstā. Dejas iekļaušanai Zelta fondā būtiski ir ar laika noturīgumu saistīti nosacījumi: tai jau vairākās dejotāju paaudzēs jābūt iekļautai deju kolektīvu, vietējas, reģionālas vai valstiskas nozīmes pasākumu, kā arī Dziesmu un deju svētku repertuārā un tā ir atzīta arī plašākā sabiedrībā. Būtībā katra Zelta fonda deja ir vērtība, kas atspoguļo latviešu skatuviskās dejas attīstību, norāda LNKC.

“Tā ir forša ideja,” vērtē Deju svētku virsvadītāja un horeogrāfe Taiga Ludborža, piebilstot, ka tomēr katram deju kolektīva vadītājam un horeogrāfam Zelta fonds būs atšķirīgs, atkarīgs no katra dzīves pieredzes. “Es pati kārtīgi apsvēršu, bet, protams, man ir ļoti mīļas dejas – arī kā cilvēkam, ne tikai profesionālei, – un noteikti kādas trīs, četras dejas Zelta fondam pieteikšu.”

Horeogrāfe gan piebilst, – no praktiskā viedokļa interesanta šķistu elektroniskas “deju grāmatas” izveide – vietne, kurā ikviens varētu ieiet un apskatīties, kā tiek katra deja dejota.

Iesniegtos priekšlikumus atbilstoši Zelta fonda definīcijā iekļautajiem nosacījumiem vērtēs ekspertu darba grupa – Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Ilze Mažāne, Marga Apsīte, Lita Freimane, Mārtiņš Pēdājs, Dace Adviljone, Maruta Alpa, sekretāre Zanda Mūrniece.

Latviešu skatuviskās dejas nozarē iesaistīto apņemšanās izveidot Zelta fondu ir ļoti nozīmīga arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+