Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. septembris, 2016
Drukāt

Velbeks Hermaņa gaumē: politinformācija, ne izrāde (4)

Publicitātes (Jāņa Deinata) fotoPublicitātes (Jāņa Deinata) foto
Uzziņa

Mišels Velbeks "Pakļaušanās", iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī.

Režisors, tulkotājs, dramatizētājs un scenogrāfs: Alvis Hermanis, kostīmi – Jana Čivžele, video – Ineta Sipunova, gaismas – Lauris Johansons.

Lomās: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma, Jana Čivžele, Edgars Samītis.

Nākamās izrādes: 13., 14. septembrī, 14., 15., 16., 26., 27., 28. oktobrī.

Misijas darbs
Teātris – svarīgākā no mākslām – varētu teikt, pārfrāzējot kādreizējo Ļeņina izteikumu par kino kā svarīgāko no mākslām. Šķiet, arī režisors Alvis Hermanis lieliski apzinās, kāds spēks ir kolektīvai kāda priekšstata par pasauli uzklausīšanai. Misijas vēstījumu par vistkopes dzīvi “Latviešu stāstos” vai citu kultūru metafizisko vēstījumu “12 krēslos” tagad nomainījis stāsts par Eiropas civilizācijas bojāeju. Alvja Hermaņa jaunākā izrāde “Pakļaušanās” tapusi pēc Mišela Velbeka arī latviski iznākuša tāda paša nosaukuma romāna, kas ir realitātei pat ļoti pietuvināta antiutopija par 2022. gadu, kad Francijā demokrātisku vēlēšanu ceļā pie varas nāk islāmticīgs prezidents un sākas vispārēja Francijas islamizācija.

Alvis Hermanis ir “Pakļaušanās” teksta tulkotājs, dramatizētājs, režisors un scenogrāfs, tātad tas ir viena cilvēka ļoti personīgs misijas darbs – informēt par Velbeka nākotnes vīziju arī Latvijas sabiedrību, un šis mērķis patiešām ir izdevies. Romāns Francijā iznāca pirms pusotra gada, Dena Dimiņa latviskojums – pirms vairākiem mēnešiem, taču sabiedrības reakcija bija tuva nullei. “Pakļaušanās” tik tiešām skar būtiskas tēmas – demokrātisku vēlēšanu kārtības ievainojamās vietas, izglītības sistēmas bezmērķību, paradoksālo līdzību džihādistu un identitāristu iedvesmas avotos, islāmticīgo un kristiešu kara vēsturi. Taču nesen iznākušajā grāmatā jau pats Velbeka tulkotājs Dens Dimiņš pēcvārdā argumentēti kritizē autoru kā paviršu, kuram nepietiek pamatīgāku zināšanu, lai spriestu par tik vērienīgiem jautājumiem. Tā ir tikai un vienīgi literāta uzburta nākotnes vīzija, ko arī pats Velbeks romānā bagātīgi atšķaida ar skepsi un ironiju par paša izdarītajiem secinājumiem. Alvja Hermaņa dramatizējums var vest maldināšanā, jo, īsinot romānu iestudēšanai uz skatuves, kā pirmās režisors no teksta izmetis ārā ainiņas, kam bija jāpadara vieglāks Velbeka apgalvojumu skaļais smagums: atkāpes par alkohola klātbūtnes izraisītajām sajūtām galvenā varoņa ķermenī, izsakot šos apgalvojumus, vai arī lasītāja uzmanības vēršanu uz runātāja seksualitāti, ja apgalvojumu paudējs ir kāds cits. No JRT skatuves “Pakļaušanās” varoņu bezgalgarie monologi izskan mērķtiecīgi un skaidri – kā politinformācija, pilnīgi nopietns vēstījums par to, kas jau it kā ir noticis, bet avīzes un valdība mums to vienkārši slēpj.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jaunais Rīgas teatrālists Atbildēt

    Gudrība, tas labi, muļķībai arī nav nekādas vainas, bet pārgudrība nejūtt pirmo divu robežas.
    Hermanis ir neglābjami slims ar patvarīgu, apmātu tieksmi pēc oriģinalitātes. Tas viņu padara, ja ne gluži par muļķi, tad par pilnu rubli neņemamu noteikti.
    Augstprātīga pelēcība piesārņo publisko telpu un gandē sabiedrības kvalitāti.
    Patiesībā tas ir Velbeks Hermaņa bezgaumībā, nevis gaumē…

  2. Jaunais Rīgas teatrālists Atbildēt

    Gudrība, tas labi, muļķībai arī nav nekādas vainas, bet pārgudrība nejūt pirmo divu robežas…
    Pārcilvēks Hermanis ir neglābjami slims ar patvarīgu un slimīgu tieksmi būt oriģināls un VISGUDRS, kas pataisa viņu, ja ne par muļķi, tad par pilnu rubli neņemamu noteikti…
    Tādi visgudri pelēcības piesārņo publisko telpu un gandē sabiedrības kvalitāti.

  3. Nū…Hermanim problēmas ar Velbeku bija jau ieprogrammētas…Nu nepieņems JRT emancipēti feministiskā publika Velbeku.
    Cik esmu palasījis recenzijas, tai skaitā šīs-tās nav par izrādi, tas ir par Velbeka filozofiskajiem uzstādījumiem. Un to faktu, ka islams ir ļoti izdevīga reliģija vīriešiem, tā teikt, izcils piedāvājums. Bet iebarot to publikai, kur 90% mūsu kultūrvēsturskās formācijas sieviešu…
    Izrāde izskatās ir visai ok, ja jau tā mūsu kundzītes aizķēris-uztracinājis…Laikam kādreiz būs jānostaigā- jānoskatās

  4. Diez kā režisors vērtē savu izrādi? Žanrs? Mērķis? Vai tiešām par bailēm? Tā ir tipiska pirmreakcija – spontanitāte problēmas virsmu ieraugot. Bet ir arī citi rakstnieki, domātāji izteikušies par šo pašu tēmu. Kamēr Eiropa par šo situāciju diskutēs demokrātiski, nelokāmais islāms laidīs saknes dziļāk. Savukārt, bēgļu straumes ar laiku izsīks, jau izsīkst. Integrācija vāja, veidojas noslēgtas kopienas – turku kebabnīcas utt. Vairošanās ģimenēs milzīga. Vai ar laiku viņi alks pēc savas dzimtenes, atgriezties? Vēl citi smagāki un vieglāki jautājumi, lai varētu spriest par situāciju kopumā. Par šo pašu no bēgļu redzējuma, ko viņi grib? Viņi klusē? Patreiz Hermanis baida ar mongoļu tatāru jūgu nr. 2.

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+