Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. jūlijs, 2012
Drukāt

Veldre samazina gaidīto ražu


Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

Pamatīgie nokrišņi līdz šim visvairāk kaitējuši laukiem, kur nav ievērota audzēšanas tehnoloģija. “Zemgalē patlaban kuļ miežus. Raža ir izcili laba – sešas septiņas tonnas no hektāra. Arī graudu kvalitāte ir ļoti augsta. Tas ļauj cerēt, ka arī citām kultūrām, kas nogatavosies vēlāk, kūlums būs ļoti labs,” vakar pastāstīja Lauku konsultāciju centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

 

Viņš gan vērsa uzmanību, ka dabas apstākļi nedaudz ir samazinājuši augsto ražas prognozi, tomēr arī patlaban tā esot ļoti augsta. O. Balodis vērsa uzmanību, ka kaitēkļi nodarījuši kaitējumu vasaras rapsim, tāpat ražu samazināšot nezāles, kas pēc lietus īpaši sasparojušās.

Patlaban daudzviet Latvijā redzami daļēji vai pilnīgi veldrē sagūluši labības lauki, kas arī samazina kopražu. Stendes Valsts graudaugu selekcijas institūta pētniece Vija Strazdiņa teic, ka patlaban labojams vairs neesot nekas, tomēr svarīgi izdarīt secinājumus nākotnei. “Pretveldres preparātus izmantot patlaban ir par vēlu. Mūsu institūtā izveidotā ziemas kviešu šķirne ‘Fredis’ veldrē sagūlusi galvenokārt laukos, kur ir nevajadzīgi daudz – vairāk nekā 150 kilogrami uz hektāru – lietots slāpekļa mēslojums. Visvairāk tas noticis Zemgalē. Augs ir pārēdies, nevar nostāvēt kājās,” skaidro V. Strazdiņa.

Viņa arī teic, ka ziemas kvieši šajā gadā īpaši daudz slimo ar rūsu. Pētniece iesaka cīnīties pret šo slimību ar konkrētajai slimībai paredzētu fungicīdu. Pētniece arī teic, ka ļoti mitrā vasara ir devusi jaunu mācību – saimniekiem daudz rūpīgāk ir jāizvēlas audzējamās šķirnes, tomēr jāsāk ar augsnes sastāva izvērtējumu, kas ļaus pareizi līdzsvarot mēslojuma devas un mazināt veldres risku.

 

V. Strazdiņa uzsver, ka iepriekš teiktais par mēslojuma izmantošanu neattiecas uz saimniecībām, kur lietus un krusa izskalojusi augu saknes un augs tiek izgāzts. “Šādos gadījumos cilvēks pret dabas stihiju ir bezspēcīgs,” atzīst V. Strazdiņa. Viņa paredz, ka, neraugoties uz lietus un krusas postījumiem, labības raža būšot “krietna”.

 

Sesavas pagasta zemnieku saimniecības “‘Jušķēni” saimnieks Persijs Kaufmanis teic, ka lauku darbu veikšanā ievērojis visas agrotehniskās prasības, tomēr kvieši patlaban ir sagūluši veldrē.
”Visticamāk, iemesls ir novēlota pirmā pretveldres preparāta lietošana, tomēr agrāk dabas apstākļu dēļ uz lauka uzbraukt nevarēja,” teic saimnieks. Viņš cer uz labiem dabas apstākļiem, kas ļautu vākt piecas tonnas no hektāra lielu ražu. “Čīkstēt var vienmēr, tomēr nav jau ko vainot. Dieviņš un daba rīkosies, kā vēlas. Un tas veido pusi no ražas. Nekad nav bijis tā, ka no lauka nav bijis ko kult,” tā saimnieks.

Zemkopības ministrijā teic, ka graudaugu platības šajā gadā valstī ir palielinājušās par 4%, tostarp ziemāju iesēts par 20% vairāk, tomēr optimistiskā maija prognoze – ziemāju kopražas kāpums par 60% – līdz jūlija beigām tikšot koriģēta.

Latvijas lielākā graudu audzētāju kooperatīva “Latraps” lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža teic, ka šā brīža novērtējums rāda – graudu ražai esot par 50% lielāks potenciāls nekā pērn, kad 80% platību bija jāpārsēj ziemāji.

 

“Runāt par konkrētiem rezultātiem varēsim tad, kad graudi būs bunkurā. Laika prognozes nav labvēlīgas, tomēr mēs zinām, ka tās ne vienmēr piepildās un jūlija beigās varēs sākt īsto kulšanu.”

 

Eiropas analītiskā kompānija “‘Strategie Grains” aizvadītajā nedēļā ziņoja par graudaugu ražas perspektīvu ES valstīs 2012./2013. mārketinga gadā. Ņemot vērā nelabvēlīgo dabas ap-stākļu prognozi, graudu raža samazināta par 2,4 miljoniem tonnu līdz 278,8 miljoniem tonnu. Mīksto kviešu ražas prognoze samazināta par 0,6 milj. t līdz 123,6 milj. t, tostarp Spānijai karstuma dēļ – par 560 tūkst. t, Lielbritānijai intensīvo nokrišņu dēļ prognoze samazināta par 240 tūkst. t. Karstuma dēļ par 300 tūkst. t samazināta arī mīksto kviešu ražas prognoze Centrālās Eiropas valstīm.

Savukārt Baltijas valstīm pieaugušo platību dēļ prognoze palielināta par 260 tūkst. tonnu.

“Strategie Grains” speciālisti paredz – nākamajās nedēļās ražas novākšanas darbu aktivitāte varētu samazināties laika apstākļu ietekmē. Pastāv liela varbūtība, ka būtiski kritīsies graudu kvalitāte Francijā, Vācijā un Lielbritānijā (tās ir ES vadošās kviešu eksportētājvalstis).

Savukārt, saglabājoties karstam laikam Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, gaidāms kukurūzas ražības kritums.

 

Uzziņa

Svarīgāko graudaugu un rapša sējumu 
platības Latvijā 
2012. gadā

ziemas kvieši 
245 000 ha – par 22% vairāk nekā pērn,

ziemas rudzi 33 000 ha – par 16% vairāk nekā pērn,

ziemas rapsis – 
65 000 ha.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+