Foto: LETA

Voldemārs Krustiņš: Vēlēšanas notikušas. Kā rullēsim tālāk? 6

Septiņi procenti pilsoņu vēlas izmaiņas, un viņiem nolamātā Sudrabas kundze ir laba diezgan!

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Tā lielā balsstiesīgās tautas skubināšana, lai ejam balsot, tikusi saklausīta. Vēlētājs ne vien ir gājis un balsojis, bet, manuprāt, arī diezgan daudz domājis, ko dara. Katram no mums, bez šaubām, ir savi vērtējumi un secinājumi. Pastāstīšu, kādi ir mani.

Pirmkārt, jūtos gandarīts, ka krievu vēlētāji neatbalstīja Ždanokas un Mitrofanova loloto Latvijas krievu savienību, kas atbalstīja Krievijas izdarības Ukrainā un īpaši Krimas atkalpievienošanu Krievijai. Tas arī visvairāk uztrauca daudzus latviešus, kas nav aizmirsuši Latvijas 1940. gada okupāciju un tās sekas, kas iesniedzas mūsu dienās. Šī partija turpināja biedēt latviešus ar savu deputātu kandidātu sapņojumiem, kādi labumi būtu gaidāmi Latvijai Krievijas impērijas robežās. Tāpēc labi, ka ždanokiešiem nebūs iespējas satraukt sabiedrību no Saeimas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrkārt, Saeimas partijas papildina Reģionu apvienības pārstāvošie deputāti un Sudrabas kundzes partija. Šo divu jaunu partiju ielaušanās parlamentā liecina, ka balsstiesīgie pilsoņi tomēr vēlas zināmas pārmaiņas valsts kārtībā un pārvaldīšanā. Es teiktu, ka šo divu partiju ielaušanās, neraugoties uz stipro valdošo pretdarbību, ir signāls vispirms jau pašiem valdošās koalīcijas partiju vadoņiem par nepārprotamu nepieciešamību izmainīt savu uzvedību, ja nevēlas piedzīvot Tautas partijas likteni. Šķiet, ka arī prezidentam A. Bērziņam vajadzētu pārvērtēt iesīkstējušos pieņēmumus par to, vai un kas ir vēlēšanu “uzvarētāji”, jo, manuprāt, vēlēšanās uzvarētāju nav, ir partijas ar dažādiem panākumiem. Nav pat vairākuma partijas.

Starp daudziem jautājumiem, kas bija izvirzījušies pagājušo vēlēšanu un priekšvēlēšanu laikā, izceļas arī jautājumi par valsts pārvaldīšanas un politisko kultūru. Vai cik reizes nav teikts, ka valdības un partiju kliķes vai nu nevēlas un neprot sazināties, apspriesties ar sabiedrību. Tādos apstākļos viens no vadošajiem politologiem izvirzīja jautājumu: kas “rullē” Ministru prezidenti? Pieredzējušais politiķis A. Lembergs, raksturodams stāvokli “Vienotības” iekšienē, pareģoja S. Āboltiņas vēlēšanu likstas. Patiešām, kas “rullē” – un ne tikai šo partiju. Piemēram, ministru izvēli?

Pēc 4. oktobra mums visiem atliks daudz par ko pārdomāt. Cik tad laika līdz nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām.