Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. oktobris, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Vēlēšanas notikušas. Kā rullēsim tālāk? (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Septiņi procenti pilsoņu vēlas izmaiņas, un viņiem nolamātā Sudrabas kundze ir laba diezgan!

Tā lielā balsstiesīgās tautas skubināšana, lai ejam balsot, tikusi saklausīta. Vēlētājs ne vien ir gājis un balsojis, bet, manuprāt, arī diezgan daudz domājis, ko dara. Katram no mums, bez šaubām, ir savi vērtējumi un secinājumi. Pastāstīšu, kādi ir mani.

Pirmkārt, jūtos gandarīts, ka krievu vēlētāji neatbalstīja Ždanokas un Mitrofanova loloto Latvijas krievu savienību, kas atbalstīja Krievijas izdarības Ukrainā un īpaši Krimas atkalpievienošanu Krievijai. Tas arī visvairāk uztrauca daudzus latviešus, kas nav aizmirsuši Latvijas 1940. gada okupāciju un tās sekas, kas iesniedzas mūsu dienās. Šī partija turpināja biedēt latviešus ar savu deputātu kandidātu sapņojumiem, kādi labumi būtu gaidāmi Latvijai Krievijas impērijas robežās. Tāpēc labi, ka ždanokiešiem nebūs iespējas satraukt sabiedrību no Saeimas.

Otrkārt, Saeimas partijas papildina Reģionu apvienības pārstāvošie deputāti un Sudrabas kundzes partija. Šo divu jaunu partiju ielaušanās parlamentā liecina, ka balsstiesīgie pilsoņi tomēr vēlas zināmas pārmaiņas valsts kārtībā un pārvaldīšanā. Es teiktu, ka šo divu partiju ielaušanās, neraugoties uz stipro valdošo pretdarbību, ir signāls vispirms jau pašiem valdošās koalīcijas partiju vadoņiem par nepārprotamu nepieciešamību izmainīt savu uzvedību, ja nevēlas piedzīvot Tautas partijas likteni. Šķiet, ka arī prezidentam A. Bērziņam vajadzētu pārvērtēt iesīkstējušos pieņēmumus par to, vai un kas ir vēlēšanu “uzvarētāji”, jo, manuprāt, vēlēšanās uzvarētāju nav, ir partijas ar dažādiem panākumiem. Nav pat vairākuma partijas.

Starp daudziem jautājumiem, kas bija izvirzījušies pagājušo vēlēšanu un priekšvēlēšanu laikā, izceļas arī jautājumi par valsts pārvaldīšanas un politisko kultūru. Vai cik reizes nav teikts, ka valdības un partiju kliķes vai nu nevēlas un neprot sazināties, apspriesties ar sabiedrību. Tādos apstākļos viens no vadošajiem politologiem izvirzīja jautājumu: kas “rullē” Ministru prezidenti? Pieredzējušais politiķis A. Lembergs, raksturodams stāvokli “Vienotības” iekšienē, pareģoja S. Āboltiņas vēlēšanu likstas. Patiešām, kas “rullē” – un ne tikai šo partiju. Piemēram, ministru izvēli?

Pēc 4. oktobra mums visiem atliks daudz par ko pārdomāt. Cik tad laika līdz nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Būtu smieklīgi, ja nebūtu skumji Atbildēt

    Pieļauju, ka vēl lielāks procents vēlējās pārmaiņas, bet cilvēki tika iebaidīti ar Ukrainas notikumiem, ar krievi nāk utt. Tāpat, kā pirms eiro ieviešanas – “nebūs eiro, būs krievu rublis” – daudzi tam naivi ticēja. Tāpat arī vēlēšanās. Lai nomelnotu Sudrabu, visi līdzekļi bija labi. Neiedomājams zemiskums, klaja nekaunība un, pāri visam,-gudra smīnēšana. Skumji, bet tie, kas šādas afēras plānoja, arī ir cilvēki – ar kādu morāli? Kur strādā?

  2. JĀ, vēlēšanas aiz muguras, BET ATKAL novērojama vēlētāju GRIBAS NEIEVĒROŠANA… proti, attiecībā uz ĀBOLTIŅAS KUNDZI nākotnē!? (“Vienotība” jau 11.SAEIMAS pēcvēlēšanu laikā sāka “IZCELTIES” un uzspļāva savam elektorātam!?) KĀDAS DEBATES par ministra portfeli, ja viņa NAV IEVĒLĒTA SAEIMĀ???????? 2) KĀPĒC valdībā nevarētu būt viens ministrs no LRA, pie.MĀRTIŅŠ BONDARS? Varētu! Taču gaidīsim, KĀ rīkosies “Vienotība”, JO vēlētāju pacietībai arī ir ROBEŽAS!!! 3) NEKĀDĀ gadījumā NEVAR TURPINĀTIES iepriekšējā stilā!!! TAM BŪTU JĀBŪT GALVENAJAM VALDĪBAS DARBOŠANĀS AKCENTAM, LAI PLANOTIE DARBI NESTU REZULTAUS!!! 4) manā skatījumā Straujumas kundze ir laba padotā, taču ne premjere…; Nav viņā UGUNTIŅAS; viņa nerunā raitā valodā, bet ATKĀRTO vienu vārdu vairākas reizes un klausoties ausis gandrīz “jāpaņem” rokā, lai saprastu teiktā domu!

  3. Domāju, ka nelatviski runājošie, ļoti labi saprot, ka Latvija var labi sadarboties ar Ukraīnu, Baltkrieviju, Kazahstānu un tt bet nekad normālu attiecību nebūs ar Krieviju, jo tā ir pieradusi diktēt. (Pirmais piemērs jau ir – Liepājas metalurgs, kur daudzi varēs cerēt atgriezties pie ierasta dzīves veida.) Pie tā Latvijā viņi ir drošībā, vienīgie draudi nāk no pašu brāļa. Nedz S nedz LKS to nesola saviem vēlētājiem. Tie sola cīnīties nevis veidot un radīt. Ar ko tās cīņas beidzās arī kļuvis skaidrs. Tagad parādījušās alternatīvas partijas, kuras vel nav paspējušas sakaitināt tautu un lūk rezultāts. Kas attiecās uz LKS tad tie parsvarā paši par sevi nobalsojuši plus tādi, galīgi beigti, kā Djukovs, Lindermans,Osipovs, .. .

  4. Bērziņš,ko vēl sauc par deputātu prezidentu,jo tauta viņu nav vēlējusi,uzliek visām sapratnēm par demokrātiju,jūs pareizi rakstāt,tauta vēlas pārmaiņas,vēl būtu godīgi pieminēt šim divām partijām blakām,Saskaņu,kuru lielāko deputātu skaitu mēs esam natruralizējuši,tātad latviskojuši,nu tas koprocents sanāktu pāri 40,nu ja 60 paliek vadošajiem,bet ko vēlas tie 40?KURU ,tas interesē,prezidentu,te pat zirgi smejas,demokrātija aiziet pa burbuli,nu viņas nekad arī darbos nav bijis..

  5. Ko tur domaat? Prezidentu,, veelees,, zoodaarzam liidziigaa iestaade,varbuut soreiz sartiiraa.

Draugiem Facebook Twitter Google+