×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.0°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Pirmdiena, 23. jūlijs, 2018
2. decembris, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Ar atklātām prezidenta vēlēšanām politika kļūtu tīrāka? Neceriet! (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi priekšlikumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātās vēlēšanās un atzinusi par tālākās apspriešanas vērtu. Tas laikam būtu precīzākais apzīmējums, jo tas, ka komisijas vairākums nobalsojis par, vēl nenozīmē, ka šis priekšlikums tiks pieņemts. Lai gan politologs Ivars Ījabs interneta žurnālā “Satori” spriež, ka tas raksturo “pārstāvnieciskās demokrātijas reputācijas krīzi, kura ir skaidri pamanāma ļoti daudzveidīgās izpausmēs” visā pasaulē, šķiet, ka vismaz mūsu gadījumā patiesība ir mazliet banālāka. Proti, mums tā reputācijas krīze ir pastāvīga, bet šis priekšlikums ir viena no retajām vēl neizmantotajām kārtīm, kas tiek taupīta kādam īpašam politiskajam satricinājumam. Nu apmēram kā agrāk Saeimas atlaišanas ideja, kas diemžēl izmantota jau 2011. gadā, un par spīti atlaišanas rosinātāja, bijušā prezidenta Valda Zatlera daudzkārtējiem apgalvojumiem, ka šis solis pamatīgi mainījis Latvijas politisko vidi, diez vai daudzi būs gatavi tam piekrist.

Domā, ka atklāts balsojums mainītu politiķu tikumus, slēpjas liels naivums. Ja atskatāmies kā ievēlēti līdzšinējie prezidenti, tad, iespējams, tikai tajā pašā 2011. gadā, kad Zatlers tikko bija rosinājis parlamenta atlaišanu un deputātu vidū valdīja diezgan atriebīgas jūtas (arī tajās frakcijās, kas publiski jau bija deklarējušas atbalstu Zatlera atkārtotai ievēlēšanai), atklātais balsojums būtu ietekmējis rezultātu. Tas gan nenozīmē, ka, deputātiem balsojot atklāti, Zatlers būtu ievēlēts. Jā, mēs nezinām, kuri tieši bija deputāti, kas ievilka plusiņu Andrim Bērziņam, taču tāpat ir diezgan labi nojaušams, kuru politisko spēku (Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas”, kā arī Tautas partijas/Pirmās partijas hibrīda “Par labu Latviju”) pārstāvji tie bija. Vai apziņa, ka balsojumu visi varēs redzēt un žurnālisti tincinās vairāk, mainītu viņu plānus? Diez vai.

Otrs gadījums, kad aizklātajam balsojumam varbūt bija kāda nozīme, ir 1999. gads un Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšana. Te var atgādināt pat leģendārās krāsainās pildspalvas, kuras tēvzemietis Juris Dobelis bija sagādājis, lai frakciju vadītāji varētu pārbaudīt savu biedru disciplīnu. Taču te uzreiz būtiska piebilde – ar atklātu balsojumu par prezidenti toreiz, visticamāk, nekļūtu Vaira Vīķe-Freiberga, par kuras prezidentūru šonedēļ dzirdam tik daudz jūsmīgu vārdu, 1. decembrī atzīmējot viņas apaļo jubileju. Tās tiešām bija intrigām un negaidītiem pavērsieniem bagātākās prezidenta vēlēšanas Latvijas vēsturē. Pārējās reizēs visu lielā mērā ir noteikusi koalīcijas vienošanās un ne sabiedrības viedoklis, ne mediju spiediens, ne citas aktivitātes to nav spējušas satricināt. Kāpēc lai to spētu atklātais balsojums?

Patiesībā te slēpjas interesants paradokss. Atklātā balsojuma idejas aizstāvji ir pārliecināti, ka politiķiem būs kauns no sabiedrības, ja publiski parādīsies, ka viņi piedalās kaut kādās politiskā tirgus shēmās. Bet atklātības prasītāji visbiežāk ir arī kategoriski pret visas tautas vēlētu prezidentu, ar argumentu, ka vēlētāji, visticamāk, iebalsošot nepareizus cilvēkus – kādu oligarhu vai Kremļa interešu pārstāvi. Iznāk, ka tauta, kas pati ievēlētu nepareizos, tomēr varētu spiest uz Saeimas deputātiem, lai viņi ievēl pareizos. Diezgan sarežģīta loģika, bet lai nu tā būtu.

Tomēr gaidāmo efektu ļoti labi raksturo “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča teiktais aģentūrai LETA, ka viņš šajā jautājumā ir vienaldzīgs: “Man kā frakcijas vadītājam būtu izdevīgāks atklātais balsojums, bet es cienu kolēģu privātumu.” “Saskaņa” ir tas politiskais spēks, kas prezidenta vēlēšanās var atļauties vislielākos manevrus (atcerēsimies jurista Aivara Endziņa izvirzīšanu pret Zatleru), jo tās vēlētāji šajā ziņā nav tik jūtīgi.

Kopumā no atklātām vēlēšanām, protams, nekāda sliktuma nebūs, tāpēc lai tik pieņem. Tikai neceriet, ka politika tādēļ kļūs tīrāka.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Atklātās prezidenta vēlēšanas var beigties bēdīgi – var ievēlēt pat Prezidentu ( ar lielo burtu )- potenciāli tiešām kā S. Kalnieti, E. Levitu un vai A. Žiguri. Prāta izglītības spējīgus pilsoņus. Varbūt arī kādu citu.

    Aizklātās prezidenta vēlēšanās var beigties 3 A ļoti labvēlīgi – par ko liecina pēdējo 3 prezidenta izstrādājumu ievēlēšana. Tiesa tas pirmais, dakteris gan saprata un sadumpojās, palaida Saeimu mājās… Tie pēdējie divi – skolotājs teiktu klasē : nu tādi vāji , bet tas trijnieks jau jāieliek, kā klase izskatīsies… Nu neies jau 3 A deputātu fani laist šo izdevību garām. Jā aizklātās vēlēšanās ir iespējas deputātiem piepelnīties pat 10 000 savu balsi pārdodod. Kurs tad to naudu gribēs zaudēt?

    Runa jau nav par godu – gods ir būt atklātam kā Saskaņa par Kremļa virzienu un NA ar Vienotību par ES virzienu. Un kur tad ZZS ? Skatā uz ES kamērt tauta redz un domā par Kremli – domas jau neredz…

  2. Piekrītu teiktajam! Dažos gadījumos tautas vēlēts prezidents būtu labāks, citos – sliktāks. VVF diezin vai būtu tikusi ievēlēta, jo viņa faktiski bija pazīstama tikai šaurā inteliģentu lokā. Andris Bērziņš gan noteikti netiktu ievēlēts un Latvijas vēsturē nebūtu bijis tāds kauna traips prezidenta krēslā. Diemžēl netiktu ievēlēts arī Egils Levits, kurš varētu kļūt par izcilāko Latvijas prezidentu pēckara Latvijas vēsturē, taču – ko lai dara! – “plašām tautas masām” patīk vienkāršāki, piezemētāki, saprotamāki cilvēki, bet Levits ir “pārāk gudrs”! Viņam drīzāk lielākas izredzes, pie dažādu apstākļu sakritības un kvalitatīvākas Saeimas, tikt ievēlētam Saeimas balsojumā. Un – lai cik man būtu grūti izteikt tik zemu vērtējumu latviešiem, taču itin liela iespējamība tikt ievēlētam tautas balsojumā būtu Aivaram Lembergam.
    Nāk prātā vēl viena ļoti cienījama sieviete, kuru, varbūt, latvieši ievēlētu – Anna Žīgure. Un lieliska prezidente būtu Sandra Kalniete, taču vēlot tautai, tāpat kā Levita gadījumā, viņas izredzes būtu niecīgas – tautai patīk kaut kas vienkāršāks!

    • Andris Bērziņš bija labākais prezidents, kurš ar muļķīgiem paziņojumiem nebārstījās. Viņš strādāja savu pilnvaru robežās un necentās līst Saeimas un MK lauciņos. S.Kalnieti turpretī tie, kas ar viņu kopā strādājuši, pavisam pretēji. Un, ja jau atklāti, tad vēlēsim arī Saeimu atklāti! Lai varētu pārmācīt ar beisbola nūju tos, kas balso par valdošo apzīmētiem kā ”populistiem”, ”sīkpartijām”, vai ”Kremļa aģentiem”. Jo viņi, redz, ”grauj tautas vienotību” šajos tikpat kā kara laikos.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Sportiskākais dzīvnieks

Latvijas Futbola federācija (LFF) trešdien prezentēja valstsvienības jauno logo, formas un talismanu vilka veidolā. “No šodienas būsim vilki un ar šo dzīvnieka simbolu gribam uzsvērt kopības sajūtu,” sacījis LFF prezidents Kaspars Gorkšs. Interesanti, ka par savu simbolu vilku izvēlējusies arī Latvijas Volejbola federācija, kas nupat aicinājusi atbalstīt volejbola valstsvienību, nopērkot tās kreklu ar vilka attēlu.

Kuru no šiem jūs gribētu par Valsts prezidentu?
Draugiem Facebook Twitter Google+