19 kandidātu cīņā izredzes uzvarēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā ir par šokolādes karali dēvētajam saldumu fabriku īpašniekam Petro Porošenko, kurš redzams tiekoties ar vēlētājiem Krivoirogas pilsētā Ukrainas vidienē.
19 kandidātu cīņā izredzes uzvarēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā ir par šokolādes karali dēvētajam saldumu fabriku īpašniekam Petro Porošenko, kurš redzams tiekoties ar vēlētājiem Krivoirogas pilsētā Ukrainas vidienē.
Foto – AFP/LETA

Ukrainas prezidenta vēlēšanas vardarbības ēnā 5

Svētdien Ukrainā paredzētas prezidenta vēlēšanas, lai gan valsts dienvidaustrumu apgabalos saglabājas spriedze un nemitas vardarbība, ko izraisa Krievijas atbalstīto bruņoto kaujinieku darbība.

Reklāma
Reklāma

Kaujinieki slēpjas 
aiz civilistiem


Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Lai gan līdz vēlēšanām palikušas tikai dažas dienas, Ukrainas pagaidu valdība ir iestigusi smagā un asiņainā cīņā ar Krievijas atbalstītajiem un apbruņotajiem kaujiniekiem Doņeckas un Luganskas apgabalā. Vakar kaujās ar Krievijas atbalstītajām separātistu grupām Doņeckas apgabalā krituši vismaz 13 Ukrainas drošības spēku karavīri, bet vairāki desmiti ievainoti. Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām, prokrieviskie kaujinieki apšaudījuši ukraiņu armijas kontrolposteni, izmantojot granātmetējus un mīnmetējus. Teroristi izmantojuši ierasto taktiku – armijas kolonnai ceļu aizšķērsojušas civilpersonas, aiz kurām slēpušies bruņotie separātisti, kas atklājuši uguni uz ukraiņu militārpersonām.

“Gāzes princese” 
zaudē popularitāti


Vēlēšanās reģistrēti 19 kandidāti uz prezidenta amatu, septiņi no tiem ir dažādu partiju izvirzīti, bet 12 ir neatkarīgie kandidāti. Viena no pēdējām sabiedriskās domas aptaujām liecina, ka prezidenta vēlēšanās gatavojas piedalīties vairāk nekā 80 procenti balsstiesīgo Ukrainas pilsoņu, no kuriem vairāk nekā puse gribētu redzēt prezidenta amatā uzņēmēju un politiķi, vienu no bagātākajiem valsts pilsoņiem Petro Porošenko. Otrajā vietā ar desmit procentiem atbalstītāju ierindojusies ekspremjere un partijas “Batkivščina” (“Tēvzeme”) līdere Jūlija Timošenko. Trešais ir bijušais vicepremjers, no Reģionu partijas izslēgtais Serhijs Tihipko, par kuru gatavi balsot 8,8%, par Radikāļu partijas līderi Oļegu Ļaško – 6,3%, par partijas “Pilsoniskā pozīcija” līderi Anatolju Hricenko – 6,2% no vēlētājiem, kas ir izdarījuši savu izvēli. Citā aptaujā, ko veicis Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts, vadībā ar 34% atbalstītāju ir Porošenko, bet par viņa galveno sāncensi, oranžās revolūcijas cīņā saucēju Jūliju Timošenko būtu gatavi balsot tikai seši procenti aptaujāto. Par “gāzes princesi” dēvēto Timošenko (viņa savulaik pārraudzīja enerģētikas nozari) joprojām plaši atbalsta Ukrainas rietumos, bet austrumos viņu uzskata par korumpētu.

Favorīts – 
”šokolādes karalis”


CITI ŠOBRĪD LASA

Politiskie analītiķi atzīmē, ka izredzes uzvarēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā ir par šokolādes karali dēvētajam saldumu fabriku īpašniekam Petro Porošenko, taču viņa sekmīga darbība prezidenta amatā ir atkarīga no spējas gūt atbalstu dumpīgajos valsts dienvidaustrumos. Intervijās Rietumu žurnālistiem miljardieris Porošenko apgalvo zinām, ka esot uz pareizā politiskā ceļa, jo Krievija bloķējusi viņa šokolādes biznesu un bankas rēķinus. Porošenko pieder saldumu ražošanas firma “Roshen”, kam ir fabrikas Ukrainā, vairākās Austrumeiropas valstīs un Krievijā. Porošenko pieder arī auto pārdošanas firmas, kuģu būvētavas un viens no Ukrainas populārākajiem televīzijas kanāliem TV5, viens no retajiem, kas sniedza pilnīgu informāciju par Eiromaidana protestiem Kijevā un citviet. Savulaik Porošenko bija ārlietu ministrs Jūlijas Timošenko valdībā, bet vēlāk tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs bijušā prezidenta Viktora Janukoviča administrācijā. Būdams šajos amatos un darbojoties kā parlamenta deputāts, Porošenko aktīvi aizstāvējis Ukrainas eiropeisko orientāciju. Analītiķi atzīmē, ka viņam ir atbalstītāji arī valsts austrumos, kam ir pa prātam viņa saikne ar pareizticīgo baznīcu, kā arī augstāku par vidējo algu maksāšana un veselības apdrošināšana viņa uzņēmumos strādājošajiem. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Porošenko apmeklēja vairākas pilsētas valsts dienvidaustrumos, solot Ukrainas valdības decentralizāciju, lai dotu plašākas pilnvaras pašvaldībām, ko prasa vietējie iedzīvotāji, kas neuzticas centrālajai valdībai Kijevā. Atbalsts Porošenko valsts austrumos gan ir zems – aptuveni desmit procenti, trešdaļa aptaujāto nedēļu pirms vēlēšanām nebija izlēmusi par ko balsot, bet vēl trešdaļa neplāno piedalīties vēlēšanās. Separātistu grupējumi pasludinājuši Doņeckas un Luganskas apgabalu par “neatkarīgām republikām” un paziņojuši, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanas to teritorijā nenotiks. Analītiķu ieskatā Porošenko var nākt par labu fakts, ka Ukrainas dienvidaustrumos, kur darbojas vairāki prokrieviskie grupējumi, nav ticis izvirzīts neviens vērā ņemams prezidenta kandidāts, kas ieņemtu prokrievisku nostāju, atzīmē raidsabiedrība BBC. Porošenko, kuru uzskata par politisku kompromisu meistaru, solījis ievēlēšanas gadījumā trīs mēnešu laikā pēc stāšanās amatā rast veidu, kā “salabot” attiecības ar Krieviju.

Uzziņa


Ukrainas prezidenta vēlēšanās reģistrēti 19 kandidāti

Olga Bogomoļeca (Ukrainas Sociālistiskā partija)

Jurijs Boiko (neatkarīgais)

Mihailo Dobkins (Reģionu partija)

Andrijs Hrinenko (neatkarīgais)

Anatolijs Hricenko (Pilsoniskā pozīcija)

Valerijs Konovaļuks (neatkarīgais)

Vasils Kuibida (Ukrainas tautas kustība)

Renats Kuzmins (neatkarīgais)

Oļehs Ļaško (Radikāļu partija)

Mikola Malomužs (neatkarīgais)

Petro Porošenko (neatkarīgais, atbalsta partija “UDAR”)

Vadims Rabinovičs (neatkarīgais)

Volodimirs Saranovs (neatkarīgais)

Serhijs Tihipko (pašizvirzīts)

Vasils Cuško (neatkarīgais)

Oļehs Tjahniboks (partija “Svoboda”)

Jūlija Timošenko (partija “Batkivščina”)

Dmitro Jarošs (partija “Labējais sektors”, pašizvirzīts)

Olehs Carovs (neatkarīgais)

Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem. Ja neviens kandidāts pirmajā kārtā neiegūst absolūto vairākumu, divi veiksmīgākie kandidāti sacenšas otrajā kārtā.