Poligrāfijas nozares apgrozījums 2012. gadā bija 300 miljoni eiro, pagājušajā gadā nozare ir pieaugusi par 12% – līdz 336 miljoniem eiro.
Poligrāfijas nozares apgrozījums 2012. gadā bija 300 miljoni eiro, pagājušajā gadā nozare ir pieaugusi par 12% – līdz 336 miljoniem eiro.
Foto – Shutterstock

Latvijas paraugbērna – poligrāfijas – izaugsmes straujums sankciju dēļ var pierimt 0

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Poligrāfijas nozare pēdējos gados ir bijusi Latvijas paraugbērns – investē iekārtās, ražo produktus ar pievienoto vērtību, apgūst eksporta tirgus kā rietumu, tā austrumu pusē, audzē apgrozījumu un peļņu. Un, kaut arī situācijas saasināšanās austrumu pusē lielākoties tieši neietekmē nozares uzņēmumu darbību, pastarpināti konflikta sekas izjūt poligrāfijas uzņēmumi, kas pievērsušies iepakojuma, etiķešu ražošanai un kas ražo vietējiem Latvijas pārtikas rūpniekiem, kuriem savukārt daļa eksporta tirgu atrodas Krievijas teritorijā. Riski, kas saistīti ar Krievijas tirgu, katram uzņēmumam ir individuāli. Piemēram, alkoholisko dzērienu ražotājs “Latvijas balzams”, kuram šobrīd Krievijas tirgus ir atvērts, 90% etiķešu iegādājas no vietējiem piegādātājiem. “Līdz ar to ģeopolitiskie jautājumi šo aspektu neskar,” norāda “Latvijas balzama” pārstāve Dana Hasana.

“Vērtējot Latvijas tirgu kopumā, gan poligrāfija un iepakojumu ražošana, gan citas nozares pastarpināti var ciest no eksporta aizliegumiem. Vienlaikus prognozējams, ka efekts nozares griezumā netiek sagaidīts būtisks. Atsevišķiem uzņēmumiem var samazināties apjomi, ja tie ir piesaistīti konkrētām produktu grupām, bet kopumā nozarei tas nav sagaidāms,” vērtē “Swedbank” Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčs.

Pieaugums turpinājies


CITI ŠOBRĪD LASA

Poligrāfijas nozares apgrozījums 2012. gadā bija 300 miljoni eiro, pagājušajā gadā nozare ir pieaugusi par 12% – līdz 336 miljoniem eiro, liecina Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas apkopotā informācija. Nozares eksports veido gandrīz 70% no kopējā apgrozījuma. Arī nozares uzņēmumu tops atspoguļo veiksmīgā gada rezultātus, lielākā daļa ir strādājusi ar ļoti solīdu pieaugumu. Nozares līderis “Livonia Print” palielinājis apgrozījumu par 16%, sasniedzot 36,2 miljonus eiro, un nopelnīts gandrīz viens miljons eiro. Uzņēmums eksportē 99% savas produkcijas. “Lielākie apjomi tiek sūtīti uz Zviedriju, Norvēģiju un Dāniju, savukārt augoši tirgi ir Vācija un Somija, kur apgrozījums divu gadu laikā pieaudzis aptuveni par 80%,” norāda SIA “Livonia Print” valdes locekle Janīna Blūma. Turklāt uzņēmums pagājušā gadā iekārtās investējis 5,7 miljonus eiro. Diemžēl otra lielākā tipogrāfija “PNB Print” atteica komentāru “Latvijas Avīzei”, tāpat kā to izdarīja vairāki citi nozares uzņēmumi – “Dizaina un poligrāfijas nams”, “Impaks” u.c., kas, iespējams, liecina, ka situācija nozarē nav viennozīmīga un ir iespējamas problēmas.

Pieticīgs 6% apgrozījuma pieaugums pērn sasniegts “Poligrāfijas grupā Mūkusala”. “Kopš pagājušā gada aprīļa pārstāja darboties viena no laikrakstu drukas tipogrāfijām – “Poligrāfijas grupa Fenster”. Tas deva mums papildu ienākumus laikrakstu drukas sadaļā,” skaidro “Poligrāfijas grupas Mūkusala” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša. Pagājušajā gadā uzņēmums veica investīcijas iekārtās, lai pabeigtu pilnu ražošanas ciklu, kas attiecas uz līmēto žurnālu izgatavošanu.

Investīciju gads


“Šogad nozarē būs ļoti lielas investīcijas, apmēram 20 – 25 miljoni eiro, piesaistot Eiropas fondu naudu. Lielākās investīcijas ir veiktas “Livonia Print”, “Jelgavas tipogrāfijā”, “Poligrāfijas grupā Mūkusala”, “PNB Print” u.c.,” norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

“Livonia Print” šogad iekārtās plānojusi investēt četrus, bet nākamgad – septiņus miljonus eiro. Ar šīm investīcijām tiks attīstīts grāmatu ražošanas segments. Savukārt “Poligrāfijas grupa Mūkusala” šogad noslēgusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un burtiski šajās dienās konkursā izvēlējusies žurnālu drukas iekārtu piegādātāju. “Jaunā iekārta būs energotaupīgāka un ļaus strādāt ar mazāku pašizmaksu, turklāt sniegs papildu drošību, jo tagad mums ir divas žurnālu drukas iekārtas,” skaidro V. Trokša. Investīciju tendences nozarē apstiprina “Swedbank” Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs: “Pēdējos gados Latvijas poligrāfijas un iepakojumu ražošanas nozare, piesaistot ES fondus, ir veikusi būtiskas investīcijas, kas ceļ to konkurētspēju un dod labas perspektīvas Eiropas tirgū. To apliecina augošie eksporta apjomi uz šo reģionu, it īpaši uz Skandināviju.”

Reklāma
Reklāma

I. Bečere arī atzīmē, ka šis ir vēlēšanu gads un tas palīdz nozarei, ir jūtams pienesums – tiek drukāti plakāti, laikraksti utt. Šie pasūtījumi diezgan vienmērīgi sadalās pa tipogrāfijām. “Šogad nozares apgrozījuma pieaugums pozitīvajā variantā varētu būt ap 8%,” prognozē I. Bečere, atzīmējot, ka poligrāfijas nozare ir ļoti jutīga un ātri reaģē uz ekonomiskām svārstībām. Piemēram, uzņēmumi var samazināt reklāmas apjomu, nedrukāt materiālus u.tml., un tas uzreiz ietekmē poligrāfijas uzņēmumus.

Sadala tirgu


“Lielie uzņēmumi, strādājot eksportam, atstāj mazajiem un vidējiem Latvijas tirgu. Tas ir izdevīgi visai nozarei kopumā,” uzskata I. Bečere. Piemēram, “Livonia Print” strādā tikai eksportam, “PNB Print” mazākā daļa ir arī vietējais tirgus, Jelgavas tipogrāfijai apmēram puse ir vietējais tirgus utt., savukārt tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir ap vienu miljonu, paliek Latvijas tirgus. Protams, vietējā tirgus sarukums ietekmē poligrāfijas uzņēmumus.

Poligrāfijas nozares eksporta tirgi pārsvarā ir Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija un Islande. “Šajās valstīs tendence ir augoša,” secina I. Bečere, atzīmējot, ka nozarei, iespējams, var “iegriezt” prāmis, kas tagad no Rīgas ostas kursēs divreiz retāk.

Piemēram, “Poligrāfijas grupas Mūkusala” eksports šobrīd kopējā uzņēmuma īpatsvarā ir ap 30%, bet turpmākajos gados eksporta īpatsvars varētu pieaugt līdz 60% (galvenokārt uz Rietumeiropu, Skandināviju). “Potenciālo tirgu reģions ir plašs, tā ir Skandināvija, pirms divām nedēļām noslēdzām līgumu tuvākajiem gadiem ar jaunu klientu no Norvēģijas. Strādājam ar Dānijas, Vācijas tirgu. Lai cik tas jutīgi būtu, tomēr skatāmies arī Krievijas virzienā,” atklāj V. Trokša.