Komentāri

Vēlētāji dāvā uzticību koalīcijai. Kā vērtē 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus?5

Foto – LETA

Jānis Ikstens, politologs: “Vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāji valdošajai koalīcijai vēlreiz dāvājuši uzticību. Tomēr, ja salīdzinām ar 2011. gada vēlēšanām, valdošajai koalīcijai pārstāvniecība Saeimā samazinājusies. Redzams, ka Ukrainas notikumiem bijusi liela nozīme. Pieļauju, ka no “Saskaņas” aizgājis latviešu vēlētājs – galvenokārt sakarā ar ļoti neskaidro nostāju par situāciju Ukrainā un ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstīšanu. “Saskaņai” nav iespēju nokļūt valdošajā koalīcijā, un, ja nav reālu izredžu, tad vēlētāji izvēlas citas partijas, kā, piemēram, “No sirds Latvijai” vai Latvijas Reģionu apvienību.

LRA kandidāts Arturs Kaimiņš lēcienu no pēdējās vietas uz pirmo sarak­stā ir panācis ar savu raidījumu internetā, nav būtiski tas, ka viņš bija uzaicināts uz LTV raidījumu “1:1″. Taču ne jau viņš viens pats LRA ievilka Saeimā, jo tajā bija sapulcēti arī reģionu līderi, kas palīdzēja mobilizēt vēlētājus, kā arī televīzijas debatēs pārliecinoši uzstājās partijas līderis Mārtiņš Bondars. Varētu būt runa par lielāku koalīciju, kurā būtu arī Reģionu apvienība, taču jāņem vērā, ka šis politiskais spēks ir tiešais konkurents zaļzemniekiem un viņu interesēs nebūtu īpaši gudri ņemt LRA koalīcijā.”

Māra Zālīte, dzejniece: “Gaviles pēc vēlēšanām neizjūtu, bet man ir arī gandarījums. Cerēju, ka vēlēšanās piedalīsies vairāk iedzīvotāju – 40 procentu nenobalsojušo tomēr ir pārāk daudz. Gandarījums man ir par to, ka vēlētāji sajuta savas balss nozīmi, kas izpaudās plusiņu vilkšanā un svītrojumos. Šīs vēlēšanas intuitīvi vērtēju kā robežšķirtni, jo ir sajūta, ka tās mainīs cilvēku attieksmi par iespējām ietekmēt politiku. Priecājos, ka labēji centriskie spēki paliks pie varas, kas esošajā starptautiskajā situācijā ir svarīgi valsts drošībai. Ukrainas notikumu konteksts aktualizēja šajās vēlēšanās svarīgāko faktoru – valsts drošību. Priecājos, ka izgāzās veco premjeru mēģinājums iekāpt vēlreiz upē, kura jau aizplūdusi. Par Sudrabas politisko spēku ir vēl daudz neskaidrību, bet LRA būtu noteikti jāņem valdībā. Arturs Kaimiņš ir sevi pozicionējis kā galma ākstu, bet tam, kā zināms, ir atļauts runāt patiesību. Galma āksts literatūrā dara to gudri un virtuozi, lai nevienu neaizkaitinātu. Ceru, ka Arturs būs pietiekami gudrs. Viņš arī atsvaidzinās Saeimu, kurā reizēm iemājojusi garlaicība. Vienā no manām rokoperām ir motīvs par cilvēku, kurš ir darījis sliktas lietas, taču tauta viņu attaisno. ZZS, juzdama, ka tās reitings krītas, ķērās pie Lemberga, kuru piedāvāja kā savu premjera amata kandidātu. Cilvēki uzķērās uz šā āķa, kas liecina, ka sabiedrība vēl nav nobriedusi. Vēlēšanās ļoti nospēlēja šablons: “Ventspils ir sakopta, viņš sakops arī Latviju!” Tomēr cilvēki varbūt nezina, ka skaisti sakopta ir arī Liepāja, Kuldīga, Tukums, Cēsis, Alūksne, Iecava, Daugavpils un citas vietas Latvijā.”

 

Edgars Štelmahers, uzņēmējs: “Iedzīvotāji vēlēšanās iestājās par stabilitāti, un tās bija arī valdošās koalīcijas novērtējums. ZZS un NA palielināja savu vietu skaitu Saeimā, un “Vienotība” būs spiesta no kādiem amatiem atkāpties – no Saeimas priekšsēdētāja vai premjera vietas. Kā uzņēmējs pašreizējai valsts īstenotajai politikai redzu potenciālu stabilitātei un izaugsmei. Mums, uzņēmējiem, ir svarīga prognozējamība, lai nav strauju pārmaiņu, piemēram, nodokļu politikā. Sagaidu, ka valdība ķersies klāt savam sāpju bērnam – izglītības nozarei, lai tā būtu vairāk līdzsvarota ar uzņēmēju un valsts vajadzībām. Vēl būtiski ir, lai beidzot tiktu sakārtota veselības aprūpes sistēma, par kuru politiķiem būs jāpieņem smagi lēmumi.

Procentuāli uzvarētāji vēlēšanās ir “Saskaņa”, taču latviešu vēlētāji no šī politiskā spēka ir aizgājuši – tam iemesls ir atsevišķu “Saskaņas” politiķu atbalsts divvalodības referendumam, kā arī Ukrainas notikumi. Latvijas Reģionu apvienībā ir gan pragmatiski un konservatīvi cilvēki kā Mārtiņš Bondars, tā arī ir otrs gals – ar Arturu Kaimiņu, kurš gan Saeimas sēdes noteikti padarīs interesantākas.”

 

Marina Kosteņecka, publiciste: “Šajās vēlēšanās sabiedrība bija mobilizēta saistībā ar notikumiem Ukrainā – gan latvieši, gan krievi. Daudzi krievu valodā runājošie vēlētāji nezināja, par ko balsot. Viņi vēl nav gatavi balsot par Nacionālo apvienību, taču pieļauju, ka daļa no “Saskaņas” balsīm aizgāja Ingunas Sudrabas partijai, kas savā vēlēšanu kampaņā uzrunāja krievvalodīgos viņu dzimtajā valodā. “No sirds Latvijai” ieguva vēlētājus no “Saskaņas” – demokrātiski noskaņotus krievus, kuriem nav pieņemama “Saskaņas” sadarbība ar Krievijas varas partiju “Vienotā Krievija” un Ušakova izteikumi, ka Putins ir labākais līderis. Es kā Latvijas un Krievijas patriote neuzskatu, ka Putins ir labākais Krievijai.

Nepieciešams veidot plašu koalīciju, kurā jābūt arī “No sirds Latvijai” un Reģionu apvienībai. Politiķiem jāsāk pieradināt krievu vēlētājus, ka ir arī citas iespējas. Vēlēšanas arī parādīja, ka politikā pārāk liela pašpārliecinātība nepatīk iedzīvotājiem, par to liecina daudzie svītrojumi, kurus saņēma Solvita Āboltiņa un Ina Druviete.”

LA.lv