Kāds pilsonis referendumā piedalās, patriotisma jūtu vadīts, cits ‒ lai nebūtu baltais zvirbulis, aģentūrai BNS sacīja pie iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā satiktie vēlētāji.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Imantas mikrorajona iedzīvotājs pārdevējs Jurijs, kurš nevēlējās atklāt savu uzvārdu, neslēpa, ka vēlēšanu zīmē atzīmējis “par”, kas nozīmē, ka viņš vēlas, lai Latvijā krievu valoda būtu valsts valoda. Viņš pamatoja, ka Latvijā dzīvo pietiekams daudzums krievvalodīgo, lai šai valodai būtu valsts valodas statuss.

35 gadus vecais balsotājs Teikā Ģirts Torgens norādīja, ka sākotnēji nav vēlējies piedalīties tautas nobalsošanā, bet tad sapratis, ka būšot baltais zvirbulis, un tāpēc tomēr atnācis nobalsot pret ierosinātajiem Satversmes grozījumiem. “Referendumu latviešiem vajadzēja boikotēt, lai krievi vārās savā sulā. Kas mainīsies? Ne uz to labo pusi,” viņš pavēstīja.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

84 gadus vecā pensionāre Zelma Sipova, kuru aģentūra BNS satika pie iecirkņa Rīgā, Imantā, sacīja, ka, patriotisku jūtu vadīta, nobalsojusi pret divvalodību Latvijā. Kundze uzsvēra, ka Latvijā ir jābūt vienai valodai – latviešu valodai. Sipovai, kura vairākus gadus pavadījusi izsūtījumā, stāstot savu dzīvesgājumu, acīs bija asaras, un vēlētāja cer, ka cilvēki izrādīs “milzu aktivitāti un aizsargās savu valodu”.

38 gadus vecais Arnis, kurš uz iecirkni atnācis kopā ar savu mazo meitiņu, teica, ka balsojis pret, jo Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai. “Varam sazināties arī krieviski, taču valstī tomēr ir jābūt vienai valsts valodai,” viņš atzina.

Pensionārs Edvards Minoševics, kurš sestdien balsoja Strazdumuižas iecirknī Rīgā, sacīja, ka negatīvo referenduma ietekmi izjūt jau tagad, jo cilvēki sarunās par šo tematu kļūst neiecietīgi, lai gan sadzīvē viņš saskarsmes problēmas nav novērojis. “Tas ir politiķu uzpūsts, jo sadzīvē problēmu nav,” uzskata pensionārs.

Kopumā tautas nobalošana notiek bez lieliem starpgadījumiem, visi ir pieklājīgi un toleranti.

Divas latviešu jaunietes, kuras pašlaik dzīvo Zviedrijā, 38.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Latvijas Dabas muzejā Rīgā, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Gitai Grīnbergai-Gulbei paudušas sašutumu par to, kā valsts pieļāvusi tādu situāciju, ka par valsts valodas jautājumu jārīko referendums. Jaunietes uz Latviju esot braukušas speciāli, lai nobalsotu pret grozījumiem Satversmē.

Savukārt Rīgas 88.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Purvciemā, bija beigusies spiedodziņu krāsa. “Kaut kas tāds mums ir gadījies pirmo reizi. Izskatās, ka spiedogu krāsa nav bijusi kvalitatīva, jo tā ir beigusies jau plkst.11, turklāt krāsu nevar uzpildīt. Esam paziņojuši par situāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai un gaidām, kad viņi zīmodziņus atvedīs, tikmēr bažījamies, kā tiksim galā ar rindām,” sacīja vēlēšanu iecirkņa vadītāja.

Kāds kungs 74.iecirknī, kas atrodas Pļavnieku ģimnāzijā, atnācis balsot ar tikko saņemtu jaunu pasi. Taču, redzēdams, ka iecirkņa darbiniece pasē gatavojas iespiest zīmogu, pret to iebildis, paņēmis savu pasi un devies prom.