Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
27. maijs, 2014
Drukāt

Vēlētāji pārveido sarakstus (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi “Vienotība”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Par “Vienotību” nobalsojuši 46,19% vēlētāju, par Nacionālo apvienību “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – 14,25%, par “Saskaņu” – 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 8,26%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) – 6,38%. “Vienotību” EP pārstāvēs Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, “Saskaņu” – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, nacionālo apvienību – pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS – pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.

Vēlētāji aktīvi izmantojuši iespēju kandidātus svītrot vai arī atzīmēt ar plusu. Ekspremjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) ir absolūtais vēlētāju mīlulis ar 148 056 plusiņiem un salīdzinoši nelielo mīnusu skaitu – 6214. Viņam seko Sandra Kalniete ar 87 214 plusiņiem un 15 069 svītrojumiem un Artis Pabriks (69 047 plusiņi, 12 863 svītrojumi). “Vienotības” vēlētāji novērtējuši arī Inesi Vaideri, kas, pateicoties atbalstītāju veiktajām atzīmēm, apdzinusi Kārli Šadurski un pakāpusies uz piekto vietu. Valdošā koalīcija vakar atbalstīja Dombrovska virzīšanu darbam Eiropas Komisijā, tādējādi pieaugušas Vaideres cerības atgūt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu. “Vienotības” rindās atrodams arī visbiežāk svītrotais kandidāts – Pēteris Viņķelis, kurš nopelnījis 28 710 svītrojumu.

Ārpus “Vienotības” rindām par vēlētāju iemīļotāko kandidātu kļuvis Nacionālās apvienības (NA) ilggadējais eirodeputāts Roberts Zīle (39 348 plusiņi un 2640 svītrojumi). Ievērojamu atbalstu (18 462 plusiņus) ieguvis arī vēsturnieks Edvīns Šnore, pakāpjoties no ceturtās vietas uz otro. Savukārt Baibas Brokas un Riharda Kola ievērojamais svītrojumu skaits (attiecīgi 8578 un 7369) partijai ir spēcīgs mājiens no vēlētājiem, ko vajadzētu ņemt vērā, veidojot nākamos kandidātu sarakstus. Dombrovskis ir šī vēlēšanu zvaigzne, taču “Saskaņas” pārstāvis Cilevičs varētu pretendēt uz tradicionāla Eiropas Parlamenta neveiksminieka tēlu. Ja kandidātus vērtētu tikai pēc viņu pieredzes Eiropas institūcijās, valodu un juridiskajām zināšanām, erudīcijas, tad Cilevičam saskaņiešu rindās konkurentu nebūtu. Taču nu jau otro reizi pēc kārtas viņu zem strīpas atstāj konkurenti – 2009. gadā to izdarīja Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis, bet šoreiz – par politiķi kļuvušais žurnālists Andrejs Mamikins, kurš ar 28 918 plusiņiem un 1828 svītrojumiem no ceturtās vietas sarakstā “uzšāvās” uz pirmo. “Saskaņas” sarakstā novērojami arī sāpīgākie kritieni – Guntars Jirgensons no otrās vietas sarakstā nokritis uz divpadsmito, bet Jānis Tutins – no piektās uz desmito. Ne viens, ne otrs no viņiem pēdējā laikā nav izcēlies ar kādiem īpašiem darbiem vai nedarbiem, tādēļ, visticamāk, vēlētāju nežēlastības pamatā ir vienkāršs etniskais balsojums, jo šie ir vienīgie latviskie vārdi “Saskaņas” sarakstā.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā ZZS saraksta redzamākā kandidāte Iveta Grigule daudziem kļuva par apsmiekla vai dusmu objektu tieši savas apjomīgās individuālās kampaņas dēļ. Taču izrādās, ka uz Latvijas vēlētājiem reklāma joprojām iedarbojas. Ar 14 785 plusiņiem un 
4 483 svītrojumiem Grigule no trešās vietas pakāpusies uz pirmo vietu sarakstā un kļuvusi par pirmo ZZS pārstāvi Eiropas Parlamentā.

Visbeidzot – Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka ieguvusi 23 828 plusiņus un 389 svītrojumus.

No 14 startējušiem sarakstiem deviņi nav pārvarējuši 5% barjeru. Par eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto “Alternative” nobalsojuši 3,73% pilsoņu, par Latvijas Reģionu apvienību – 
2,49%, par partiju “Latvijas attīstībai” – 2,12%, par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju – 0,33%, par Kristīgi demokrātisko savienību – 0,33%, par Latvijas Atdzimšanas partiju – 0,28%, “Par prezidentālu republiku” – 0,15%, par “Suverenitāti” – 0,13% vēlētāju.

Kopumā nobalsojuši 445 493 vēlētāji, kas ir 30,25% no balsstiesīgo kopējā skaita (1 472 462).

Visu sarakstu skatīt šeit

EPplusini

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ask! Vinķelim takš tāds pats uzvārds, kā Vinķelei!

  2. Vemt gribas…ieraugot sho odzi!

  3. Pēdējo 2 personāžus bildēs var nosaukt vienkārši – cirks.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+