Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. janvāris, 2012
Drukāt

Vēlētāju aktivitāti referendumā saista ar politiķu rīcību

Foto - LETAFoto - LETA

Vēlētāju aktivitāte referendumā par krievu valodu būs atkarīga no politiķu rīcības, aģentūrai BNS atzina pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

CVK otrdien nolēma tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, rīkot 18.februārī. Referendumā balsošanas zīmē būs jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu?”, kam sekos divas atbildes iespējas – “par” vai “pret”.

Kaktiņš uzskata, ka pilsoņu aktivitāte būs atkarīga no politiķiem.

“Tas lielā mērā būt atkarīgs no politiķu aktivitātēm mobilizēt cilvēkus, it sevišķi latviskajā spārnā. Ja skatāmies racionāli, nav iemesla iet un balsot, jo ir skaidrs, ar ko referendums beigsies, bet temats ir emocionāls,” pastāstīja sociologs.

Arī CVK atturas no prognozēm, cik liela vēlētāju aktivitāte varētu būt tautas nobalsošanā.

Līdz šim plašākā vēlētāju atsaucība bija referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kurā piedalījās vairāk nekā miljons balsstiesīgo jeb 71,4% vēlētāju.

Savukārt šovasar notikušajā tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu piedalījās 689 988 pilsoņi jeb 44,7% vēlētāju.

CVK vadītājs Arnis Cimdars iepriekš uzsvēris, ka Latvijā nav obligāta piedalīšanās referendumā.

“Ja mēs skatāmies formāli, Latvijā nav obligāta piedalīšanās referendumos, jo nav sankciju par nepiedalīšanos, kā tas ir citās valstīs. Piedalīšanās vai nepiedalīšanās tiem, kas ir pret, ir saistīta ar to, kādu ziņu viņi ar savu rīcību nodod, kā tiks interpretēta piedalīšanās vai nepiedalīšanās pēc tam. Tas nav CVK jautājums. Tā ir katra cilvēka izvēle. Katrā ziņā viens ir skaidrs – lai kādu izvēli mēs neizdarītu, tas uz mums attieksies jebkurā gadījumā,” aģentūrai BNS norādīja ilggadējais CVK vadītājs.

Lai Satversmes grozījumi par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.

“Varbūt nebija jēgas piedalīties vēlēšanās Padomju Savienībā, kad vēlēšanu komisijas nodrošināja vajadzīgo rezultātu, bet mūsdienās Centrālā vēlēšanu komisija fiksē tādu rezultātu, kāds tas ir. Ne mums pašlaik spriest, vai tam ir jēga vai nav. Ziņa, ko ar to nododam, jebkurā gadījumā paliek,” izskanējušo viedokli, ka iznākums referendumā jau zināms un tajā nav jēgas piedalīties, komentēja Cimdars.

Vēlētāju ierosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+