Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
26. janvāris, 2017
Drukāt

Velnu neļauj pieminēt konkurences dēļ. Saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu (1)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Iestāde, no kuras uzņēmēji Eiropā baidās visvairāk, ir Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts. Patiesi, tik liels – 1,6 miljardi eiro – sods gigantam “Microsoft” par dominējošā stāvokļa izmantošanu Eiropas vēsturē bija pirmoreiz. Tagad Eiropas Komisija ķērusies klāt “Google” par ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanu, nosakot ierobežojumus “Android” ierīcēm. Iespējamais sods – līdz pat septiņiem miljardiem eiro. Bet arī Latvijas konkurences uzraugs pērn 1,3 miljonu eiro lielu sodu uzlika “Knauf” grupai par konkurenci ierobežojošu atlaižu sistēmu ģipškartonam un no “Latvijas gāzes” iekasēja 2,2 miljonus par veco parādu iekasēšanu no jaunajiem klientiem. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama iekļuvusi izdevuma “Global Competition Review” pasaules labāko konkurenci sargājošo sieviešu sarakstā. No viņas baidās, viņu respektē un viņu iztaujā “LA”.

 

Kādi salīdzinoši ir Latvijas konkurences uzrauga – Konkurences padomes – zobi un sodi?

S. Ābrama: Sods nav noteicošais, vērtējot iestādes efektivitāti. Man nepatīk, kad starptautiskajos pasākumos kolēģi dižojas: mēs esam uzlikuši divdesmit miljonu eiro sodu! Ie­stādes efektivitāti raksturo, pirmkārt, tas, cik no pieņemtajiem lēmumiem ir izgājuši visas tiesas instances, kas apliecina, cik tie ir bijuši pamatoti un tiesiski. Otrkārt, kā iestāde spēj atklāt un risināt aktuālās problēmas, un tās ne vienmēr risina ar sodiem. Par pirmo rādītāju tiesvedības iznākums joprojām ir tuvu 100% mums par labu. Pērn 12 lēmumos beidzās tiesvedība un 10 spriedumos mūsu lēmums atstāts spēkā, bet divos gadījumos tiesvedības laikā noslēdzām administratīvo līgumu. Pagājušajā gadā kopā seši pārkāpumu lēmumi, bet valsts budžetā ieskaitīti 4,87 miljoni eiro soda naudas.

Sodus uzliekam proporcionāli uzņēmumu apgrozījumam. Tāpēc sodi mazāki nekā tie, kurus uzliek Eiropas Komisija. Konkurences ģenerāldirektorāts uzliek sodus līdz 10% no uzņēmuma tā gada apgrozījuma, kad izdarīts pārkāpums, un par katru gadu, kad kartelis darbojies, sodu var pareizināt. Mēs tik bargi nesodām – karteļos tie lielākoties ir līdz 4,5% no apgrozījuma.

Mums likums nosaka, ka lietas izpēte jāpabeidz divos gados, turpretim Eiropas Komisija lietas izskata četros piecos gados. Turklāt Briselē vienu lietu pēta divdesmit trīsdesmit izmeklētāju komanda, mums – kādi trīs.

 

Ārsta diagnoze: Latvijā konkurence ir veselīga vai nav?

Konkurence valstī ir saistīta ar politisko vidi. Ja ir veselīga politiskā vide, tad konkurence spēcīgi attīstās. Latvijā konkurence ir veselīga tikai atsevišķās nozarēs, kurās esam sasnieguši Eiropas līmeni, piemēram, telekomunikācijās. Jāaudzina konkurences kultūra, jo daudzās aizliegtās vienošanās parāda, ka uzņēmēji īsti neuztver to kaitīgumu. Un arī publiskās personas pārāk daudz deformē tirgu.

Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi. Tie lielie spēlētāji lielākoties nokļuva un joprojām ir dominējošā stāvoklī pēc dabisko monopolu sabrukuma. Par to arī nākas sodīt, kā “Latvijas gāzi”. Uzņēmējiem ir liela interese par publiskajiem iepirkumiem, kā dēļ daudzi uzņēmumi vispār tiek dibināti. Mēs atklājam šos karteļus – vidēji gadā kādus piecus – un šajā ziņā jūtamies spēcīgi.

 

Kā jūs konstatējat aizliegtās vienošanās?

Eiropas Komisijai visas karteļu lietas tiek ierosinātas, balstoties uz iecietības programmas ziņojumiem – paši uzņēmumi ziņo, lai tiktu atbrīvoti no atbildības. Par to Eiropas Komisija tiek starptautiski kritizēta, ka šāda iecietības programma notrulina izmeklēšanas metodes. Latvijā 2004. gadā ieviesa līdzīgu programmu, bet pirmais ziņojums parādījās tikai 2012. gadā. Mums pavisam ir bijuši kādi desmit šādi līdzdalībnieku ziņojumi, tātad mazākums.

Mēs analizējam iepirkumus vairāku gadu garumā, izmantojam dažādas ekonometriskas metodes un šādi izskaitļojam aizdomīgas vienošanās. Sadarbojamies ar iepirkumu rīkotājiem – pērn bija kādi desmit šādi ziņojumi un sešos gadījumos ierosināta lieta. Dažreiz apmierināmies ar brīdinājumu, pērn bija seši tādi 21 personai. Pērn pabeidzām trīs karteļu lietas: par trim uzņēmumiem ūdenssaimniecībā, diviem medicīnas iekārtu tirgotājiem, bet “Latvijas dzelzceļam” būvniecībā bija 29 iepirkumi, kuros septiņi uzņēmumi bija aizliegti vienojušies. Sistemātiski, ilgā laika periodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Abrama man simpatizē, bet nav nekādas ticības varai, kas balsta korporācijas un lielkapitālistus (Obamas laika asv, E.S.) ka tā būs par konkurenci. Tā gaja uz monopolizāciju pret patērētāja interesēm pat tik tālu, ka korporacijas tendējās uzkundzēties valstu valdībām.
    Kad ad Microsoft beigs auklēties?? Saprotams, ka to var tikai vara, kas nav lielo korporāciju un monopolu korupta.
    apšaubu kapitalisma iekārtas gveselīgumu vispār. Jo pie tas nauda pērk politiku. Un redzam līdz kam tas nonāk sasniedzot savas galējas izpausmes.

Draugiem Facebook Twitter Google+