Kultūra
Teātris un kino

Velosporta neredzamā puse 16


Kadrs no Arūna Mateļa dokumentālās filmas “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”.
Kadrs no Arūna Mateļa dokumentālās filmas “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”.
Publicitātes foto

Kamēr Latvijā 4. maijā pievērsāmies dažādiem svētku pasākumiem, sākās vienas no trim galvenajām Eiropas velosacensībām – “Giro d’Italia”, un pirmo reizi kopš aizsākuma 1909. gadā kāds no to posmiem norisinājās ārpus Eiropas, Izraēlā. Attiecības ar sportu katram ir savas – kāds dievina futbolu vai hokeju, kāds basketbolu vai daiļslidošanu, bet kāds cits varbūt tieši šos sporta veidus nevar ne paskatīties. Tāpat tas varētu būt ar velosportu, tāpēc lietuviešu režisora Arūna Mateļa dokumentālā filma “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” (2017) velosportā neieinteresētos varētu nesaistīt – ja neiedziļināmies filmas tēmā. Jo Mateļa filma ir ne tik daudz par konkrēto sporta veidu, cik par azartu un komandas garu – iedvesmojošiem jēdzieniem ne tikai sporta kontekstā.

 

Pašaizliedzīgie gregari

“Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” intriģējošajā nosaukumā ietverts filmas galveno varoņu pozīcijas apraksts, kā arī velosporta atainojuma veids. Neuzzināsiet par šī sporta veida vēsturi, šī nebūs arī “Giro d’Italia” norises arheoloģija vai uzvarētāja stāsts, tā vietā atklāsiet sacensību neredzamo pusi – atbalsta formas un cilvēkus, kas palīdz komandu līderiem triumfēt. Uzvarētāju slavas un mediju uzmanības kontekstā šie cilvēki visbiežāk paliek ēnā, jo viņu rezultāti kopvērtējumā ir tālu no labākajiem, lai arī kādā atsevišķā posmā viņi reizēm uzvar, tomēr sacensību norises kopējā kontekstā viņu loma ir ārkārtīgi nozīmīga. Saukti par gregariem – tā tiek apzīmēti sekotāji bez savas īstas gribas –, viņi atbalsta komandā labākos – pievedot viņiem ūdeni, sviestmaizes, palīdzot sliktos braukšanas apstākļos un citādā veidā pašaizliedzīgi strādājot komandas labā. Tas nozīmē tikpat nopietnu sagatavošanās darbu, jo viņiem ir jābūt perfektā fiziskā formā, lai spētu būt līdzvērtīgi līderiem, bet tikai ar vienu atšķirīgu niansi – bez godkāres uzvarēt. Filma ir par viņiem – vairākiem gregariem, kā arī par vairākiem ārstiem, kuri seko līdzi velosipēdistu ķēdei, lai palīdzētu traumas guvušiem sportistiem. No ērtas kino krēsla pozīcijas skatoties, gregaru entuziasms ir reizē apbrīnojams un arī grūti saprotams – nobrāzumi, sasitumi, lūzumi, varbūt pat smadzeņu satricinājums nav šķērslis, lai pārtrauktu sacensības. To ļoti labi raksturo kāda braucēja komentārs – pēc sadursmes un kritiena vispirms izjutis vilšanos, ka vairs nevarēs turpināt piedalīties sacensībās, nevis bažas par savu veselību. Filmas varoņi šķiet esam uz apsēstības un neprāta robežas, uzrādot to, ka ir gatavi uz visu sacensību dēļ, turklāt lai cīnītos nevis par individuālu uzvaru, bet komandas biedriem.

 

Slimnīcas gulta un riteņu spieķi

Jau ar pirmajiem kadriem esam ievilkti velobrauciena rutīnā – ir noticis negadījums, un ārsti skrien uz notikuma vietu, kas tiek filmēts ar rokas kameru, raustītajam kadram atbilstot satraukuma pilnajai atmosfērai. Filmā vairākkārt izmantoti šādi subjektīvi, kustīgi kadri, iemetot skatītāju notikumu epicentrā. Regulāri atkārtots vizuāls elements ir uzņēmumi tunelī, kad tumsā redzamas tikai ātri garām zibošas lampas. Tā ir kā pāreja starp epizodēm, tai pašā laikā vedinot domāt par gaismas/tumsas mijiedarbību kā piepūles, gribasspēka simbolu. Pamatā filmas epizodes uzņemtas trasē, ārstu mašīnā un slimnīcā, kur intervēti filmas varoņi, kad tie guvuši spēcīgas traumas (piemēram, ar lauztu iegurni). Tieši tur, brīdī prom no trases, viņiem ir laiks reflektēt par sevi, savām izvēlēm, savu aizrautību ar to, ko viņi dara. Intervijas filmētas ļoti askētiski ieturētā vidē, maksimāli koncentrējot uzmanību uz varoņu sejas izteiksmi, kurā nolasāma vesela emociju gamma, kad viņi stāsta par notikušo ar sevi. Arī skaņu celiņa un mūzikas kombinācijā nereti izmantoti motīvi, kas ilustrē varoņu piepūli – elsošana, riteņu spieķu griešanās, kas neļauj aizvirzīties prom no sporta vides.

 

Atļauties pavērt aizkaru

“Brīnišķīgie lūzeri” rāda sporta smagā darba pusi un realitāti, kas parasti paliek ārpus mediju interešu zonas. Paskatoties kaut vai pēdējos piecpadsmit gados tapušās filmas par velobraukšanas tēmu, atradīsim piemērus par atsevišķiem sportistiem, sportistu grupām vai sacensībām, piemēram, “Tour de France”. Tomēr, lai kontrolētu tēlu, kādu sabiedrībai iespējams iegūt par “Giro d’Italia” sacensībām, neatkarīgā kino veidotājiem šī jau ļoti ilgi bijusi slēgtā zona. Pirms Arūna Mateļa filmu par sacensību aizkulisēm veidojis dāņu režisors Jorgens Lēts – “Zvaigznes un ūdensnesēji” (“Stjernerne og vandbærerne”), kas tapusi 1973. gadā.

Sacensības ir starptautisks notikums – gan spriežot pēc mediju intereses, gan dalībnieku sastāva. To pašu varam teikt arī saistībā ar “Brīnišķīgo lūzeru” producēšanas veidu, jo filmas tapšanā iesaistītas daudzas valstis, to padarot par vienu no lielākajām kopprodukcijām Eiropā. Filma tapusi ar Lietuvas, Latvijas, Itālijas, Šveices, Īrijas, Ziemeļīrijas, Spānijas un Beļģijas profesionāļu un finansējuma iesaisti (Latvijā filmas kopproducents ir “Vides filmu studija”, kura ar Mateli kā producentu kopā veido arī filmu “Laika tilti” Latvijas simtgadei veltītās filmu programmas ietvaros). Latvijas līdzdalība radošajā jomā bija divu operatoru klātbūtne filmēšanas grupā – Valdis Celmiņš un Ivars Zviedris (kas arī ir saistīts ar riteņbraukšanu). Mateļa filma Lietuvā ieguvusi ļoti lielu skatītāju interesi, bet starptautiski saņēmusi atzinību vairākos festivālos – tostarp kā labākā dokumentālā filma Varšavas kinofestivālā (kur notika filmas pirmizrāde), bet Lietuvas kinematogrāfistu savienība to atzinusi par labāko Lietuvas filmu 2017. gadā. Līdz ar to filma “Brīnišķīgie lūzeri” ir arī iespēja pasekot līdzi aktuālajam kino piedāvājumam no Lietuvas – neskatoties uz to, vai esat sporta entuziasts vai arī neitrāls uztvērējs.

 

“Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”, dokumentālā filma

* Režisors: Arūns Matelis, operatori Valdis Celmiņš un Ivars Zviedris, montāžas režisors Gatis Belogrudovs un producents Uldis Cekulis (“VFS”).

* Filmas kopprodukcija: Latvija, Lietuva,Itālija, Šveice, Īrija, Ziemeļīrija, Spānija un Beļģija.

*Seansi kinoteātros Rīgā (“Splendid Palace” – 12. 05., “Cinamon” – 9. 05.), Liepājā, Cēsīs, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī.

LA.lv