Arņa Krauzes un Artas Ģigas filma “Trejāda Vaira” stāsta par cilvēku un viņa dzīves faktiem, taču atklāj brīžus, kad prezidenta statuss neko nedod, tas atstāj vienu pašu ar puķēm, atmiņām, nodevībām un vīra ceptajām pankūkām.
Arņa Krauzes un Artas Ģigas filma “Trejāda Vaira” stāsta par cilvēku un viņa dzīves faktiem, taču atklāj brīžus, kad prezidenta statuss neko nedod, tas atstāj vienu pašu ar puķēm, atmiņām, nodevībām un vīra ceptajām pankūkām.
Ekrānuzņēmums no tvplay.skaties.lv

Vēlreiz atklājot Vairu 16

Prezidentes dzimšanas dienā saņēmām divas filmas – LTV1 komanda, atzīmējot Vairas Vīķes-Freibergas 80. jubileju, izveidojusi darbu “Vienmēr prezidente”, bet TV3 bija skatāma žurnālista Arņa Krauzes un “Red Dot Media” darbs “Trejāda Vaira”.

Reklāma
Reklāma

Mediatizētā dzimšanas diena

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Prezidentes dzimšanas diena, izvēlētie fakti, stāstījuma intonācija ir mediju radīts notikums daudz lielākā mērā nekā dokumentālā kino fakts. Filmu izrādīšana, ziņas par dzimšanas dienu, ieraksti sociālajos medijos konfrontēja ar zināmo – mūs neatstāj vienaldzīgu ne prezidentes teiktais un padarītais, ne viņai veltītie žurnālistu darbi.

Krievu valodā rakstošais portāls “rus.delfi.lv” Vairai Vīķei-Freibergai dzimšanas dienā veltīja aprakstu “Prezidente pēc aicinājuma”, kurā pārstāstīts LTV filmas saturs. Neprasīja daudz pūļu, bet sniedza lasītājiem nozīmīgus prezidentes biogrāfijas faktus. Izdarīts labāk un godīgāk par portāla “vesti.lv” no “jauns.lv” pārkopēto ziņu, kurā izmantots tikai viens filmas “Trejāda Vaira” fragments – izteikumi par to, kā kāds PSRS Valsts drošības komitejas darbinieks gribējis viņu savervēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu “Delfu” izklaidējošajā sadaļā “skats.lv” kopā bija salikti Vairas Vīķes-Freibergas spilgti izteicieni ar viņas prezidentūras laika un personiskajām fotogrāfijām. Kompilācija atgādināja sociālo tīklu spārnoto teicienu sērgu, jo neapgrūtināja ar parastai žurnālistikai dabisku profesionālo minimumu – precizitāti. “Skats.lv” versijā VVF Dziesmu svētkos teiktais “Mēs esam diženi” salikts kopā ar labu bildi, kurā prezidente sēž uz balta motocikla, domas par valsts mīlestības saikni ar paša labklājību pievienotas attēlam, kurā viņa saskandina šampanieša glāzes ar princi Čārlzu. Ironiski – jā, interesanti – diezin vai. Mulsinošākais no VVF dzimšanas dienas satura bija Andreja Volmāra sižets “Panorāmā” no Latviešu biedrības nama, kur prezidente atzīmēja savu dzimšanas dienu. Vairākas reizes paziņojis, ka ļoti satraucies, viņš deva iespēju jubilārei pašai vadīt interviju. Uzklausījis teikto, Volmārs uzdeva ļoti svarīgu jautājumu – kādas ir jūsu mīļākās puķes? Prezidente, protams, atbildēja. Bet sižets bija garām palaista iespēja saturīgai sarunai.

Versija par sevi pašu?

LTV1 veidotajai filmai, kuras autoru kodols ir redaktore Gunta Sloga un režisore Kristīne Želve, izvēlēts tradicionālākais stāstījuma virziens – VVF dzīves gājums no bērnības līdz šim laikam. Bet filma nav garlaicīga, jo bērnības un jaunības notikumi ir tik zīmīgi, ka palīdz izskaidrot personību. Lai gan daudzi fakti jau zināmi, tomēr svaigu skatu uz tiem palīdz veidot prezidentes līdzgaitnieki. Filma agrākajiem notikumiem pievieno arī pašas VVF atskatu. Tās ir vērtīgas domas, jo ļauj zināmos notikumus pārvērtēt. Bet daudz arī jaunas informācijas – atšķirīgs stāsts par lielo darbu ar tautasdziesmām, kas darīts sen pirms ierašanās Latvijā, par laiku zinātnē un ieguldīto savā izglītībā, bez kā nebūtu arī prezidentes laikā padarītā.

Filmas “Vienmēr prezidente” autore Gunta Sloga Latvijas radioraidījumā “Kultūras rondo” teica, ka, visticamāk, VVF pati izvēlējās, ko atklāt filmas veidotājiem. Atceroties savu personisko žurnālistes pieredzi, intervējot prezidenti, piekrītu – VVF nosaka filmas saturu. Tomēr filma izdara daudz vairāk nekā tikai fiksē viena cilvēka skatījumu, tā izstāsta lielu daļu mūsu kopīgā laika. Plašāku skatu, ieskaitot mediju skandālus, galveno darbu sarakstu, interviju ar prezidenti piedāvā “lsm.lv” prezidentei veltītā sadaļa.

Paralēlās īstās dzīves

Arņa Krauzes un Artas Ģigas filma “Trejāda Vaira” rit kā nelielu epizožu vadīts stāstījums, dzīvojoties kopā ar VVF un viņas ģimeni mājās, dārzā, pastaigā… Līdzās ir atmiņas, vecas foto­grāfijas, politikas analīze, atklāsmes. Filmas veidotāji it kā vēlas parādīt prezidenti ārpus oficiālās hronikas, spožām runām, grāmatām. Visiem zināmajai publiskajai dzīvei piešķirts detalizēts konteksts. Bet siltais pietuvinājums, filmas veidotāju piedalīšanās dārza darbos nav šķērslis, lai sarunātos par svarīgo, liktu skaidrot pretrunīgo. Filmā ir vairākas epizodes, ko varētu turpināt pētīt. Viena no tām – stāsts par VVF slaveno izšķērdību. Skaidrojums liek mazliet citādi paskatīties uz apgalvojumiem, kas šķita neapstrīdami. Stāsts par atsevišķiem politiķiem, par čekas vervēšanu – arī izpētes vērts. Filma stāsta par to pašu cilvēku un viņa dzīves faktiem, taču atklāj brīžus, kad prezidenta statuss neko nedod, tas atstāj vienu pašu ar puķēm, atmiņām, nodevībām un vīra ceptajām pankūkām.

Reklāma
Reklāma

Nav miera ap filmām

Neizlikšos, ka neesmu pamanījusi reakciju – pateicības par filmām un nepatiku, ka tās tapušas. Ne vienmēr komentāros atšķiram, vai filmas vainīgas, vai tās likušas izlauzties attieksmei pret prezidenti. Man ir versija, kāpēc nevaram labvēlīgi un mierīgi nosvinēt skaistu jubileju. VVF ir aktīva un joprojām ietekmīga. Lai ko jūs ieliktu šajā vārdā, viņa patiesi ir spilgtākā Latvijas prezidente. Tas sajūsmina un – nokaitina.

Daļu skatītāju abas portretfilmas iedvesmoja, palīdzēja atklāt ko jaunu. Daži pat sacīja, ka filmas pārāk īsas, gribas vēl vairāk uzzināt, saprast. Citi bija neapmierināti. Un skaļi. Jubileja uzjundīja to, ko varētu saukt par nekonkrētu vainošanu, kas notiek, kad publiski redzamam cilvēkam tiek pieprasīta atbildība par visu, jo viņš nav bijis ideāls un piepildījis jebkādas gaidas. Naidīgums liecina par ciešanām, netaisnīguma sajūtu, kuras remdēšanai un vilšanās izkliegšanai tiek izmantota publiska personība, neredzot aiz tās reālu cilvēku. Bija arī apmelojumi Latvijas Radio “Brīvajā mikrofonā”, un Aidis Tomsons tos ātri apstrīdēja. Tas stāsta par mediju auditorijas daļu, par dažu cilvēku vēlmi publiski sodīt pat dzimšanas dienā.

Tajā ir labā ziņa. Esam brīvi. Skatāmies atvērtām acīm, interesējamies, sekojam jaunumiem, neslēpjam emocijas, ja mūs pārņem prieks un nepatika.

Abas filmas nav ideālas. Tāpat kā prezidente, kas ne visu atklāj, arī tās nespēj pastāstīt visu par personību. Bet abas ir svarīgs un labi izdarīts žurnālistu darbs, kas nozīmīgs tieši jubilejas laikā un būs vērtīgs dokuments nākotnē.