Nepazīstams cilvēks deklarēts mājoklī. Dāvana vai apgrūtinājums? 1
Nesen uzzināju, ka pagasta darbiniece mūsu kopīpašumā bez manas ziņas deklarējusi nepazīstamu personu. Kas teikts likumos par kopīpašumu un deklarēšanos? Vai šis fakts man jāuzņem kā draudzīga dāvana vai kā apgrūtinājums? Vai tiešām tā var deklarēt jebko un jebkur? Z. BĒRZIŅA VALKAS NOVADĀ
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā teikts, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā ikvienai personai ir pienākums mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Taču likums reglamentē, ka dzīvesvietas deklarēšana pati par sevi vēl nerada civiltiesiskas saistības. Turklāt likuma 3. panta otrajā daļā paredzēts, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi saistībā ar laulību, radniecību, svainību vai citu likumisku vai līgumisku iemeslu.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 11. panta pirmajā daļā teikts, ka iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums – pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, to skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu konkrētajā adresē.
Likuma 12. panta pirmajā daļā precizēts, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:
1) dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai viņu likumiskā pārstāvja pilnvarota persona sniegusi nepatiesas ziņas;
2) attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.
Ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, iestāde šo faktu aktualizē Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam. Tātad šajā gadījumā jums vajadzētu vērsties sava pagasta pašpārvaldē ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt konkrētās personas dzīvesvietas deklarēšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja ir pārkāptas normatīvo aktu prasības, dzīvesvietas deklarācija tiks anulēta.
Vēl jāņem vērā Civillikuma 1067. pantā ierakstītais: īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, kad sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesības. Atbilstīgi Civillikuma 1068. pantam rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu gan kopumā, gan atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
