Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. februāris, 2015
Drukāt

Vēlreiz par karogu (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Mani vecāki dzimuši Pirmā pasaules kara laikā, es – Otrā pasaules kara gados. Savā mūžā esmu daudz dzirdējusi no saviem vecākiem un pati piedzīvojusi mūsu tautas vēsturi un likteņa pagriezienus – neizmērojamas traģēdijas, represijas, latviešu ģimeņu iznīcināšanu.

Bet esmu gandarīta, ka pieredzēju milzīgu cilvēcisku pacilātību, kad atjaunojām neatkarīgo Latvijas valsti, Baltijas ceļu, tautas manifestāciju Mežaparkā.

To dienu, kad jāpaceļ valsts karogs, ir par daudz. Lai karogi ir pacelti pie valsts iestādēm, skolām. Lai tie, kas to vēlas, tur karogu mastā ikdienā – tas ir patriotiski. Pacelt karogu pie privātmājām (arī man) ir fiziski apgrūtinoši: ir jābūt pašai mājās vai jālūdz kaimiņi. Neskatoties uz to, domāju, ka sarkanbaltsarkanais ir jāpaceļ Latvijas valsts lielo svētku reizēs – 18. novembrī un 4. maijā, un ar sēru lenti – 25. martā un 14. jūnijā. Pārējie datumi ir uzspiests pienākums. Ir daži datumi, piemēram, 4. jūlijs un 6. decembris, kad kaimiņš kaimiņam prasām: kādēļ šodien jāizliek karogs? Es parasti skatos “Latvijas Avīzes” dāvātajā sienas kalendārā – ja jāizliek, tad jāizliek…

Upuri un varoņi katrai tautai var būt savi, bet mūs, latviešus, ar citu tautību cilvēkiem var vienot vismaz liktenīgo vēstures faktu zināšana. Tādā sakarībā vēlos, lai vismaz “LA” kalendārā 25. marts un 14. jūnijs būtu noteikts kā “Uz Sibīriju izsūtīto (izvesto) latviešu ģimeņu piemiņas diena”, nevis tik sarežģīti – “Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena”. (Tāds formulējums ir pārāk vispārīgs, pat murgains frāzējums.) Izsakos varbūt asi, bet man ir tiesības to darīt savu vecāku un vecvecāku vārdā.

Nobeigumā pievienojos cien. Dainas Šķieznas “LA” 30. janvāra zvanu slejā teiktajam: “Ar likumu būtu jāatļauj karogu pacelt tikai tiem, kas to patiesi godina.” Ļoti vēlētos lasīt vēl citu cilvēku domas par šo jautājumu.

Ar cieņu,

Vanda Ziediņa 
Valmierā

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kas ir tas ir ,ne jau uzspiežot var iemācīt savu zemi mīlēt -to ko spiež ar varu ,tas nepatīk un varbūt vajadzētu pašiem savu karogu cienīt no sirds -neviss ar teicienu- atkal tā lupata jākar.

  2. Pilnīgi piekrītu Vandai. Visi tie atzīmētie datumi, kad jāizkar karos ir par daudz un nevajadzīgi. Uzspiesta lieta- pašvaldības policija braukā- pārbauda un ja nav karogs izkārts- administratīvais sods. Tanī pat laikā uz mājām kurām nav piestiprināts karoga turētājs tas neattiecās- tur var karogs nebūt. Tad jautājums- kāpēc nav likums visiem vienāds. Labāk noņemt turētāju un miers, ne kreņķu ne uztraukumu, ka tik nav piemirsies…

  3. Patriotismu nekad neieaudzinasi. Valsts iestadem ir pienakums karogu obligati pacelt attiecigas dienas, bet ne privatai personai. Tam janak no sirds vai nemaz un noteikti ne no bailem citadi cienas vieta bus neciena un milestibas vieta naids.

  4. Jāpiekrīt Dainas kundzei! Ja valstī ir piecas oficiālas svētku dienas, kad jāizkar valsts karogs, un tikpat daudz sēru dienu, kad karogs jāizkar sēru noformējumā, tas tiešām ir par traku. Psiholoģiski smagi dzīvot šādā valstī! Cilvēki jau tā piemin savus mirušos Kapu svētkos un Mirušo piemiņas dienā pirms adventēm. Arī Lieldienās ir tradīcija doties uz kapiem. Vai tad nevar būt sēras bez sēru karogiem! Kas traucē pieminēt bojā gājušos pēc tā, ko jūti? Ja vēlies, izkar karogu, ja nē – iededz svecīti tāpat.

  5. Labāk par Dainu Šķieznu laikam nevar pateikt !

Draugiem Facebook Twitter Google+