Mobilā versija
+7.6°C
Gusts, Gustavs, Tālrīts
Pirmdiena, 27. marts, 2017
5. augusts, 2015
Drukāt

Vēlreiz par valsts neatkarību

Foto-LETAFoto-LETA

“Noskatoties pasākumu latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadei, domāju par valsts likteni  un to, kā tad īsti bija ar valsts neatkarības atzīšanu,” zvanot redakcijai, teica  Olafs Gaiķēns no Mūrmuižas.

Lasītājs uzskata, ka “pirmā Latvijas neatkarību oficiāli atzina Vācija, nevis Anglija. Arī boļševiki 1918. gada novembrī atzina Latvijas valsts neatkarību”. Taču par Latvijas valdības un valsts neatkarības “de facto” atzīšanas pirmo gadījumu vēsturnieki uzskata brīdi, kad 1918. gada 23. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Dž. Balfūrs pieņēma Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaroto Z. A. Meierovicu un viņu informēja, ka Londona uzskata LPNP par likumīgu Latvijas valdību. 1918. gada 11. novembrī Balfūrs Meierovicam atkārtoti oficiāli un jau rakstiski paziņoja, ka Lielbritānijas valdība “labprāt no jauna apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālai Padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei”. Jāatgādina, ka tas notika vēl pirms oficiālās Latvijas valsts dibināšanas 18. novembrī, ko paveica jau apvienotais dažādu politisko spēku bloks Tautas padome. Kad tas bija noticis, 25. novembrī K. Ulmaņa pagaidu valdība saņēma Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs A. Vinniga apliecinājumu, ka “vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju”. Pagaidu valdībai tas bija svarīgi, jo Latvijas teritorija 1918. gadā atradās vācu okupācijā un bija nepieciešams sadzīvot ar vācu iestādēm. Kas attiecas uz Padomju Krievijas nostāju, tad tā savās interesēs 1918. gada 22. decembrī atzina nevis Ulmaņa, bet P. Stučkas padomju Latvijas valdību.

Pievienot komentāru

Ejiet iekšā 20. gadsimtā… (3)Bija vīri, kas sociālistiskajā saimniekošanas modelī dabūja gatavu neiespējamo
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu gan atklāji Ameriku!

Izdevīgie procenti

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS “4finance” un AS “Mogo” procentos guvis teju 200 000 eiro ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016. gadu. Amerika ienākumi pērn veidoja vairāk nekā 273 000 eiro. No tiem gandrīz 27 500 eiro bija darba alga Rīgas domē un 50 000 eiro darba alga Rīgas Brīvostas pārvaldē. Savukārt 17 625 ASV dolārus jeb vairāk nekā 16 000 eiro Ameriks ieguvis procentos no “4finance”, bet 175 000 eiro procentos no “Mogo”.

Vai piedalīsieties pašvaldību vēlēšanās?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (87)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+