Mobilā versija
+6.1°C
Gundega, Terēze
Piektdiena, 28. aprīlis, 2017
5. augusts, 2015
Drukāt

Vēlreiz par valsts neatkarību

Foto-LETAFoto-LETA

“Noskatoties pasākumu latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadei, domāju par valsts likteni  un to, kā tad īsti bija ar valsts neatkarības atzīšanu,” zvanot redakcijai, teica  Olafs Gaiķēns no Mūrmuižas.

Lasītājs uzskata, ka “pirmā Latvijas neatkarību oficiāli atzina Vācija, nevis Anglija. Arī boļševiki 1918. gada novembrī atzina Latvijas valsts neatkarību”. Taču par Latvijas valdības un valsts neatkarības “de facto” atzīšanas pirmo gadījumu vēsturnieki uzskata brīdi, kad 1918. gada 23. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Dž. Balfūrs pieņēma Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaroto Z. A. Meierovicu un viņu informēja, ka Londona uzskata LPNP par likumīgu Latvijas valdību. 1918. gada 11. novembrī Balfūrs Meierovicam atkārtoti oficiāli un jau rakstiski paziņoja, ka Lielbritānijas valdība “labprāt no jauna apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālai Padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei”. Jāatgādina, ka tas notika vēl pirms oficiālās Latvijas valsts dibināšanas 18. novembrī, ko paveica jau apvienotais dažādu politisko spēku bloks Tautas padome. Kad tas bija noticis, 25. novembrī K. Ulmaņa pagaidu valdība saņēma Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs A. Vinniga apliecinājumu, ka “vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju”. Pagaidu valdībai tas bija svarīgi, jo Latvijas teritorija 1918. gadā atradās vācu okupācijā un bija nepieciešams sadzīvot ar vācu iestādēm. Kas attiecas uz Padomju Krievijas nostāju, tad tā savās interesēs 1918. gada 22. decembrī atzina nevis Ulmaņa, bet P. Stučkas padomju Latvijas valdību.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Balso par programmām vai sejām?

Apmēram pēc mēneša, 3. jūnijā, Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kurās būs jāievēl deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domju deputāti. Kopumā jāievēl 1614 deputāti. Saskaņā ar pagaidām apkopoto informāciju pavisam pieteikti 8883 kandidāti no 588 sarakstiem. Kandidātu sarakstu iesniegšana beidzās 24. aprīlī.

Ko jūs atzīmējat 1. maijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (3)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+