Mobilā versija
+20.3°C
Vineta, Oļegs
Trešdiena, 16. augusts, 2017
5. augusts, 2015
Drukāt

Vēlreiz par valsts neatkarību

Foto-LETAFoto-LETA

“Noskatoties pasākumu latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadei, domāju par valsts likteni  un to, kā tad īsti bija ar valsts neatkarības atzīšanu,” zvanot redakcijai, teica  Olafs Gaiķēns no Mūrmuižas.

Lasītājs uzskata, ka “pirmā Latvijas neatkarību oficiāli atzina Vācija, nevis Anglija. Arī boļševiki 1918. gada novembrī atzina Latvijas valsts neatkarību”. Taču par Latvijas valdības un valsts neatkarības “de facto” atzīšanas pirmo gadījumu vēsturnieki uzskata brīdi, kad 1918. gada 23. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Dž. Balfūrs pieņēma Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaroto Z. A. Meierovicu un viņu informēja, ka Londona uzskata LPNP par likumīgu Latvijas valdību. 1918. gada 11. novembrī Balfūrs Meierovicam atkārtoti oficiāli un jau rakstiski paziņoja, ka Lielbritānijas valdība “labprāt no jauna apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālai Padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei”. Jāatgādina, ka tas notika vēl pirms oficiālās Latvijas valsts dibināšanas 18. novembrī, ko paveica jau apvienotais dažādu politisko spēku bloks Tautas padome. Kad tas bija noticis, 25. novembrī K. Ulmaņa pagaidu valdība saņēma Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs A. Vinniga apliecinājumu, ka “vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju”. Pagaidu valdībai tas bija svarīgi, jo Latvijas teritorija 1918. gadā atradās vācu okupācijā un bija nepieciešams sadzīvot ar vācu iestādēm. Kas attiecas uz Padomju Krievijas nostāju, tad tā savās interesēs 1918. gada 22. decembrī atzina nevis Ulmaņa, bet P. Stučkas padomju Latvijas valdību.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Uz jaunu krastu? Kā vadībā?

“Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatam pieteikts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis. Kandidatūras uz partijas priekšsēdētāja amatu vēl varēšot izvirzīt arī partijas kongresā 19. augustā, kad notiks “Vienotības” vadības vēlēšanas.

Vai Intaram Busulim jāpiedalās "Jaunā Viļņa" žūrijā Sočos?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+