Mobilā versija
+0.8°C
Auseklis, Gaisma
Trešdiena, 13. decembris, 2017
5. augusts, 2015
Drukāt

Vēlreiz par valsts neatkarību

Foto-LETAFoto-LETA

“Noskatoties pasākumu latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas simtgadei, domāju par valsts likteni  un to, kā tad īsti bija ar valsts neatkarības atzīšanu,” zvanot redakcijai, teica  Olafs Gaiķēns no Mūrmuižas.

Lasītājs uzskata, ka “pirmā Latvijas neatkarību oficiāli atzina Vācija, nevis Anglija. Arī boļševiki 1918. gada novembrī atzina Latvijas valsts neatkarību”. Taču par Latvijas valdības un valsts neatkarības “de facto” atzīšanas pirmo gadījumu vēsturnieki uzskata brīdi, kad 1918. gada 23. oktobrī Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Dž. Balfūrs pieņēma Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaroto Z. A. Meierovicu un viņu informēja, ka Londona uzskata LPNP par likumīgu Latvijas valdību. 1918. gada 11. novembrī Balfūrs Meierovicam atkārtoti oficiāli un jau rakstiski paziņoja, ka Lielbritānijas valdība “labprāt no jauna apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālai Padomei kā “de facto” neatkarīgai iestādei”. Jāatgādina, ka tas notika vēl pirms oficiālās Latvijas valsts dibināšanas 18. novembrī, ko paveica jau apvienotais dažādu politisko spēku bloks Tautas padome. Kad tas bija noticis, 25. novembrī K. Ulmaņa pagaidu valdība saņēma Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs A. Vinniga apliecinājumu, ka “vācu valdība ir ar mieru provizoriski atzīt Latvijas Tautas padomi par patstāvīgu varu un pagaidu valdību par tās izpildu komisiju”. Pagaidu valdībai tas bija svarīgi, jo Latvijas teritorija 1918. gadā atradās vācu okupācijā un bija nepieciešams sadzīvot ar vācu iestādēm. Kas attiecas uz Padomju Krievijas nostāju, tad tā savās interesēs 1918. gada 22. decembrī atzina nevis Ulmaņa, bet P. Stučkas padomju Latvijas valdību.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+