Kultūra
Kultūrpolitika

Veltījums Latvijas tagadnei 1


Ozolnieku vidusskolas 8.b klase un skolotāja Inta Vāškevica lepojas ar pirmo pašu jaunradīto nacionālo dārgumu – kopā iestādīto dižkābardi Latvijas simtgadei.
Ozolnieku vidusskolas 8.b klase un skolotāja Inta Vāškevica lepojas ar pirmo pašu jaunradīto nacionālo dārgumu – kopā iestādīto dižkābardi Latvijas simtgadei.
Foto – Karīna Miezāja

Sacensību gars, patriotisms un kopīga valsts apceļošanas iespēja neformālā gaisotnē ir galvenie iemesli, kas aicina Jelgavas puses bērnus un jauniešus no jauna atklāt Latvijas nacionālos dārgumus.

Jau gandrīz trīs mācību sezonas trijās Zemgales pašvaldībās – Jelgavas pilsētā, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novados –, gaidot Latvijas proklamēšanas 100. gadadienu, plašumā vēršas unikāla jauniešu ierosme – valsts un vietējas nozīmes objektu jaunatklāšanas sacensību spēle, kuras uzvarētāji tiks noskaidroti jau maijā. Tad katras klases paveiktais un vietnē apkopotie bērnu vēlējumi Latvijai nokļūs īpašā kapsulā, kas tiks dāvāta Valsts prezidentam ar nodomu to atvērt pēc 150 gadiem.

Spēlē “Nacionālo dārgumu jaunatklāšana” starp dārgumiem izraudzīti gan Latvijas Nacionālā bibliotēka un Ķemeru nacionālais parks, gan Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, kā arī citi – kopumā 20 dārgumi. Šobrīd interneta platformā “Nacionaliedargumi.lv” jau reģistrējušās klases no vairāk nekā 20 mācību iestādēm no Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada, vietnē ievadīts vairāk nekā 7000 attēlu un 200 novēlējumu Latvijai, un paredzams, ka to skaits vēl pieaugs.

Ideja ar lavīnas efektu

Ideja par šādu dāvanu Latvijas valsts simtgadē pirms četriem gadiem dzimusi Ozolnieku novada izglītības nodaļas vadītājam Uldim Gālem un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra direktorei Sarmītei Vīksnei. Taču drīz tā veiksmīgi pārspēlēta pašiem jauniešiem – gan administrējot interneta vietni, gan atklājot un pašiem piesakot jaunus dārgumus. “Darbojamies bez reklāmas, vien informējot skolas, skolotājus, nelielu artavu devis arī 2016. gadā piešķirtais VKKF piešķirtais finansējums (2000 eiro),” stāsta ierosmes vadītāja Elīna Miķelsone. Katrā nacionālā dārguma vietā tikuši jaunradīti īpaši uzdevumi jaunatklājējiem. Piemēram, Rāznas Nacionālajā parkā piedāvāts novīt zedeņu žogu, bet Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā jaunieši piedalījušies fotoorientēšanās sacensībās.

Nepilnu triju gadu laikā ierosme nudien darbojusies ar pozitīvas lavīnas efektu. Līdz šim pieprasītākais dārgums bijis 4. Kurzemes brigādes Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona rīkotie iepazīšanas pasākumi Jelgavā – iepriekš šādas tikšanās notikušas reizi gadā, bet tagad pieprasījums ir tik pamatīgs, ka pasākumi notikuši 12 reizes! Dārgumu topa augšgalā šobrīd ir arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālais botāniskais dārzs un Rīgas kino muzejs.

Dāvana tagadnei

Gan jaunieši, gan viņu skolotāji un iniciatīvas veidotāji atzīst – Latvijas dārgumu atklāšana jauniešiem nozīmē apvienot patīkamo ar noderīgo – kopīgus izbraukumus un klases gara saliedēšanu ar zināšanu papildināšanu un patriotisma stiprināšanu, tam visam piejaucot klāt krietnu devu sacensības gara, jo aktīvākie dārgumu jaunatklājēji laiku pa laikam tiek pie īpašām balvām un suminājumiem. Piemēram, var izvizināties ar kādu no Jelgavas kuģīšiem Lielupē, bet īpaši vilinoša iespēja ir viesoties Rīgas pilī pie iniciatīvas patroneses, valsts pirmās lēdijas Ivetas Vējones.

“Emocionāls pacēlums ir ikreiz, kad atveru mūsu mājas lapu un ieraugu, ka, piemēram, pirmās klasītes vienā dienā apstaigājušas pat 30 objektus. Tikmēr lielie tehnikuma puiši paši apbraukā objektus un nemaz neizskatās kaut kā nosodīti – skaidri redzams, ka viņiem tas patīk,” priecājas E. Miķelsone. “Šo ieguvumu es saucu par dāvanu tagadnei. Būtiskākais, protams, ir gan zināšanas, gan lokālais un nacionālais patriotisms, ko viņi iegūst, apmeklējot objektus, turklāt viņi pat nepamana, ka tapuši zinošāki, jo process ir interesants, iesaistošs.”

Pa Noras Bumbieres un Jāņa Čakstes pēdām

Dārgumu atklāšana tā aizrāvusi meklētājus, ka jau pirmajā gadā nācies domāt pat ierosmes papildinājumu. Tad nu valsts nozīmes dārgumu sarakstam nākuši klāt seši simti Jelgavas puses objektu – pieminekļi, muzeji un pat bērnudārzi, ar kuriem lepoties.

Lielāko uzmanību tieši vietējiem dārgumiem veltījuši vieni no jaunākajiem nacionālo dārgumu jaunatklājējiem – Jelgavas 3. sākumskolas 2.a klases skolēni audzinātājas Agneses Veidemanes vadībā. Kopā ar bērniem esot apmeklēti ne tikai lielie dārgumi – Ķemeru nacionālais parks, “Putnu operas” izrāde Latvijas Nacionālajā operā un Jelgavas Zemessardzes rīkotās nodarbības –, bet arī vairāk nekā tūkstotis dažādu vietējo objektu. Īpašs prieks mazajiem dārgumu atklājējiem bijis par kopā nopelnīto braucienu ar kuģīti “Jūrmala”.

“Skolotāja izveidoja karti ar vairākām interesantām vietām – bija tādas, kurās jau esam bijuši, bet ir arī pilnīgi jaunas,” aizrautīgi stāsta otrās klases skolniece Anasta­sija Bumbiere. Īpaši interesanti bērniem šķitis apmeklēt gan Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekli pie Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa, gan piemiņas zīmi dziedātājai Norai Bumbierei pie kultūras nama. “Nora bija ļoti laba dziedātāja, esmu dzirdējusi daudz viņas dziesmu, bet nezināju, ka viņa ir no mūsu pilsētas,” saka Klinta Rune.

Savukārt mazajai Katei Vilcānei saistošākais šķitis tēlnieka Andreja Jansona Jelgavā atjaunotā Lāčplēša pieminekļa stāsts. “Man patīk senā teika, tikai žēl, ka pēc kara veco Lāčplēša pieminekli uzbrucēji sagrāva un no tā ir palikusi tikai galva, taču labi, ka pie stacijas tagad ir jauns, skaists Lāčplēsis,” priecājas meitene.

Izlijuši, bet laimīgi

Vieni no aktīvākajiem ierosmes dalībniekiem ir skolotājas Sigitas Tretjakas audzinātās 110. Jelgavas tehnikuma grupas jaunieši, topošie datoru tehniķi, kuri ir sacensības topu augšgalā gan pēc apmeklēto objektu skaita, gan kopvērtējuma punktiem un aktivitātes – apmeklēti jau seši no 21 valstiskas nozīmes objekta. Pirmais jauniešu brauciens vedis uz Ziemassvētku kauju muzeju. Vairums no viņiem atzīst, ka te bijuši pirmoreiz. Par lielāko pārsteigumu gan izvērties Nacionālā mākslas muzeja apmeklējums. “Nekad nebijām domājuši, ka muzejs var būt tik interesants. Visa informācija ir pasniegta plašā un mūsdienīgā veidā. Novērtēju gan mūsdienu mākslu, gan vecmeistarus – galvenais ir oriģinalitāte un skaistums,” atceras students Alens Alksnis. Un Mareks Mateša piebilst: “Nacionālie dārgumi nav tikai ēkas vai pieminekļi – tie ir arī cilvēki, notikumi un stāsti, patriotisms, kas slēpjas aiz tā visa.”

Jaunradīt dārgumus pašiem

Kad lielie dārgumi apmeklēti un vietējie izzināti, ierosmes vadītājiem pēc jaunām idejām nav bijis ilgi jāmeklē – kāpēc gan nevarētu izveidot savu nacionālo dārgumu sarakstu paši? Ozolnieku vidusskolas 8.b klase un viņu audzinātāja Inta Vaškevica lepojas, ka jaunieši skolas teritorijā iestādījuši dižskābardi, kas reizē ir arī dāvana valsts simtgadei.

8.b klase ir arī viena no klasēm, kas ne tikai saņēmusi iniciatīvas balvu ar piedzīvojuma ekskursiju, bet arī viesošanos pie Ivetas Vējones Rīgas pilī. “Nesen dzirdējām lekciju par dzīves apstākļiem Ganā, un tas bija brīdis, kad sapratām, ka mums vajadzētu novērtēt to, kas mums ir šeit, Latvijā, – gan dabu ar visiem četriem gadalaikiem, gan izglītības, medicīnas līmeni, kas ir krietni augstāks nekā lielākajā daļā pasaules. Mums nav dabas katastrofu, bet uz kopējā fona šī ir diezgan droša valsts, ir atsaucīgi cilvēki, ir labi te dzīvot. Šādā akcijā varam apzināties, kādas bagātības mums pieder,” saka skolēni.

Galerijas nosaukums

Iniciatīva “Nacionālie dārgumi”

* Norisinās no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

* Iekļauti 20 valsts nozīmes objekti (www.nacionaliedargumi.lv), 600 lokālie objekti un neierobežots skaits jaunradīto dārgumu.

* Piedalās vairāk nekā 200 dažādu vecuma grupu dalībnieku.

Saite: www.nacionaliedargumi.lv

Viedokļi

Egija Graudiņa (17), Jelgavas tehnikuma 2. kursa datorsistēmu tehnikas studente, “Nacionālo dārgumu” virsvēstniece Jelgavā: “Esmu neglābjama Latvijas patriote, un man ļoti patīk brīvprātīgs darbs. Ja vēl varētu iniciatīvas uzvarētājiem kā balvu pievienot vakariņas ar “Prāta vētru”, mans sapnis būtu piepildījies!”

Verners Muižzemnieks, Jelgavas tehnikuma 110. grupas students: “Piedalīšanās šajā projektā ir iespēja ar savu piemēru mainīt ne tikai savas, bet arī citu domas par Latviju – kaut vai saliekot sociālajos portālos bildes no vietām, kur esi bijis.”

Ričards Riters, Jelgavas 3. sākumskolas 2.a klases skolnieks: “Latvijai simtgadē es vēlētos uzdāvināt paša izdomātu un uzzīmētu pieminekli.”

Kārlis Kuprēvičs, Jelgavas tehnikuma 110. grupas students: “Apceļojot Latviju, esmu sapratis, ka nākotnē mūsu nacionālais dārgums varētu būt tehnoloģijas un inovācijas – lietas, ko tagad mācāmies.”

LA.lv