Veltnis: priekšējā vai aizmugures uzkare? 0
Uz ko attiecināt veltni – uz sējmašīnu ar priekšējo hidraulisko uzkari vai arklu? Lai to noskaidrotu, žurnāls Profi veicis izmēģinājumu.
Kam domāts veltnis?
Arkla izmantošana vieglās augsnēs vienmēr bijusi efektīva. Un tas ir saprotams, jo smilšainas augsnes var apvērst ar niecīgu enerģijas patēriņu. Turklāt arkls padara vienkāršāku cīņu ar nezālēm. Tas saārda augsnes kapilārus un līdz ar to izjauc ūdens balansu virsējā slānī, bet veltnis ļauj īstenot nepieciešamo blīvēšanu.
Ja pievelšana nav pietiekama, sēklām trūkst kapilārā mitruma dīgšanai. Kamēr nokrišņi krīt vienmērīgi un pietiekamā daudzumā, tas nav manāms, un asni dīgst labi. Sausuma apstākļos blīvuma trūkums var pietiekami ātri izraisīt ievērojamus zaudējumus.
Veltnis, kas novietots aiz arkla, paredzēts augsnes pievelšanai uzreiz pēc velēnas apvēršanas. Pateicoties ievērojamajam svaram un lietajiem V veida gredzeniem, tiek panākta dziļa augsnes sablīvēšana. Tādas iedarbības iespaidā samazinās lielo poru īpatsvars.
Taču jāpasaka arī par trūkumiem: lai transportētu veltni, nepieciešams tikpat daudz vilces jaudas, cik arkla papildu korpusam. Turklāt veltnis jāpārvadā no lauka uz lauku. Tāpēc daudzi fermeri labprātāk izmanto frontālo veltni kombinācijā ar sējmašīnu. Kurš risinājums ir izdevīgāks?
Kopīgi ar firmu Lemken žurnāls Profi salīdzināja četrus veltņu variantus laukā ar vieglu smilšainu augsni netālu no Minsteres Vācijā.
1. variants: aršana ar veltni; sējas darbos kopā ar kombinēto sējmašīnu strādā frontālais veltnis.
2. variants: arkls ar veltni, sējmašīna bez veltņa.
3. variants: aršana bez veltņa, sēšana ar frontālo veltni.
4. variants: arkls bez veltņa, sējmašīna bez veltņa.
Mērķis: sasniegt iespējami vienmērīgu sablīvējumu visā darba platumā gan traktora riteņu atstātajās sliedēs, gan joslā starp riteņu sliedēm. Visos četros variantos tika izmērīts dīzeļdegvielas patēriņš un augsnes blīvuma pakāpe.
Aršana ar veltni un bez tā
13 ha lielais izmēģinājuma lauks tika sadalīts uz pusēm; viena puse tika uzarta ar veltni, otra – bez tā. Tika izvēlēts Lemken piecu korpusu arkls VarioOpal ar pieveļošo veltni ar dubultajiem gredzeniem un darba platumu 2,5 m. Lai veiktu augsnes apstrādi, firma Claas izmēģinājumam piešķīra 155 ZS traktoru Arion 640.
Lai veiktu standarta apgriezienu, tika izmantota vadības sistēma apgriezienu joslā, kas integrēta traktora Cebis terminālā. Viss apgriešanās process īstenots pakāpeniski un vienādi ar programmnodrošinājumu, izņemot stūres vadību. Tas paaugstina visu izmēģinājuma rezultātu salīdzināmību.
Arot ar arklu un veltni, agregāts sasniedza ražīgumu 1,4 ha/h. Aršana notika ar ātrumu ap 8,4 km/h un kloķvārpstas griešanās ātrumu ap 1600 min-1. Saskaņā ar Cebis terminālu šajā gadījumā degvielas patēriņš bija ap 15,3 l/ha.
Bez veltņa ražīgums palielinājās līdz 1,6 ha/h (8,6 km/h – kustības ātrums). Dīzeļdegvielas patēriņš traktoram Arion samazinājās līdz 11,3 l/ha – par 4 litriem mazāks nekā ar veltni. Bija iespējams viegli samazināt dzinēja kloķvārpstas griešanās ātrumu līdz 1400 min-1. Pēc izmēģinātāju vērtējuma, traktors bez veltņa vieglās augsnēs tiktu galā arī ar sešu korpusu arklu.
Frontālais veltnis sējai?
Dienu pēc aršanas notika sēja ar sējmašīnu Saphir, kas uzkarināta uz Zirkon 10 ecēšām no Lemken, un (atkarībā no varianta) ar frontālo veltni Vario-Pack ar darba platumu 3 m.
Te atkal tika izmantots traktors Claas Arion. Katrā no variantiem tika izmainīti rotējošo ecēšu uzstādījumi tā, lai izlīdzinātu augsni traktora atstātajā sliedē. Tas nozīmē: jo dziļāka traktora sliede, jo dziļāk jāstrādā rotējošajām ecēšām.
Veltnis un sējas agregāts tika ekspluatēti darba brīvajā stāvoklī. Pārvietojoties pa lauku ar nolaistiem agregātiem, traktoram jāpārvieto vien paša svars, jo kombinētais sējas agregāts balstās pats uz savu veltni.
Ja frontālā veltņa nav, jāizmanto pretsvars. Tādējādi priekšējie riteņi dziļāk iegrimst augsnē. Lai izslēgtu atšķirību mērāmajos lielumos, atkarībā no bunkura piepildījuma pakāpes ar sēklām sējmašīna atbilstoši ekspluatācijas variantam katru reizi no jauna tika piepildīta ar sēklām.
Pirmajā variantā tika izmantots sējas agregāts ar frontālo veltni uz lauka, kas apstrādāts ar arklu, izmantojot veltni. Vadītājs uzreiz varēja just efektu no sablīvējuma ar abiem veltņiem, jo traktors praktiski neiegrima zemē. Pateicoties tam, rotējošās ecēšas varēja noregulēt atbilstoši smalkajai apstrādei.
Braucot ar ātrumu 8,5–9 km/h, darba ražīgums bija apmēram 2,1 ha/h, neskaitot laiku bunkura uzpildīšanai. Pateicoties Eko jūgvārpstai, sējot izdevās noturēt dzinēja kloķvārpstas griešanās ātrumu intervālā no 1600 līdz 1800 apgr./min. Degvielas patēriņš šajā gadījumā bija ap 9,2 l/ha.
Otrajā variantā kombinētais sējas agregāts bez frontālā veltņa, taču ar pretsvaru tika ekspluatēts uz lauka, kas apstrādāts ar arklu un veltni. Kad sējmašīna nolaista, tikai priekšējie riteņi iegrima augsnē. Rotējošajām ecēšām bija jāstrādā 2 cm lielākā dziļumā, bet dīzeļdegvielas patēriņš sasniedza 8,7 l. Starpība starp šā varianta degvielas patēriņu salīdzinājumā ar variantu ar frontālo veltni ir gandrīz nemanāma. Arī ražīgums un darba ātrums, kā arī dzinēja kloķvārpstas griešanās ātrums salīdzinājumā ar pirmo variantu palika nemainīgi.
Trešajā variantā atsevišķos laukos tika ekspluatēts sējas agregāts ar frontālo veltni un ar arklu bez veltņa. Nolaista frontālā veltņa gredzeni iegrima augsnē lielā dziļumā salīdzinājumā ar pirmo variantu.
Traktors ar nolaistiem agregātiem gluži pretēji iegrima ne tik dziļi kā abos iepriekšējos testos. Varēja strādāt, nemainot regulējumus, kas tika uzstādīti otrajā variantā. Dīzeļdegvielas patēriņš šajā gadījumā palielinājās līdz 9,9 l/ha.
Ceturtajā variantā strādāja ar kombinēto sējmašīnu un arklu – abos gadījumos bez veltņa. Frontālais pretsvars veicināja priekšējo riteņu sliedes dziļuma palielināšanos irdenā augsnē. Pateicoties tam, degvielas patēriņš bija 10,6 l/ha – tas pārsniedza pat trešā varianta rādījumus.
Pievelšana
Sēklu dīgšanas laikā ar penetrometra palīdzību tika pārbaudīts augsnes aršanas horizonta blīvums. Aparāts rāda tērauda stieņa iekļūšanas augsnē pretestību. Mērījumi notika gan traktora riteņu sliedēs, gan joslā to starpā. Rezultātus var redzēt tabulā. Nepārsteidz, ka traktora sliedē augsnes blīvuma pakāpe visos variantos ir diezgan liela, taču pieļaujamā robežās. Ievērojamāka starpība ir joslā starp traktora riteņiem.
Par līderi ar vislabākajām augsnes pievelšanas vērtībām atzīts pirmais variants – ar veltni aiz arkla un frontālo veltni sējai. Šeit blīvuma pakāpe sliedē pietuvinās traktora riteņu sliežu vērtībām. Visos citos variantos šis intervāls bija redzami lielāks. Ceturtajā variantā, kur veltņa nav vispār, augsne sliedē starp riteņiem bija sablīvēta četrarpus reizes mazāk nekā traktora riteņu sliedē. To var izskaidrot ar to, ka frontālais pretsvars radīja spēcīgu noslodzi uz priekšējiem riteņiem. Pateicoties tam, blīvums zem riteņiem pieaug. Turklāt balsta veltnim uz rotējošām ecēšām trūkst pieveļošā veltņa iedziļinošā efekta, tāpēc sliedē starp traktoru riteņiem sējas horizonta augsne tikpat kā nav sablīvējusies.
Tādējādi gan frontālais veltnis, gan veltnis aiz arkla sniedz jūtamas priekšrocības. Taču – vai atmaksājas to ekspluatācija?
Secinājumi Nav viegli izmērīt ražas zudumus nepietiekama sablīvējuma dēļ. Šim nolūkam nepieciešama pieredze darbā konkrēta reģiona laikapstākļos, ņemot vērā konkrēta uzņēmuma darba organizācijas atšķirības. Veiktajā izmēģinājumā sēja notika nākamajā dienā pēc lauka uzaršanas. Abos variantos augsne nebija būtiski izkaltusi. Ja jūsu saimniecībā starplaiks starp uzaršanu un sēju ir lielāks, tad mitruma iztvaikošanu var ievērojami samazināt, izmantojot veltni tieši ar arklu. Ja nokrišņu daudzums rudens periodā ir liels, pirmssējas apstrādei pietiek izmantot tikai veltni un par ražu nebūs jāuztraucas. Turpretī, ja pavasaris ir sauss, jūs būsiet pasargāts no ražas zudumiem, ja izmantosiet abus veltņus gan aršanas, gan sējas darbos. Pat pāris centneru papildu ražas attaisnos veltņu izmantošanu. |
