Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. novembris, 2016
Drukāt

Pārdzīvotais sāp: Sieviete, kurai M.Vanaga uzdāvināja grāmatu “Veļupes krastā” (8)

Kadri no filmas "Melānijas hronika".Kadri no filmas "Melānijas hronika".

Abonēju “Latvijas Avīzi” jau kopš “Lauku Avīzes” iznākšanas, avīze kļuvusi par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc gribu izteikt savas domas par Melānijas Vanagas “Veļupes krastā” un pēc šīs grāmatas sižeta tapušo filmu. Filmas scenāriju detalizēti nezinu, bet esmu lasījusi dažas publikācijas šajā sakarā. Saņēmu ielūgumu no filmu studijas “Mistrus Media” 1. novembrī kinoteātrī “Spendid Palace” apmeklēt filmas pirmizrādi “Melānijas hronika”.

Paldies producentiem par ielūgumu, bet, manā skatījumā, šī nav vienkārša spēlfilma, bet gan atgādinājums par tām ciešanām, ko mēs, lopu bāzes un Tjuhtetas bērni, esam piedzīvojuši, kļūstot par lielās padomijas ienaidniekiem un pakļauti represijām – mums visiem 1941. g. 14. jūnijā atņēma tēvus uz mūžu, pašus pakļāva badam, salam, dzīvei bez nākotnes. Vairāki tomēr izdzīvojām.

Melānija Vanaga, 1991. g. pavasarī dāvinot man savas grāmatas “Veļupes krastā” eksemplāru, grāmatā ierakstījusi, citēju: “Ilzītei – atceroties to pelēko izcepto kartupeli, ko tu počku lapā nesi Alnītim uz dzimšanas dienu – Vanagtante.”

Kaut pagājuši 75 gadi kopš mūsu bēdu un bezcerības gaitu sākuma, vēl arvien spilgtā atmiņā ir dzīve taigas malā, un pat filmā negribas to vēlreiz piedzīvot un atcerēties. Vēl arvien sāp. Mēs, Veļupes krastu bērni, esam kļuvuši veci, vairāki jau pārcēlušies uz debesu valstību, palikušie, cīnoties ar slimībām, gaida savu kārtu pārcelties mūžībā, bet skaudrās atmiņas nekur nepazūd. Mūsu vidū nav vairs Teikas, Aļņa, Ata, Astrīdas, Ilgas, Rolanda…

Oponēt gribu tiem, kuri uzskata, ka Latvijā daudzi cieš badu. Kamēr krānā ir ūdens (vai akā) un ir daži centi kukulītim maizes, bada nav.

Filmu noskatīties iesaku tiem skolēniem, kuriem negaršo skolas pasniegtās pusdienas, lai salīdzinātu tās ar bērnam priekšā noliktu vārītu nātru piku bez sāls, jo nekā cita nav, un viss šķitīs garšīgs un labs. Grāmatā “Veļupes krastā” (112. lpp., Rīga, “Liesma”, 1991. g.) Melānija Vanaga uzrakstījusi, ko mēs, katrs no 4 – 7 g.v. bērniem, darītu, ja tiktu pie maizes.

Filmu noskatīties un izlasīt grāmatu “Veļupes krastā” iesaku tiem valsts iestādēs strādājošajiem, kuri “cilvēkresursu trūkuma dēļ” nevar izskatīt invalīdu iesniegumus, atstājot invalīdus bezspēcīgā stāvoklī, kā arī Saeimas deputātiem, kuri nepārtraukti palielina sev algas, aizsedzoties ar Ministru kabineta noteikumiem, ko paši akceptējuši, un kuri pat nav pamanījuši, ka no tautas kalpiem jau sen pārvērtušies par tautas kungiem.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Uzskatu par nekorektu t,ka šis filma būtu bērniem janoskatas.berniem nav jāiedveš sirdsapziņas pārmetumi par vecāku vai vecvecāku slikto pagātni.

    • Bērnus uz šo filmu gan nevestu. Bet palasot rūpīgāk jūsu teikto man sāk mākt aizdomas, vai nestrādājat kādā troļļu fabrikā aiz Zilupes. “Sliktā pagātne”- šis termins jūs nodod. Kas tad to slikto pagātni sarūpēja, ja ne sovjeti. Un slikta pagātne ir tiem NKVD jefreitoriem, kas strādāja varas darbus un arī ūsainajam.

    • Jums varbūt ar tagadni viss nav kārtībā, jūsu teksts nodod. Sveiciens Krievijas trollu fabrikām. Slikta pagātne bija NKVD jefreitoriem, kuru varas darbi attēloti filmā un kas bija tupaki bez cilvēcības. Remarks rakstīja: “Pavēle atbrīvo!”.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Bērniem nav jāmokās sirdsapziņas pārmetumos, bērniem ir JĀZINA PATIESĪBA, SAVAS TAUTAS VĒSTURE un PIEDZĪVOTAIS!
      Te aicina bāzt galvu smiltīs un izlikties humāniem, tolerantiem un piedodošiem. Tas ir maldu ceļš, jo vienmēr un visur uzvar nekaunīgākie, nežēlīgākie un tie, kas uz lietām skatās caur tēmekli vai dolāru. Lūdzu- musulmaņi, šķēles, lembergi, trampi, putini, ušakovi, cukermaņi u.t.t. Vienmēr uzvar agresīvākie! Musulmaņi pieprasa, pat ar galvas nogriešanu “neticīgajiem”, cieņu pret savu dievu, ticību, dzīvesveidu, bet tanī pat laikā pat nedomā ievērot mītnes zemes kārtību. Mēs esam toleranti- nenēsāsim krustiņu (arī es tam piekrītu, bet pavisam citu motīvu vadīts), ļausim staigāt parandžās, nesvinēsim Ziemsvētkus, necienīsim savas tautas vēsturi, tās varoņus, dzīvos un kritušos leģionārus, bet 9. maijā būsim saprotoši un klanīsimies “atbrīvotājiem” .

  2. Uzskatu par nekorektu t,ka šis filma būtu bērniem janoskatas.berniem nav jāiedveš sirdsapziņas pārmetumi par vecāku vai vecvecāku slikto pagātni.

  3. Ilziites skatiijumaa – noteikti, ka ienaidnieks, jo saveejais tomeer atstaaj dazhus centus maizes kukulim. 21. gadsimtaa…

  4. nez, kas ir sāpīgāk – kad tevi naidnieks moca, vai kad savējie?

  5. dievs dod, ka filma tieshaam liks apvienoties un sev uzbuuveet valsti kuraa pashi gribam dziivot, audzinaat beernus un novecot laimiigi.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (22)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+