Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. aprīlis, 2014
Drukāt

Venēcijas biennālei meklē Latvijā modernisma arhitektūru

Foto: zudusilatvija.lvFoto: zudusilatvija.lv

Venēcijas biennāles 14. starptautiskajā arhitektūras izstādē, kas šogad risināsies no 7. jūnija līdz 23. novembrim, Latviju pārstāvēs arhitektu birojs NRJA ar ekspozīciju “Unwritten” (“Neuzrakstītā grāmata”), vēsta Latvijas Arhitektu savienība.

Arhitektu birojā NRJA apvienojušies arhitekti Uldis Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs un Mārtiņš Rusiņš. Par Latvijas ekspozīcijas komisāru izraudzīts arhitekts Juris Poga, par viņa vietnieku – Andris Brinkmanis. Ekspozīcijas veidošanā piedalīsies arī grafikas dizainers Kirils Kirasirovs, skaņu mākslinieks Andris Indāns, multimediju atbalstu nodrošinās Rihards Vītols. Eseju autori būs Juris Dambis, Jānis Taurens, Artis Zvirgzdiņš, Vladimirs Belogolovskis un Arnis Rītups. Projekta vadītāja – Austra Savicka, pilna servisa pasākumu aģentūra “Pareizā ķīmija”

Par Venēcijas biennāles arhitektūras izstādes kuratoru izvēlēts Rems Kolhāss (Rem Koolhaas), Prickera balvas laureāts arhitektūrā, un izstādei dots konceptuāls nosaukums “Pamati” (Fundamentals), savukārt vienojošā tēma nacionālo valstu paviljoniem ir formulēta kā “Mūsdienīguma absorbēšana: 2014-2014” (Absorbing Modernity: 1914-2014).

Ekspozīcija ar projekta nosaukumu “Unwritten” turpinās Biennāles kuratora Rema Kolhāsa tēmu “Absorbing Modernity: 1914-2014”, aktualizējot jautājumus par Latvijas pēckara arhitektūras uztveri, pētniecību un saglabāšanu.

Ekspozīcijas pamatā ir apgalvojums “There is (no) modernism in Latvia” (tulkojumā – Latvijā (nav) modernisma arhitektūras). Vienlīdz pareizs ir gan pēckara modernisma arhitektūras pastāvēšanas apliecinājums, gan noliegums, jo nav akadēmiski respektabla pētījuma par šī laika arhitektūru Latvijā un tās izvērtējuma. Situāciju sarežģī īpaši apgrūtinoši pēckara arhitektūras izvērtēšanas apstākļi. No vienas puses, nepatika pret visu, kas radīts Padomju Savienības laikā un tās ideoloģijas iespaidā, no otras puses – jaunības un bērnības laika nostalģija un sajūsma par eksotisko padomju laika mantojumu.

Daļa no pēckara arhitektūras būvēm ir jau sasniegušas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu – tās ir vecākas par 50 gadiem. Neesot vienotam vērtējumam par to nozīmi Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā, mēs turpinām būves zaudēt, dažādā veidā tās “absorbējot” – pārbūvējot vai nojaucot. Tādā veidā un tempā turpinot, nākamajām paaudzēm mēs neatstāsim iespēju redzēt un izvērtēt pēckara laika posmā projektēto un būvēto.

Latvijas ekspozīcijas virtuālā daļa facebook.com/unwrittenlv ir atvērta sociāla informācijas vietne, kurā, izmantojot sociālas pētniecības metodi, tiek vākta vizuālā datu bāze. Jebkurš tiek aicināts pievienot Latvijas arhitektūras piemērus, kas varētu būt modernisms. Iegūtais materiāls kļūs par pamudinājumu turpmākiem pētījumiem par modernisma arhitektūru Latvijā un, iespējams, papildinātu arhitektūras pieminekļu sarakstu ar šī laikmeta būvēm. Ekspozīcijas mērķis ir vairot sabiedrības pašapziņu un interesi par pēckara laika izcilākajām ēkām, šādi veicinot arī arhitektūras tūrismu.

Ekspozīcija Arsenālā ir digitāli vāktās informācijas analogs attēlojums reālā laikā un telpā. 2000 lapas, iekārtas rāmī, kas stiprināts pie ēkas sijām. Šādi tiks radīta informācijas mākoņa sajūta, kas atrodas nepārtrauktā kustībā, reaģējot uz gaisa plūsmām. Neuzrakstītās grāmatas lapas ir gan tukšas, gan pilnas ar informāciju, kas nav sistematizēta un izvērtēta.

Digitālā datu bāze tiek regulāri papildināta ar jauniem atradumiem, tukšās lapas ekspozīcijā laika gaitā tiks nomainītas ar pilnām. Ekspozīciju izgaismo iekārti LED gaismekļi, kas pateicoties integrētiem kustības sensoriem, ieslēdzas un izgaismo ekspozīciju tajā vietā, kur ir skatītājs. Kustības sensori ieslēdz arī skaļruņus, kuros tiek atskaņota Andra Indāna īpaši šim notikumam radīta skaņas instalācija.

Ekspozīcijas katalogā iekļautas piecu autoru esejas par pēckara arhitektūras jautājumiem, kuratora ekspozīcijas idejas apraksts, kā arī Facebook apkopotā informācija – Latvijā pēc Otrā Pasaules kara tapušās arhitektūras attēlu “katalogs”, socioloģiskās aptaujas dati un intervijas ar pēckara arhitektūras meistariem.

Šogad Latvija Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē piedalīsies sesto reizi, un pirmo reizi ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem Arsenāla izstāžu zālē.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+