Venēcijas paviljonam veidotajā kompozīcijā zēnu un vīru kori atveido darbnīcas skaņas 0
Iedziedāta mūziķu Shipsi (Jānis Šipkēvics) un Andra Indāna Rīgas Doma zēnu korim un RTU vīru korim “Gaudeamus” veidota kompozīcija, kas būs dzirdama 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljonā uzstādītajā mākslas darbā “Armpit”, stāsta paviljona sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Krivade.
Tā veidota kā dialogs starp divām skaņu pasaulēm – puiku rotaļām neatņemamo ņegu un pieaugušo dzīvei raksturīgo darba dunu mehāniskajās darbnīcās.
Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags atgādina, ka Latvijas paviljona ekspozīcija šogad būs tematiski veltīta pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri brīvajā laikā nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. ARMPIT būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāstiem par tehnisku vīriešu vaļaspriekiem garāžu kompleksos un piemājas saimniecībās iekārtotās darbnīcās. Šo savdabīgo mikrokosmosu atsevišķā audiovizuālajā kompozīcijā kā divu paaudžu sadziedāšanos veidos arī abu koru priekšnesums.
Māksliniece Katrīna Neiburga stāsta: “Puiku izdvestās skaņas bērnības rotaļu laikā un pieaugušo vīru darbnīcās dzirdamā duna veido muzikālu dialogu starp bērnību un pieaugušo dzīvi. Visi šie bērnu “..brrr, …īū, …dšs, ..hrjašs” dobjākā skanējumā sastopami arī vīru garāžu darbnīcās. Ieskaņotais mūzikas darbs un tā dokumentēšana ir pamats vēl vienam spēcīgam videostāstam, ko starptautiskie skatītāji varēs vērot Latvijas paviljonā.”
Jānis Šipkēvis, kurš sarakstīja un vadīja skaņdarba iedziedāšanu, atklāj: “Sākumā biju nobažījies, vai zēni un vīri sapratīs, ko mēs vēlamies iedziedāt, taču šīs 80 dažādās personības uzreiz uztvēra ideju, kas rezonēja arī izpildījumā un skaņdarba dokumentēšanas dienā. Tā ir laba zīme par visu Latvijas paviljonu – ideja ir saprotama ne tikai mākslas profesionāļiem, bet arī plašākai auditorijai, pat bērniem. “Armpit” nav nekas izdomāts vai mākslīgi radīts, tas ir mākslas darbs, kas koncentrētā veidā runā par dzīvi un tās fenomeniem.”
Mākslinieki īpaši pateicas Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora “Gaudeamus” diriģentam Ivaram Cinkusam un Rīgas Doma zēnu kora diriģentam Mārtiņam Klišānam.
