Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. maijs, 2013
Drukāt

Ventas vimbas

Foto - Aldis SāvičsFoto - Aldis Sāvičs

Kad noskrējuši lielie palu ūdeņi, ūdens kļuvis dzidrs un līmenis nokrities, visi makšķernieku ceļi ved uz Romu, atvainojiet, uz Latvijas upēm. Daugava, Aiviekste, Liel
upe, Venta – tie ir vārdi, kurus zinās visi copmaņi, bet Melnā Kolka, Lapsu pļavas, Īvenes bedre, Lielais akmens ir nosaukumi, kas kā skaista mūzika skan ausīs katram makšķerniekam, kuram pavasara sapņu upe ir Venta.

Arī manai sirdij šie vārdi liek iepukstēties straujāk, jo šo upi par savējo saucu jau trešo gadu desmitu.

Sākās viss ar to, ka draugs Anatolijs mani paaicināja uz vimbām. Domāts, darīts. Toļika samācīts, sariktēju pāris gruntenes, jaukā piektdienas vakarā metām iedzīvi mašīnā un uz Ventu prom. Pie upes piebraucām tuvu jo tuvu. Kā vēlāk izrādījās, vietai bija skanīgais nosaukums – Lapsu pļavas. Nezinu, vai šeit kādreiz bija dzīvojušas vai ķertas lapsas, bet vimbas ķērās vareni. Kopš tā romantiskā vakara makšķeres zvaniņa skaņa manā apziņā izraisa pilnīgi pretējas emocijas nekā skolas laiku zvans, kas paģēroši aicināja uz stundām. Tajos tālajos laikos lieliska ēsma vimbām skaitījās varens naktstārps, tos ar milzīgu aizrautību tvarstījām siltajos vasaras vakaros.

Kas tad tagad nekait, iebrauc “Salmo”, noskaiti latiņus un bāz kabatā gan baltos, gan motiļus, gan visādu izmēru sliekas. Ja nežēlo naudu, “SS” var sarunāt kapargalvas (rožvaboļu kāpuri) un, iegriežoties kādā no lielveikaliem, var iegādāties vimbām tik ļoti tīkamās garneles.

Uz katru gruntenes atļauto āķi liek kādu no minētajām delikatesēm, līdz atrod to našķi, ko šīspuses vimbas uzskata par visgaršīgākām. Milzumsvarīgi, protams, ir atrast vimbu ceļu vai atstraumes un gultnes padziļinājumus, kur mēdz uzturēties šīs izcilās zivis. Tikai pēc pāris gadiem no kāda vietējā uzzināju, ka vietā, kur man tik labi ķērās vimbas, ir paliela iegarena bedre.

Vimbu copi nedaudz sportiskāku dara tās ķeršana ar soļojošo grunteni vai fīderi, bet meistarības kalngals ir vimbu tvarstīšana ar pludināšanas metodi. Ar pludiņmakšķeri iespējams īsā brīdī apgūt samērā prāvu upes posmu un, ja zivs nepiesakās, ātri vien var mainīt dislokāciju.

Ja esat saposušies uz Ventu, neaizmirstiet, ka posmā no Kuldīgas akmens tilta līdz Abavas ietekai ir noteikta licencētā makšķerēšana. Ar vienu trīslatu licenci kabatā droši varat paturēt lomā septiņas vimbas, bet, ja jūsu žāvētavā satilpst četrpadsmit, pērciet divas licences, jo nevar būt nekas labāks par svaigi kūpinātu vimbu, kas aizdarīta ar garšvielām un ķiplociņiem.

Būsim saudzīgi pret dabu un tās resursiem, neķersim zivis tikai ķeršanas un lielības pēc! Diemžēl nesen atkal dzirdēju skumju pastāstu par kādu badmiru, kas tumsas aizsegā savilcis maisu ar zivīm un pēc tam skraidījis pie radiem un paziņām, nezinādams, kur tās likt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+