Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. decembris, 2015
Drukāt

“Ventbunkers” piedāvā investēt “airBaltic” arī paralēli Montāga-Girmesa ieguldījumam (3)

Foto - LETAFoto - LETA

AS “Ventbunkers” piedāvā veikt investīcijas Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic” arī paralēli Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa ieguldījumam, šodien “Ventbunkera” pārstāvji sarunas laikā informēja “airBaltic” valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Kā aģentūru LETA informēja “Ventbunkera” valdes loceklis Edgars Ciniņš, sarunu laikā abas puses vienojās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības “airBaltic” attīstībā.
Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu netika nosaukta, atzina Ciniņš.

Savukārt “LNT Ziņas” šovakar vēstīja, ka “Ventbunkers” aviosabiedrībā “airBaltic” varētu ieguldīt tikpat, cik apsolījis valsts izvēlētais Vācijas investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, proti, 52 miljonus eiro. Tomēr iespējamā investīciju darījuma noteikumus un precīzākas summas varētu pateikt tikai pēc “airBaltic” finanšu datu dziļākas izpētes.

“Te ir noteikti vairāki desmiti miljoni eiro, jo savādāk kompānijai tas nav pieņemami, kaut kādi mazāki investīciju apjomi. Bet mēs apsvērtu jebkādu variantu – varbūt kopā ar šo pašu vācieti, varbūt atsevišķi tieši tādā pašā kapacitātē, kā viņš, iet kā finanšu investors,” atzina “Ventbunkera” valdes loceklis Ciniņš.

“Ventbunkers” apsverot gan iespēju kļūt par “airBaltic” akcionāru, gan vienkārši aizdot naudu aviokompānijai.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzina, ka raksturo šo piedāvājumu pozitīvi.

Līgums ar Vācijas investoru vēl nav parakstīts, jo saskaņošanas process izrādījies garāks, nekā sākotnēji domāts.

Turklāt Ozoliņa rīcībā ir informācija, ka turpinās darbs pie aizdevuma līguma projekta, kur par atsevišķām detaļām notiekot diskusija starp investoru un “airBaltic”. Līguma parakstīšana varētu notikt nākamajā vai pat aiznākamajā nedēļā.

Bijušais satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Anrijs Matīss (V), kurš “airBaltic” investora meklējumu dēļ šķīrās no amata, “Ventbunkera” piedāvājumu vērtē pozitīvi.

Pēc Ciniņa teiktā, investīciju piedāvājums esot pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas neesot pieņemts vienas dienas laikā. Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par “Ventbunkera” lēmumu un iespējamām investīcijām “airBaltic” nav paziņots agrāk, taču to veicinājusi valdības krišana.

“Šobrīd, kad valda politiskais juceklis, mēs esam nolēmuši izteikt savu piedāvājumu un sniegt draudzīgu atbalsta plecu, piedāvājot mūsu rīcībā esošus finanšu resursus, lai veicinātu Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” attīstības iespējas. Aviācijas nozare visā pasaulē tiek augsti novērtēta, un arī mēs to redzam kā biznesa perspektīvu, taču tā nav mūsu pašmērķis un mēs neplānojam šajā nozarē iespraukties par katru cenu,” sacīja Ciniņš.

“Ventbunkers” esot gatavs izvērtēt dažādus sadarbības variantus, tostarp investīcijas uzņēmumā “airBaltic” paralēli Vācijas investora ieguldījumam, “ja vien tas nāks par labu Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” attīstībai un izaugsmes iespējām nākotnē”, skaidro Ciniņš.

“Esmu gandarīts, ka “Ventbunkera” piedāvājums nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ir sadzirdēts un uzklausīts. Mēs šobrīd piedāvājam alternatīvu iespēju, lai “airBaltic” būtu iespēja izvērtēt un pieņemt maksimāli izdevīgāko investora piedāvājumu,” sacīja Ciniņš.

Kā ziņots, “Ventbunkers” izteicis gatavību investēt Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”, patlaban gan neatklājot iespējamo ieguldāmo summu. Šādu piedāvājumu uzņēmums izteicis “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Gausam, “airBaltic” padomei un Satiksmes ministrijai, aicinot pārrunāt investīciju iespējas lidsabiedrības “airBaltic” attīstībā.

Konkrētu summu, ko “Ventbunkurs” būtu gatavs investēt “airBaltic”, uzņēmuma pārstāve neatklāj, tostarp nestāsta, vai summa būtu līdzvērtīga vācu investora Montāga-Girmesa piedāvātajiem 52 miljoniem eiro. Vienlaikus “Ventbunkera” vadība uzsver, ka investīciju apmērs būtu pietiekams, lai lidsabiedrība varētu atjaunot savu floti.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš iepriekš pauda, ka patlaban nav saprotama “Ventbunkera” motivācija investēt nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”. “Ventbunkera” priekšlikums ir nodots ministrijas darbiniekiem un “airBaltic” valdei un padomei, kurai minētais priekšlikums tika sākotnēji adresēts.

Pēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra teiktā, investīciju mērķim ir jābūt tādam, kas ļautu “airBaltic” attīstīties. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka valsts mērķis nav sadrumstalot aviokompānijas akcionāru struktūru.

Lidsabiedrībā “airBaltic” savukārt norāda, ka “jebkurš interesents, kas vēlas ieguldīt uzņēmuma kapitālā, var vērsties pie uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieka”. “airBaltic” kapitāldaļu īpašnieks ir Satiksmes ministrija. Plašāk “Ventbunkera” piedāvājums lidsabiedrībā gan netiek komentēts.

Ozoliņš atgādināja, ka valdības mērķis ir atrast “airBaltic” stratēģisko investoru, bet gadījumā, ja “Ventbunkera” piedāvājums ļaus stiprināt “airBaltic” konkurētspēju un izaugsmi, tas tiks izvērtēts. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs arī piebilda, ka “Ventbunkera” piedāvājums nekādā veidā neietekmēs līdz šim panākto vienošanos ar Montāgu-Girmesu par ieguldījumu aviokompānijā.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija turpina gatavot nepieciešamo papildu dokumentāciju, kura nepieciešama, lai varētu parakstīt līgumu ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” finanšu investoru Montāgu-Girmesu.

Valdība iepriekš nolēma atbalstīt “Prudentia” atrasto nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Saeima ir piekritusi 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai “airBaltic”. Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Kā ziņots, saskaņā ar “Firmas.lv” datiem “Ventbunkera” apgrozījums 2014.gadā bija 54 miljoni eiro, bet peļņa – 16,9 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2013.gadu pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 15 miljoniem eiro, bet peļņa – par 2,5 miljoniem eiro.

Kā norāda uzņēmums, neskatoties uz saspringto situāciju tranzīta nozarē, pērn uzņēmums ir saglabājis stabilas pozīcijas un tā darbība arī finanšu rezultātos atspoguļojas pozitīvi. 2014.gadā ir pieaudzis uzņēmuma pašu kapitāls un nostiprinājušies likviditātes rādītāji. “Ventbunkers” 2014.gadā kopumā pārkrāva 2,4 miljonus tonnu naftas produktu. Valsts, pašvaldības un sociālajos budžetos nodokļu veidā par 2014.gadu esot samaksāti vairāk nekā 3,4 miljoni eiro. Arī šogad uzņēmums plāno strādāt ar labiem rezultātiem gan pārkrautā apjoma, gan apgrozījuma, gan peļņas ziņā, tostarp ir plānots dot būtisku pienesumu valsts un pašvaldības budžetam nodokļu veidā.

Kā ziņots, šī gada rudenī “Ventbunkera” līdzīpašumā esošā AS “Latvijas Naftas tranzīts” (LNT) par 79,98 miljoniem eiro pārdeva “Vitol” grupai piederošai kompānijai “Euromin Holdings (Cyprus) Limited” (“Euromin”) 43,25% AS “Ventspils nafta” akciju.

Kā liecina “Firmas.lv” pieejamā informācija, 2014.gadā LNT liekākā akcionāre ar 51% daļu bija AS “Ventbunkers”. Vēl 17% piederēja uzņēmumam “Global Oil Services Limited”, 16% – SIA “Skonto nafta”, bet 11% – SIA “Ventrans Rīga”.

Par ietekmi “Ventbunkerā”, kas caur LNT bija otrs lielākais VN akcionārs, jau gadiem ilgst strīdi. Kompānijas līdzīpašnieki tieši un pastarpināti ir uzņēmēji Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs un Lembergu ģimene, kuras aktīvu pārvaldību tiesa Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros uzticējusi Šveices advokātam Rūdolfam Meroni.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. -Vācietis Martins Gauss, kam Latvijas valsts nu jau piecus gadus uzticējusi «airBaltic» vadību, algā ik gadu saņem teju miljonu eiro, kas viņam ļauj dzīvot ar miljonāra vērienu, pat nopērkot trešo privātmāju, šoreiz – Itālijā. Savukārt par viņa «labo roku» dēvētais «airBaltic» valdes loceklis slovāks Martins Sedlackis, kurš ir gados jaunāks, par pusmiljonu lielo algu demonstrē miljonāru atvases cienīgu dzīvesveidu.Sedlackis pagājušajā gadā vien «airBaltic» algā saņēmis vairāk nekā pusmiljonu – 520 843 eiro – un ienesīgo amatu izmantojis ne tikai labai dzīvei, bet arī ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Kad Sedlackis 2012. gada maijā nokļuva «airBaltic» valdes locekļa amatā, viņš nebija deklarējis nevienu sev piederošu nekustamo īpašumu. Šogad, pēc trim gadiem «airBaltic» maizē, Sedlackis deklarējis jau četrus zemes īpašumus, divus dzīvokļus, kādu būvi un vēl pāris nekustamos īpašumus, kas nav atšifrēti. Sedlackis kopīpašumā iegādājies zemi un dzīvokli Mārupē, dzīvokli Prāgā, kur strādā viņa draudzene Kamila, un vēl zemes gabalu citviet Čehijā. Dzimtajā Slovākijā «airBaltic» valdes loceklis iegādājies divus zemesgabalus un būvi. Sākot darbu «airBaltic», Sedlackis līzingā iegādājies jaunu BMW markas automašīnu – var secināt no viņa Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām

  2. Vēl viens īdu kantoris tīko slaukt Latvijas lieso krūti …

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+