Vents Armands Krauklis
Vents Armands Krauklis
Foto – Valdis Semjonovs

Vents Armands Krauklis: Minimālās algas lēciens – pārāk straujš 51

Vents Armands Krauklis, biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” (RACA) valdes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijas iecerētais minimālās algas palielinājums līdz 430 eiro ir pārlieku straujš un var izraisīt pretējus efektus iecerētajai nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

“Finanšu ministrijas un valdības iecerētā nodokļu reforma, kas vērsta uz darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu un nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kopumā ir atzinīgi vērtējama. Taču reformas autori nav pietiekami rēķinājušies ar tās negatīvajām sekām pašvaldību budžetos. Tik straujš minimālās algas pieaugums, kā to iecerējusi Finanšu ministrija, var izraisīt pretēju efektu iecerētajiem nodokļu reformas mērķiem. Un, proti, daudzas pašvaldības un to teritorijās strādājošie uzņēmumi var būt spiesti atlaist savus darbiniekus pārlieku liela finanšu sloga pieauguma dēļ. Vai nu mums jāiet uz slēptu budžeta deficītu, vai arī uz darbinieku atlaišanu.

RACA iepriekš pasūtīja neatkarīgu ekspertu – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes ekonomistu – pētījumu, lai analizētu nodokļu reformas ietekmi uz viena konkrēta Latvijas mērogiem vidēja novada – Dobeles – budžetu. Pētījums rādīja, ka minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 latiem novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma Dobeles novadā no 7,3 līdz 9,2%. Darbu kopumā zaudētu 234 cilvēki, tajā skaitā pašvaldības struktūrās 51.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nepieciešamas ļoti nopietnas tālākās diskusijas par nodokļu reformas pamatnostādņu ieviešanas veidu. Nav nekādu šaubu, ka pašreizējais reformas modelis draud ar ievērojamu pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Tas novedīs pie sliktākiem vai dārgākiem izglītības, transporta, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citiem pašvaldību kompetencē esošiem pakalpojumiem. Iedzīvotāji no iecerētās reformas varbūt iegūs dažus eiro šodien, taču ilgtermiņā tos tāpat zaudēs sakarā ar dzīves kvalitātes krišanos savās pašvaldībās.”