Mobilā versija
-0.4°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
7. novembris, 2016
Drukāt

Ventspilī unikāls gadījums tūrisma jomā

Ventspils Ostas ielas promenāde.Ventspils Ostas ielas promenāde.

Foto - LETA

Kurzemes reģionā pēdējos trīs gados izteikti dominē tūristi no Lietuvas, aģentūrai BNS pastāstīja Kurzemes Tūrisma asociācijas (KTA) pārstāvis Artis Gustovskis.

“Mums visu laiku dominē četri segmenti – tūristi no abām kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kam seko Vācijas un Krievijas tūristi. Pateicoties dažādām politiskām un ekonomiskām norisēm, šie četri segmenti visu laiku mainās. Piemēram, ja pirms Ukrainas notikumiem dominēja tūristi no Krievijas, atsevišķās Kurzemes pilsētās sasniedzot līdz pat 30% īpatsvara, tad šobrīd Krievijas tūristu skaits Kurzemē ir krities līdz 5% apmērā un viņu vietā ir nākuši Vācijas tūristi. Kurzemes īpatnība pēdējos trīs gados ir tāda, ka viennozīmīgi dominē tūristi no Lietuvas,” sacīja Gustovskis.

Pēc viņa teiktā, pērn Ventspilī Lietuvas tūristi aizņēma 61% no kopējā tūristu īpatsvara, kas ir unikāls gadījums, jo parasti vienas valsts tūristi konkrētā pilsētā aizņem ne vairāk kā trešdaļu kopējā tūristu skaita. Augsto Lietuvas tūristu īpatsvaru Kurzemes reģionā var skaidrot ar vēlmi baudīt brīvdienas pie jūras. “Ja jāizvēlas brīvdienas pie jūras vai iekšzemē, lielākā daļa pasaules cilvēku izvēlas pirmo,” teica Gustovskis.

Viņš piebilda, ka Kurzemes priekšrocība ir reģiona garā jūras robeža, kas aizņem vairāk nekā pusi no kopējās Latvijas jūras robežas jeb 300 kilometrus. Lietuvā jūras robeža aizņem tikai apmēram 80 kilometrus, līdz ar to kaimiņvalsts tūristi labprāt dodas uz Kurzemes jūrmalu.

Tāpat Lietuvas iedzīvotāji Kurzemes reģiona pilsētās un jūras piekrastē iegādājas nekustamo īpašumu. “Lietuvieši ir biznesmeņi. (..) Viņiem tik ļoti patīk Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā un citās pilsētās, ka var nopirkt vai izīrēt dzīvokli. Tā kā dzīvoklis reizēm stāv tukšs, viņi to izīrē kā naktsmītni citiem tautiešiem. Ļoti liela daļa Ventspils, Liepājas un Kurzemes piekrastes māju, dzīvokļu un kempingu pieder lietuviešiem,” sacīja KTA pārstāvis.

Savukārt pieaugošais vācu tūristu skaits Kurzemes reģionā skaidrojams ar to, ka Baltijas valstis viņi uzskata par drošu galamērķi. Daudzi šajā reģionā meklē arī savas vēsturiskās saknes. Piemēram, Saldus novada visapmeklētākais objekts ir vācu karavīru kapi. Vācieši brauc uz Kurzemi, jo viņiem te ir saknes, dažiem te ir vectēvu, vecvectēvu īpašumi.

Tāpat vācu tūristi uz Kurzemi un Latviju brauc baudīt dabu. “Cilvēki arvien vairāk sagaida klusumu un vēlas baudīt dabu apvidū bez trokšņiem, kurā ir maz cilvēku. Protams, Latvijā tādu vietu netrūkst. Mēs varbūt to par maz reklamējam,” sacīja Gustovskis. Vienlaikus viņš piebilda, ka pieprasījums pēc iepriekšminētā tūrisma segmenta pieaug visā pasaulē. “Tas ir vēl viens liels pieaugošs trends, ka visām lielajām nācijām pieaug vēlme pēc miera, klusuma un dabas, bez trokšņiem un piesārņojuma,” sacīja asociācijas pārstāvis.

KTA ir dibināta 2001.gadā, un tās mērķis ir veicināt tūrisma attīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt mūsdienīgas, vidi saudzējošas tūrisma nozares attīstību Kurzemē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+