Dabā
Medības

Ventspils pludmalē – izkaujams briedis 5


Mandžūrijas Sika briedis Ventspils pludmalē.
Mandžūrijas Sika briedis Ventspils pludmalē.
Foto – Ervins Melngalvis/Facebook

Sociālajā tīklā “Face­book” 8. aprīlī publicēta jūrā pie Ventspils iebriduša brieža fotogrāfija. Ar skaudru humoru fotogrāfijas autors cenšas raksturot to, kā viņš izjūt ekonomisko situāciju Latvijā, rak­stot: “Latvijas dzīvnieki kā nu kurš “airē” prom no LV. Lācis laužas pa sauszemes robežu uz Krieviju, laužot miljonus vērto žogu. Briedis no Ventspils pludmales plāno tikt uz Zviedriju. Nuja, “Ryanair” lidmašīnā viņus nelaiž.”

Mums, medniekiem, būtu jāuztraucas vēl par kādu bīstamu tendenci. Attēlā redzamais dzīvnieks nav gluži “parasts” briedis, bet gan Mandžūrijas Sika briedis – Latvijai neraksturīga, invazīva suga.

Situāciju vēl nepatīkamāku padara tas, ka augumā Mandžūrijas Sika briedis ir tikai nedaudz mazāks par mūsu staltbriedi un abas sugas spēj veidot vairoties spējīgus pēcnācējus. Diemžēl šādas asinis staltbrieža populāciju nevis uzlabos, bet degradēs – mazāks augums un galvas rota, kurā ir tikai astoņi žuburi. Ne velti šīs sugas dzīvnieki iekļauti invazīvo sugu sarakstā, un medību noteikumi tos atļauj medīt augu gadu.

Samērā netālu no Ventspils atrodas vairāki briežu dārzi, taču nav informācijas, ka tajos būtu turēti Sika brieži.

 

Dainis Paeglītis, Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Sika briežiem Latvijas briežu dārzos nevajadzētu būt. Man nav informācijas, ka no briežu audzētājiem kāds šādus briežus būtu ievedis. Par to, ka mūsu asociācijas biedru dārzos Sika briežu nav, esmu pārliecināts. Taču ir audzētāji, kuri nav asociācijā. Tomēr nedomāju, ka Sika brieži būtu atvesti. Katrreiz, ievedot briežveidīgos dzīvniekus Latvijā, jāsaņem Valsts meža dienesta atļauja.

Jau sākot attīstīt briežu audzēšanu Latvijā, sarunās ar Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu tika nolemts, ka no Sika briežu ievešanas Latvijā jāatturas, lai gadījumos, kad dzīvniekiem ir iespēja izkļūt savvaļā, šīs sugas brieži Latvijas mežā nenokļūtu. Zināmi ļoti reti gadījumi, kad viņi var krustoties ar staltbriežiem. Protams, nav izslēgti gadījumi, kad viņi var ienākt Latvijas teritorijā no kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvas.

Dzīvnieki no voljēriem izkļūst ļoti reti. Tas var būt kādu ārkārtēju laika ap­stākļu dēļ, piemēram, stipra vēja laikā, kad uz žoga uzkrīt koks un to sabojā. Arī plūdu laikā Latgalē izmuka brieži, jo nožogojumu sabojāja ledus. Lielākā daļa šo dzīvnieku atgriežas, jo viņi pieraduši pie barošanas noteiktā vietā un laikā. Viņi nav raduši barību meklēt paši. Ja izmūk vasarā, ziemai tuvojoties, gandrīz visi ir atpakaļ.”

 

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Aplūkojot fotogrāfiju, pēc galvas un ragiem var secināt, ka attēlā redzamais dzīvnieks patiešām ir Sika briedis. Atklāts paliek jautājums, vai tas tiešām ir nofotografēts Ventspils pludmalē. Ļoti bieži tos var nofotografēt Britu salās. Ja nu tomēr tas noticis Latvijā, medību saimniecību tas varētu ietekmēt tikai un vienīgi negatīvi. Tāpēc arī Sika briedis augu gadu medījams nelimitēti. Šie brieži var radīt vairoties spējīgus pēcnācējus. Man ir zināmi trīs oficiāli reģistrēti gadījumi, kad Latvijā nomedīti Sika brieži. Visi pieauguši buļļi. Viens Žīguru apkaimē, viens pie Preiļiem Riebiņu novadā un trešais – Alūksnes apkaimē.

Tie varētu būt ienācēji no Krievijas, jo šajā valstī Sika briežus ļoti plaši audzē briežu dārzos. Izmukuši, gan arī laisti savvaļā apzināti. Augumā mazākajiem buļļiem un baura laikā ar mūsu staltbriedi viņiem konkurēt būs pagrūti. Tomēr Preiļu pusē bija manīts bars, kur arī govis un teļi bija Sika brieži. Šī situācija ir daudz sliktāka.

Vēl man ir informācija, ka šie dzīvnieki manīti Liepājas pusē. Tie, visticamāk, ienākuši no Lietuvas, kur viņi izmukuši no briežu dārziem. Viens no viņiem tad, iespējams, nofotografēts Ventspils pludmalē. Cik man zināms, Latvijas briežu dārzos šo dzīvnieku nav. Par visiem simts procentiem gan to apgalvot nevaru.

Arī Igaunijā manīti šīs sugas brieži, un igauņi lēš, ka tie ienākuši no Krievijas.

Tie mednieki, kuri nešaubīgi prot atšķirt Sika briedi, aicināti, redzot viņu, dzīvnieku nekavējoties nomedīt. Sika briedim ir īsāka galvas forma, kā staltbriedim, ap acīm ir gredzenveida gaišāks krāsojums. Protams, atšķiras arī ragu forma – klasisks astoņnieks, turklāt viens no augšas žuburiem ir vērsts uz iekšu. Pirms doties uz mežu, vajadzētu papētīt šo dzīvnieku fotoattēlus, izvēloties ticamus avotus.

Šobrīd skaidrs, ka Sika briedi iespējams satikt jebkurā Latvijas teritorijas vietā. Par šiem gadījumiem būtu jāziņo arī mežzinātnes institūtam “Silava”, lai mēs varētu dokumentēt, cik bieži un kuros novados šie brieži ir sastopami, kādi noteikumi būtu jāpieņem.”

 

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Problēma ir tad, ja Mandžūrijas Sika briedis, kas ir samērā liels augumā, nonāktu savvaļā. Spriežot pēc attēla, tas tā arī ir. Tāpēc būtu lietderīgi šo briedi nomedīt nekavējoties, kamēr viņš nav paspējis sapāroties ar vietējiem staltbriežiem. Diemžēl šāda problēma jau ir Skotijā, vēl vairākās vietās, deģenerējot vietējo briežu populācijas.

Cita runa varētu būt par Japānas Sika briedi, kas ir augumā mazāks un ar staltbriedi krustoties nevar, jo ir tikai nedaudz lielāks par stirnu. Iespējams, šis dzīvnieks mūsu klimatiskajā zonā varētu būt arī perspektīvs. Tāpat interesanta varētu būtu muflonu vai dambriežu populācijas veidošanās.

Redzot Sika briedi savvaļā, medniekam vajadzētu, ne mirkli nešauboties, to nomedīt. Protams, jābūt pilnīgi pārliecinātam, lai nesāktos staltbriežu špīseru medības.

Sika brieži varētu būt atnākuši no Lietuvas, citām kaimiņvalstīm, piemēram, Baltkrievijas un Krievijas. Arī tur Sika briedis savvaļā nemīt – tā ir ievesta suga. Tas nebūtu nekāds pārsteigums, ja šie brieži izkļūtu no voljēriem un atkļūtu līdz Ventspilij.”

 

Aļģirds Baikausks, Šauļu (Lietuva) mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētājs: “Pie mums, Lietuvā, šie dzīvnieki savvaļā nav sastopami, viņus tur atsevišķos briežu dārzos. Viens no tādiem ir Jonišķos. Pirms trim gadiem dārza saimnieks iegādājās 50 Sika briežu. Arī Lietuvā Sika briedis tiek uzskatīts par nevēlamu invazīvo sugu, kurš var degradēt vietējo staltbriežu populāciju. Dambrieži gan pie mums ir ne tikai briežu dārzos, bet arī savvaļā.”

 

Sika brieži

* Sika brieži bija ļoti izplatīta suga ziemeļaustrumu Ķīnā, Vjetnamā, Korejā, Japānā. Šī suga 20. gadsimta sākumā intensīvo medību dēļ gandrīz izzuda.

* Sika briedis ir vidēja izmēra: buļļi svarā no 104 līdz 131 kilogramam, govis – no 60 līdz 85 kg, ķermeņa garums buļļiem 160 līdz 180 cm, govīm 149 – 174 cm, skausta augstums buļļiem 104 – 112 cm, govīm 87 – 98 cm.

* Buļļiem ir nelieli slaidi ragi ar četriem žuburiem katrā pusē. Ap asti ir neliels spogulis. Kažoka krāsa ruda ar baltiem plankumiem. Rudenī un ziemā kažoks kļūst tumšāks.

 

Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

LA.lv