Latvijā
Politika

Pašvaldību apvienošanas plāniem vajadzēs mugurkaulu5


Juris Pūce
Juris Pūce
Foto: Paula Čurkste/LETA

Administratīvi teritoriālās reformas turpināšana, kas nozīmē lielāku un ekonomiski spēcīgāku pašvaldību izveidošanu, ir viena no septiņām Krišjāņa Kariņa (“JV”) topošās valdības prioritātēm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) ir noskaņots šo mērķi īstenot, lai nākamās vietējās vēlēšanas 2021. gada jūnijā jau notiktu jaunajos novados. Atšķirībā no iepriekšējās Saeimas, kur bija liels pašvaldību lobijs, 13. Saeimā tas ir ievērojami mazāks. Vietējā varā ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vairs nav tik spēcīga un varētu palikt opozīcijā, bet Latvijas Reģionu apvienība parlamentā neiekļuva.

Savukārt piecas jauno valdību veidojošās partijas ir paudušas politisko gribu veikt administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību organizācijas uz šiem nodomiem raugās piesardzīgi, jo tām nav skaidrs, kādi būs ieguvumi no novadu skaita samazināšanas un – kā tas notiks. Savukārt ministra kandidātu J. Pūci vietējie līderi vērtē visnotaļ labi, jo politiķa iepriekšējā darbība valsts pārvaldē un Rīgas domē liekot domāt, ka viņš būšot vērsts uz dialogu, kas esot ļoti būtiski pašvaldību un valdības attiecībās.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde un Lielo pilsētu asociācijas vadība otrdien tiksies ar premjera kandidātu K. Kariņu, “Latvijas Avīzi” informēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS), kurš pirms šīs tikšanās negribēja vērtēt topošās valdības ieceres. Taču ministra kandidātu J. Pūci viņš raksturoja kā “domājošu politiķi”, kurš iepriekš ir piedalījies arī LPS domes sēdēs kā Rīgas domes deputāts. Tas nozīmējot, ka pašvaldību darbība viņam neesot sveša.

Prognozē pretestību

Valdības deklarācijas projektā ir paredzēts, ka pašvaldību apvienošana būtu jāveic līdz 2021. gada vietējām vēlēšanām, lai tās varētu organizēt jau jaunajās administratīvajās teritorijās. J. Pūces skatījumā tas varētu notikt uz 21 reģionālās attīstības centra un deviņu lielo pilsētu bāzes. ]

Politiķis nekonkretizē, cik pašvaldību varētu palikt pēc reformas tagadējo 119 vietā. Pēc dažu partneru ierosinājuma jaunā vadība vērtēs arī to, vai ir nepieciešamas otrā līmeņa – reģionu – pašvaldības, kas būtu mērogā lielākas un veidotos uz tagadējo piecu plānošanas reģionu bāzes vai ap deviņām lielajām pilsētām.

Atsevišķi iecerēts modelēt arī Pierīgas novadu tālākās attīstības plānu. No J. Pūces intervijas Latvijas Radio pirmdien varēja secināt, ka ir doma samazināt arī Pierīgas pašvaldību skaitu, bet te neesot skaidrs, kur varētu būt attīstības centri, ap kuriem tās apvienotos. Valdība arī apņēmusies izstrādāt jaunu Vietējo pašvaldību likumu. Lai grozītu pašvaldību robežas, ir jāveic izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kurš Saeimā jau “ir atvērts”.

Lūgts komentēt topošās valdības vērienīgos plānus, premjers Māris Kučinskis (ZZS) sacīja: “Viņiem šķiet, ka tas ir tik vienkārši – uzzīmēt karti un nobalsot, bet tā tas nav.” M. Kučin­skis atgādināja, kā pēc “Jaunā laika” nākšanas pie varas 2002. gadā K. Kariņš un toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (“Jaunais laiks”) arī apņēmās veikt pašvaldību reformu, bet saskārās ar lielu pretestību, kādu no pašvaldību organizācijām varot sagaidīt arī tagad. “Tur būs vajadzīgs stingrs mugurkauls,” piebilda premjers.

Pieļautās kļūdas jālabo

No visām “Latvijas Avīzes” aptaujātajām pašvaldību organizācijām ar vislielāko izpratni pret jaunās valdības iecerēm izturējās Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdis, Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis (LRA), kurš teica: “Skaidrs, ka savulaik pieļautās reformas kļūdas ir jālabo, bet nevar skriet uz priekšu pa galvu, pa kaklu.” Arī uz ministra kandidātu viņš raugās cerīgi: “Juris Pūce ir cilvēks, ar kuru var argumentēti runāt.” V. A. Krauklis tāpat kā Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdis, nelielā Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents (ZZS) aicina jauno ministru reformas nesasteigt, “lai netiktu pieņemti neapdomīgi lēmumi”.

H. Ventam ar J. Pūci iepriekš nav bijusi saskarsme, bet pozitīvi esot jau tas, ka beidzot varbūt tiks izveidota valdība. “Slikta ziņa ir labāka ziņa nekā neziņa,” piebilda H. Vents. Viņaprāt, valdībai vajadzētu izvērtēt iepriekšējās 2009. gada reformas rezultātus. “Mēs klausāmies tikai frāzes no priekšvēlēšanu solījumiem par to, kā pašvaldības tiks uzraudzītas un kontrolētas, bet mūs interesē, kā tiks samazināts birokrātiskais slogs,” teica H. Vents.

Tā ir visām pašvaldībām, neatkarīgi no to lieluma, kopīga sāpe, jo arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), kurš rotācijas kārtībā ir arī Lielo pilsētu asociācijas prezidents, teica, ka “birokrātija palielinās un normatīvisms klīst pa Latviju”. Viņaprāt, esot svarīgi saprast, ko valdība ar reformu grib panākt, kādas būs pašvaldību funkcijas un finansējums. A. Rāviņš uzskata, ka arī nelielas pašvaldības, kāds, piemēram, esot Ozolnieku novads, var veiksmīgi attīstīties. Iespējams, ka lielā mērā to nosaka Jelgavas un Rīgas tuvums.

Pierīgas pašvaldību apvienību vada Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA), kuram esot sajūta, ka “Pierīgu atstās tā, kā ir, bet noskaņojums pašvaldībās liecina, ka ir liela neizpratne, kas tieši tiks darīts, kādi no tā būs ieguvumi”. Viņš vienīgais no aptaujātajiem uzskata, ka reforma ir jāveic otrajā – reģionālajā – līmeni, iespējams, izšķiroties par vēlētām reģiona [tagad likumā jau paredzēti apriņķi] pašvaldībām ar savu budžetu. “Lielākā mērogā mēs varētu sakārtot sabiedriskās funkcijas, kuras nav efektīvi realizētas, jo ir dalīts valsts un pašvaldību finansējums, piemēram, sabiedriskā drošība, ko nodrošina valsts un pašvaldību policijas,” skaidroja M. Sprindžuks.

Viņaprāt, vairāku nabadzīgu pašvaldību apvienošana nenodrošinās to kapacitāti, ko varētu radīt reģionu mērogā. Par nākamā ministra kompetenci Ādažu novada priekšsēdim nav šaubu, jo, viņaprāt, J. Pūce esot viens no pieredzes bagātākajiem jauno partiju ministru kandidātiem.

LA.lv