Foto – LETA

Vērmaņdārzā – caur dziesmām un darbiem
 0

Dziesmu svētku nedēļā no 2. līdz 7. jūlijam apmeklētājus Vērmaņdārzā gaidīs plaša kultūras programma
.

Reklāma
Reklāma

 

Mācies, meitiņ, zeķi lāpīt!

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Vērmaņdārzā gan tieši zeķes lāpīt nemācīs, šo prasmi nāksies apgūt mājās pie vecmāmiņām, bet teju visas pārējās amata prasmes būs nomēģināmas pie amatu meistariem ‒ audējiem un rokdarbniekiem, keramiķiem, pinējiem, podniekiem, kalējiem, ādas meistariem, rotkaļiem, kuri būs sabraukuši Vērmaņdārzā no visiem novadiem. Protams, visi meistari parkā nesēdēs katru dienu no rīta līdz vakaram, taču programma ir gana blīva, un, ja interesē aušana vai knipelēšana, pīšana, podniecība vai arī adīšana, būs pietiekamas iespējas sastapt meistares un meistarus.

 

Blaumaņa zīmē

Otrdien, 2. jūlijā, atklājot Dziesmu svētku programmu Vērmanes dārzā, no pusdienlaika līdz pat vēlam vakaram viena otru uz divām skatuvēm nomainīs amatierteātru izrādes. Tā kā šoziem apritēja 150 gadu kopš Rūdolfa Blaumaņa dzimšanas, izvēlētas izrādes, kurām par materiālu izmantotas Blaumaņa lugas. Ja vien skatītājiem būs vēlēšanās, uz Lielās skatuves kā pirmās izrādes varēs salīdzināt, piemēram, komēdijas “Trīnes grēki” interpretāciju Jēkabpils tautas teātra un Carnikavas amatierteātra “Nagla” izpildījumā. Daugavpils novada Kultūras centra teātra trupa “Trešais variants” piedāvās savu versiju par mūžam populāro saulgriežu izrādi “Skroderdienas Silmačos. Millenium”, kuras veidotāji skatītājiem sola gan Jāņu sieru, gan alu, bet arī brīdina, ka izrāde, kurā, kā zināms, spridzina, kliedz un mēģina smēķēt, nav domāta skatītājiem ar trauslu nervu sistēmu. Savukārt Ausekļa Limbažu teātris iestudējis gandrīz tikpat populāro lugu “No saldenās pudeles” .

CITI ŠOBRĪD LASA

Vērmaņdārza Mazā skatuve iepazīstinās arī ar skolu un jauniešu teātru izrādēm. Valmieras Viestura vidusskolas tautas teātris “Sprīdītis” iestudējis Rūdolfa Blaumaņa feļetonu “Īsa pamācība mīlēšanā”, Rīgas Kultūru vidusskola piedāvā izrādi “Spēlējam Blaumani”, Rīgas Skolēnu pils tautas teātris “Zīļuks” – “No Blaumaņa pūralādes”, bet divas reizes vienā pēcpusdienā būs iespējams noskatīties Tukuma pilsētas kultūras nama jaunatnes teātra “Brīvā versija” uzvedumu “Jāni, nevelc garumā!”.

Pulksten septiņos vakarā klausītājus uz stundu garu koncertu aicinās četri ārzemju vieskolektīvi – Batumi (Gruzija) pilsētas sieviešu kamerkoris, jodelētāju koris “Jodlerclub Teufen” un deju grupa “Gaia Dancers” (Šveice), kā arī Uļjanovskas Valsts universitātes koris.

 

“Gaismas avots”

Trešdien, 3. jūlijā, Vērmaņdārzā programmā “Gaismas avots” skanēs mazākumtautību kultūras stīgas. Mazākumtautību pro-grammas mākslinieciskais vadītājs, režisors Juris Jonelis stāsta, ka mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu un individuālo izpildītāju konkursā, kas norisinājās Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Rīgā, piedalījās pavisam 1837 dalībnieki gan individuāli, gan pārstāvot simt dažādus kolektīvus no 11 mazākumtautībām – krievu, vācu, baltkrievu, lietuviešu, ukraiņu, poļu, jakutu, igauņu, ebreju, kazahu, kazaku, kā arī pamattautību – līvus. Mazākumtautību dienā “Gaismas avots” Vērmanes dārzā no viņiem piedalīsies 1750. Mazākumtautību dienā no pusdienlaika līdz desmitiem vakarā dažādas etniskās kopienas rādīs savu tautību tradicionālo kultūru un tradīcijas. Kopumā dažādos laikos un uz dažādām skatuvēm uzstāsies 40 vokālie ansambļi, 17 folkloras kopas, 14 kori, astoņas deju kopas, seši orķestri, divi tautas teātri un dažādu tautību individuālie mākslinieki. Vērmanes dārza estrādē deju priekšnesumi harmoniski mīsies ar dziesmām, līdz pulksten deviņos vakarā programmu noslēgs stundu garš garīgās mūzikas koncerts.

Reklāma
Reklāma

Uz Vērmaņdārza Vidējās skatuves dienas garumā prezentēs ģimenē un sētā koptās tautu ieražas: dažādu veidu radu saietus, svētku svinēšanas paradumus, ikdienas darba un citus rituālus. Savukārt uz Vērmaņdārza Mazās skatuves būs vērojama programma “Es un mana ģimene”, kuras laikā dziedās vokālisti, saucēji un koristi, dažādu tautu raksturīgākos muzikālos instrumentus spēlēs individuālie spēlmaņi no orķestriem un kameransambļiem, teātru pārstāvji un folkloras kopas prezentēs savas tautas valodu, dažādu nacionālo pasaku gudrības, dzīvesziņas, rakstu krājumus, kā arī tiks izspēlētas nacionālās rotaļas un spēles.

 

Kapelu muzikanti

Piektdien, 5. jūlijā, Vērmaņdārzu savā ziņā pārņems 42 temperamentīgu kapelu muzikanti no visiem Latvijas novadiem, kā arī Šauļu (Lietuva) “Aušrine” , bet deju solī apmeklētājiem kājas palīdzēs cilāt trīs emigrācijas latviešu deju kopas: “Kamoliņš” no Lielbritānijas, “Jautrais pāris” no Indianapolisas (ASV), kā arī Brazīlijas latviešu deju kopa. Pazīstamāko kapelu vidū – jestrie “Hāgenskalna muzikanti” Ilmāra Pumpura vadībā, Rēzeknes kultūras nama kapela “Dziga”, kurā katrs no septiņiem profesionālajiem mūziķiem spēlē vismaz trīs 
tautas mūzikas instrumentus, kā arī Jēkabpils kapela “Kreicburgas ziķeri”, kas muzicē jau kopš 1986. gada un ir piedalījusies festivālos Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Spānijā, Īrijā, Ķīnā, Polijā, Krievijā, Vācijā.

 

“Saules koks”

Ar moto “Saules koks” sestdien, 6. jūlijā, Vērmaņdārzā izskanēs Folkloras diena. Uz Lielās skatuves ik pa stundai mainīsies dziesmu tematika, ļaujot klausītājiem iejusties tradicionālās latviešu sētas iemītnieka dzīves izjūtā. “Saule un dziesmu prieks”, “Dabas apdziedāšana”, “Darba dziesmas” (šajā programmas daļā piedalīsies arī plaši iecienītais Rīgas danču klubs), “Precības”, “Kāzas”, noslēdzot programmu stundā no pieciem līdz sešiem ar dzimtās sētas apdziedāšanu tematiskajā sadaļā “Es atradu to kociņu”, kurā citastarp priekšnesumu sniegs arī folkloras, amatniecības un seno cīņu kopa “Vilkači”.

Tikmēr uz Vērmaņdārza Mazās skatuves dižosies novadi: no pulksten 11.00 līdz 12.00 skatuve atvēlēta Latgalei, nākamā stunda – Kurzemei, seko Zemgale, vēlreiz Latgale, no 15.00 līdz 16.00 – Vidzeme, un šo sadaļu noslēdz atkal Kurzeme.

Savukārt pulksten piecos vakarā Mazo skatuvi savā ziņā pārņems folkloras kopas, kas izpilda mūsdienu tautas mūziku, citastarp viesi no Baškīrijas “Atbalss”. Stunda no sešiem līdz septiņiem atvēlēta Rīgai, bet Folkloras dienu noslēgs atkal novadi ar moto “Dziedam jauni, dziedam veci”.

 

XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku amata meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā

Otrdien, 2. jūlijā

12.00 Amata meistaru darinājumu gadatirgus atklāšana

12.00 – 22.00 Latvijas amatierteātru izrādes

19.00 – 20.00 Viesu kolektīvu koncerti

Amatu demonstrējumi, meistardarbnīcas

Trešdien, 3. jūlijā

10.00 – 22.00 Amata meistaru darinājumu gadatirgus

12.00 – 22.00 Mazākumtautību diena “Gaismas avots”

Amatu demonstrējumi, meistardarbnīcas

Ceturtdien, 4. jūlijā

10.00 – 22.00 Amata meistaru darinājumu gadatirgus

Amatu demonstrējumi, meistardarbnīcas

Piektdien, 5. jūlijā

10.00 – 22.00 Amata meistaru darinājumu gadatirgus

11.00 – 22.00 Kapelu maratons

Amatu demonstrējumi, meistardarbnīcas

Sestdien, 6. jūlijā

10.00 – 22.00 Amata meistaru darinājumu gadatirgus

11.00 – 20.00 Folkloras diena

Amatu demonstrējumi, meistardarbnīcas

Svētdien, 7. jūlijā

10.00 – 17.00 Amata meistaru darinājumu gadatirgus

Amatu demonstrējumi, meistardarbnīcas

Pilnu programmu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku amata meistaru darinājumu gadatirgum Vērmanes dārzā var atrast www.la.lv un 
www.dziesmusvetki/tv.