Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūnijs, 2013
Drukāt

Vērojumi paralēlās varas vēlēšanu iecirkņos


Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Majoros “Nepilsoņu kongresa” (turpmāk “NK”) teltī stāsta, ka ar partijām šai kustībai sakara neesot, bet Rīgā “NK” “vēlēšanas” notiek “PCTVL” birojā; Bulduru “iecirknī” saņemu apvainojumus “fašismā”. Tas viss paralēli pašvaldību vēlēšanām, kas tajā pašā dienā notiek Latvijā.


 

Lai gan sākotnēji Jūrmalas dome neatļāva 1. jūnijā izvietot pilsētā teltis paralēlu “vēlēšanu” organizēšanai, tomēr Administratīvās tiesas lēmums noteica, ka tas jāatļauj. Un tā sestdien “NK” aktīvistu sarkanā telts uzslieta blakus ietvei, pa kuru Majoru stacijā izkāpušie cilvēki steidzas uz jūru. Teltī ir galdiņš, uz kura novietots dators, arī kaudzīte ar vismaz pārsimt biļeteniem, aģitācijas lapiņu krāvums un trīs “NK” aktīvisti.

“Balsotāju” nav, tāpēc aktīviste uzrunā mani, vai vēlos nobalsot. Pajautāju, kas te notiek, par ko jābalso un vai tas saistīts ar kādu partiju. Nē, ar partiju neesot sakara, bet sabiedriska organizācija gribot panākt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās. Jūrmalnieku atbalstītais kandidāts startē ar 19. numuru, viņa piemetina. Taču “balsot” varot tikai cilvēki, kas uzrāda dokumentu ar personas kodu. Interesējos, ko darīs ar rezultātiem. Atbilde – iepazīstinās Eiropas institūcijas! Tad man piešķir aģitācijas lapiņu ar “NK” iecirkņa darba laiku un paskaidro, ka “vēlēšanas” Rīgā turpināšoties līdz 11. jūnijam.

Bulduros “NK” aģitācijas plakāts ar līmlentēm pielipināts pie stacijas ēkas, un uz tā rakstīts, ka “iecirknis” atrodas kafejnīcā “Safari”. (Kā vēlāk noskaidroju “Latvijas dzelzceļā”, plakātu līmēšana ir bijusi “NK” patvaļīga rīcība, neprasot atļauju ēkas īpašniekam.)

Kafejnīcā pie nomaļākā galdiņa sēž divas “NK” aktīvistes, vienai priekšā dators, otrai saraksts ar lapu, kur līdz pulksten 14 ierakstīti jau 19 nobalsojušo vārdi. Uz grīdas, tāpat kā Majoru teltī, liela ar brūnu papīru aplīmēta kaste, kam jākalpo par “vēlēšanu” urnu.

Pie galda sēž vēl divas personas, cītīgi lasot 60 kandidātu sarakstu un apspriežoties. “Guščins… Petropavlovskis… viņus mēs zinām,” sieviete sirsnīgi saka blakussēdētājam, kurš skaļi domā, vai plusiņus likt visiem.

Tieku noturēta par nākamo balsotāju un apsēdināta brīvajā krēslā. Saku, ka nebalsošu, esmu “Latvijas Avīzes” žurnāliste. Vīrietis tūliņ reaģē, nolamājot “LA” par “fašistiskāko” avīzi. Prasu, kāpēc viņš mani apvaino. “Ne jau jūs apvaino,” iejaucas “vēlēšanu komisijas” aktīviste, bet balsotājam, vārdā Vladimirs, norāda, lai runā klusāk un ka savu viedokli paust būtu vēlams nostāk no iecirkņa. Balsotāja, vārdā Raisa, pievienojas niknajam vīrietim un klāsta, ka viņa Latvijā dzīvo jau 35 gadus un maksā te nodokļus, bet balsstiesību neesot! Vladimirs turpina pret mani kā “LA” pārstāvi un latvieti vērsto sašutumu: ko tā Latvija iedomājusies – ka iespējams atjaunot kādreiz bijušu valsti… tad jau Bizantiju vai Babiloniju arī klonēs, ko? Jāsecina, ka Guščina un citu musinātāju kūdīšana, noliedzot Latvijas valsts kontinuitāti, ir ieķērusies Vladimira prātā. Viņš klāsta, ka vara klausoties tikai tādos gadījumos kā toreiz 13. janvārī, kad cilvēki ķēruši “buližņikus” (akmeņus – no kr. val.). Kareivīgais noskaņojums sarunā arvien pieaug, un Vladimirs sper vaļā, ka pietiktu ar vienu signālu, lai ielās ietu vaļā karš.

Mediju eksperte San­dra Veinberga interneta sociālajā tīklā nesen rakstīja: “Zviedru eksperti brīdina, ka krievvalodīgie Latvijā var izprovocēt Krievijas karu Baltijā, ieraujot arī Zviedriju.” Pēc sarunas ar Vladimiru kļūst skaidrs, kā ārvalstu žurnālistiem varētu rasties šāds priekšstats.

“NK” politiskajai akcijai publicitāti cītīgi gādā “Saskaņas centra” politiķe juriste Elizabete Krivcova. Viņa pat sarīkojusi preses konferenci, lai paziņotu, ka sestdien līdz plkst. 18 par “Nepārstāvēto parlamentu” balsojuši 2100 cilvēku un vēl vairāk nekā tūkstotis internetā. Fotogrāfijās, ko publicējis “NK” portāls, redzama E. Krivcova “centrālajā vēlēšanu iecirknī” Blaumaņa ielā 27 – 1.

Pārliecinos, ka šis nesen remontētais divistabu dzīvoklis atgādina īstu vēlēšanu iecirkni – ar norobežotiem stūrīšiem “balsotājiem” un glītu caurspīdīgu urnu, kurā samesti biļeteni. Interesējos, kas šajā vietā notiek citās dienās, uz to “NK” aktīviste atbild, ka ir tikai brīvprātīgā un ka atbilde uz šādiem jautājumiem jāmeklē pie organizatoriem.

Citā Rīgas “balsošanas” vietā, kas atrodas Rūpniecības ielā, saistība ar politisko partiju ir acīmredzama.

“Iecirknis” iekārtots “PCTVL” birojā, un tur balsotājus sagaida politiķis Miroslavs Mitrofanovs ar kolēģi, tērpušies krekliņos ar “NK” vēlēšanu saukli “Let my people vote” (“Ļaujiet maniem cilvēkiem balsot” – angļu val.). Jā, aktivitāte gan esot pamaza, spriež M. Mitrofanovs, taču vēl jau esot laiks līdz 11. jūnijam.

Par Vladimira Lindermana kandidatūru ieradies nobalsot viņa partijas “Par dzimto valodu” biedrs Jurijs Žuravļovs. Viņaprāt, pilsonība būtu jādod visiem, kas to vēlas, piemēram, pēc desmit Latvijā nodzīvotiem gadiem.

“LA” redakcijai piesūtītajā preses relīzē “Nepilsoņu kongress” atsaucas uz kāda Lielbritānijas parlamenta locekļa administrācijas vadītāja Endrū Volkera un vēl dažu “NK” aicināto “starptautisko novērotāju” viedokli par to, ka Latvijai esot jādod politiskās tiesības tiem, kam tās liegtas, jo pašreizējā situācija neatbilstot ES garam u. tml. Par to tikšot rakstīts angļu un beļģu avīzēs.

Atceros, ka “NK” vēl pirms dibināšanas sapulces pauda, ka Latvijas valsts diskreditēšana starptautiskā mērogā ir viens no organizācijas mērķiem. Taču Latvijas varas partijas bijušas tik aizņemtas ar gatavošanos pašvaldību vēlēšanām, ka vienīgā pretdarbība “NK” pretlatviskajām aktivitātēm ir bijusi iesniegumu rakstīšana Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+