Vērpe: Latvijā valdība neievēro pieņemtos likumus 0
Latvija ir unikāla valsts ar to, ka pieņem likumus, bet pati valdība tos neievēro, šodien Kultūras alianses tikšanās laikā ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK) sacīja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe.
VKKF finansēšanas modeļa maiņai un finansiālās neatkarības atjaunošana bija viens no jautājumiem, kas satrauca Kultūras alianses dalībniekus. Lielākā daļā no šodienas sanāksmes dalībniekiem uzskata, ka labākais variants ir, ja fonda finansējums ir piesaistīts tabakas un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters informēja, ka patlaban izstrādāti deviņi iespējamie finansēšana modeļi, no kuriem daļa ir saistīti ar iezīmētiem nodokļiem, kas specifiski tiek novirzīti VKKF mērķiem, bet otra daļa paredz, ka no valsts kultūras budžeta tiek iezīmēts noteikts procents, kas tiek sadalīts caur fonda padomēm un to lēmumiem. Trešais variants paredz, ka valdībā tiek piedāvāta stratēģija ar noteiktiem scenārijiem, kuros parādās, ko finansē VKKF, ko Kultūras ministrija un citi avoti, pretī norādot attiecīgo finansējumu.
“Nedomāju, ka kāds no šiem modeļiem mainīs situāciju. Varam pieņemt deviņus vai pat desmit modeļus, bet diemžēl Latvija ir unikāla valsts ar to, ka pieņemam likumus, bet pati valdība tos neievēro. Ja runājam par Dziesmusvētkiem, tad likums mums ir, bet tas netiek ievērots. Mums ir arī VKKF likums, bet budžets tiek grozīts, negrozot likumu,” minēja Vērpe.
Pēc VKKF direktora teiktā, valdība principā ignorē likumus, tādēļ tajos var sarakstīt jebko. “Es neieteiktu īpaši paļauties uz to, ka atradīsim ideālu modeli. Pie tā viena modeļa mēs turamies tādēļ, ka tas jau ir bijis, līdz ar to ir pārbaudīts. Arī Igaunijā šis modelis strādā, bet tur acīmredzot ir cilvēki kas ievēro likumus. Ja Dombrovskis [Ministru prezidents Valdis Dombrovskis] saka, ka nevar piesaistīt akcīzei, tad es viņu saprotu, jo viņš jau ir tas, kas kopā ar Repši [Einaru Repši] to sačakarēja, un dabīgi, ka viņš neatzīs savu kļūdu. Vienīgā cerība, ka viņš ilgi nebūs un tad mēs varēsim sākt runāt par to, kā rakstīsim likumus, kurus ievērosim,” akcentēja Vērpe.
Rakstniece Liāna Langa skaidroja, ka rakstniekiem ir svarīgi, lai VKKF modelis būtu nepolitisks un būtu neatkarīgs no politiskiem lēmumiem. Igaunija ir labs piemērs kā Kultūrkapitāla fonds pat krīzes laikā nodrošināja radošo procesu.
“Mēs pilnīgi noteikti iestājamies par iezīmētu nodokli finansēšanai, jo politika mainās, bet mums ir nepieciešams nepārtraukts process, un mēs esam noguruši no visām šīm svārstībām,” pauda Langa.
VKKF direktors aicina nepaļauties uz to, ka tiks uztaisīts vēl nebijis fonda finansēšanas modelis, kas strādās un kuru ievēros. “Latvijā valdības neievēro likumus, ar to ir jārēķinās, tādēļ vienmēr ir jābūt gataviem kliegt un prasīt. Esam pieraduši, ka vienmēr ir jāiet aizstāvēt savas intereses. Pirms vēlēšanām runā vienu, bet pēc vēlēšanām kažoks jau ir apmests otrādi. Patlaban visas koalīcijā esošās partijas atbalstīja fonda finansēšanas modeli no nodokļa piesaistes, bet tagad parādās Dombrovskis,” norādīja Vērpe.
Savukārt kultūras ministre akcentēja, ka gribētu, lai nākamajā gadā VKKF nauda nākamajā gadā būtu vairāk. “Jautājums ir par to, kā šo mērķi sanākt. Mūsu kopīgais darbs ir izcīnīt lielāku finansējumu,” pauda Jaunzeme-Grende.
Lai Kultūras alianses pārstāvjiem būtu skaidrs, premjera un finanšu ministra Andra Vilka (V) skaidrojums, kādēļ nav iespējams VKKF finansēšanu piesaistīt akcīzei, kultūras ministre mudina nelielā grupā klātienē tikties ar abiem kungiem, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem.
Tai pat laikā no Kultūras alianses dalībnieku puses šodien tika saņemti pārmetumi par to, kā tika izlietots VAS “Latvijas Valsts meži” ziedojums VKKF.
Režisore Zane Kreicberga pauda pārliecību, ka šāds “Latvijas Valsts mežu” ziedojums kompromitē VKKF un šāda veida lielākā mērā mērķēti ziedojumi nav pieļaujami. Arī Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas pārstāve un biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” valdes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa minēja, ka “Latvijas Valsts mežu” ziedojums kopumā bija ārkārtīgi būtisks atbalsts, bet tas, ka daļa naudas tika sadalīta iepriekš un aizgāja ļoti konkrētām Kultūras ministrijas vajadzībām, apliecina, ka tās joprojām ir tikai runas.
