Vēršas prokuratūrā par “Krājbankas” darījumu informācijas publiskošanu 0
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt, kā no bankas publiskajā vidē varēja nonākt “Latvijas Krājbankas” (“Krājbankas”) maksājumu uzdevumu kopijas, liecina komisijas paziņojums.
Kā norāda FKTK, tā ir konfidenciāla klientu informācija, par kuras izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība. Norādot, ka kredītiestādēm ir stingri jāievēro klientu datu konfidencialitāte, komisija aicina personas, kuru dati izpausti publiskajā vidē nonākušajā sarakstā, vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par personu datu pretlikumīgu izpaušanu.
Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Štēnberga, 17.oktobrī Ģenerālprokuratūrā ir saņemts FKTK iesniegums ar lūgumu izvērtēt, kā publiskajā vidē varēja nonākt “Krājbankas” maksājumu uzdevumu kopijas. “Šobrīd iesniegums tiek vērtēts, un pēc izvērtēšanas tiks lemts jautājums par tā tālāko virzību,” sacīja prokuratūras pārstāve.
Apkopojumu par naudas plūsmām no “Krājbankas” kontiem laika posmā no pērnā gada 17.novembra līdz 15.decembrim vakar publicējis portāls “Pietiek.com”. Publiskoti arī atsevišķi FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti maksājuma rīkojumi.
FKTK paziņojumā arī norāda, ka publiskajā vidē nonākušais maksājumu saraksts maldina sabiedrību, jo tajā ietverti darījumi, kurus nav apstiprinājuši komisijas pilnvarnieki. Turklāt sarakstā ietverti arī klientu valūtas maiņas darījumi un maksājumi starp “Krājbankas” klientiem 2011.gada 17.novembrī, un tie nav līdzekļi, kas aizskaitīti no bankas. Tātad – šie darījumi neietekmē bankas likviditāti, norāda FKTK.
Pēc FKTK skaidrotā, publiskajā vidē nonākušajos maksājumos norādītais valutēšanas datums pēc bankas darbības apturēšanas ir datums, kad faktiski izpildīts darījums, kas sākts pirms bankas darbības apturēšanas. Tad jau bija pārbaudīta tā atbilstība normatīvo aktu prasībām un pēc FKTK pilnvarnieku apstiprinājuma veikta darījumu izpilde. Tāpēc ir darījumi ar 30.novembra un pat decembra datumu, kas bija faktiskais darījumu izpildes datums.
FKTK piebilst, ka atsevišķiem bankas klientiem no vairākiem 2011.gada 17.novembrī iesniegtajiem maksājumiem pēc to pārbaudes atbilstībai normatīvo aktu prasībām tika izpildīts tikai viens.
Kā ziņots, FKTK iepriekš uzsvēra, ka visi darījumi pēc “Krājbankas” darbības apturēšanas veikti likumīgi.
FKTK skaidro, ka maksājumi varēja tikt veikti vairākos gadījumos. No 2011.gada 17. līdz 21.novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms, un “Krājbanka” nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, tāpēc pēc bankas darbības apturēšanas sāktos maksājumus bija nepieciešams izpildīt.
Laikā no 23. līdz 26.novembrim varēja tikt veikti maksājumi “Krājbankas” klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem 50 latu apmērā dienā. Varēja arī tikt veikta bankas turējumā esošo un “Krājbankas” mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm.
Tāpat varēja veikt maksājumus “Krājbankas” nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai – algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi.
22.novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam, skaidro FKTK.
Pēc “Krājbankas” darbības apturēšanas laikā no 2011.gada 22.novembra līdz 23.decembrim veikti aptuveni 1000 darījumi par kopumā apmēram 55 miljoniem latu, informēja FKTK. Tai skaitā apmēram 37 miljoni latu ir klientu veiktie darījumi ar valutācijas datumu no 17. līdz 21.novembrim, kas bankai bija jāizpilda līdz darbības apturēšanai, bet ko tā nepaspēja izpildīt lielā darījumu skaita dēļ, kā arī bankas turējumā esošo un tās mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešajām personām piederošo līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm, liecina FKTK publiskotā informācija.
Kā ziņots, pērn 22.novembrī FKTK padome nolēma apturēt “Krājbankas” visu finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. FKTK nolēma apturēt arī “Krājbankas” valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kuras vadītājs bija Brazovskis.
Vēl pirms tam, 17.novembrī, FKTK padome pieņēma lēmumu uz mēnesi noteikt ierobežojumus “Krājbankai”. Saskaņā ar šo lēmumu “Krājbankai” tika noteikts aizliegums veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām – par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu) viena kalendārā mēneša laikā.
