Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. augusts, 2014
Drukāt

Briti vērtē savu dalību ES

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Britānijas ekonomists Džerards Laionss sagatavojis ziņojumu, kurā secinājis, ka Londonas ekonomikai izstāšanās no Eiropas Savienības būtu izdevīgāka nekā palikšana 28 valstu blokā, kas netiktu reformēts.

Britu valdības vadītājs Deivids Kemerons iepriekš paziņojis, ka, Eiropas Savienības amatpersonām neizrādot pretimnākšanu Britānijas rosinātajai bloka darbības reformēšanai, Britānija no bloka varētu izstāties.

“Britānijai labākais ekonomikas scenārijs turpmākajiem 20 gadiem būtu dalība būtiski pārveidotā ES,” laikrakstam “The Sunday Telegraph” sacīja Laionss, kurš ir Londonas mēra Borisa Džonsona padomnieks ekonomikas jautājumos. “Taču, ja Britānija ar labiem nosacījumiem atstāj ES un vienlaikus saglabā uz āru vērstu tirdzniecības politiku, izstāšanās no 28 valstu bloka ir otra labākā iespēja nākotnes ekonomikai. Turklāt pēc izdevīguma ļoti tuvu pirmajai.” Paredzams, ka Londonas mērs Džonsons trešdien gaidāmajā uzrunā britu uzņēmējiem paudīs atbalstu Laionsa ziņojumam. Tajā arī sīkāk būs izklāstītas astoņas reformu prasības, kuras Britānija varētu izvirzīt ES kā priekšnoteikumu, lai tā saglabātu savu dalību blokā. Vienlaikus Laionss uzskata, ka Britānija var panākt būtiskas pārmaiņas ES darbībā tikai tādā gadījumā, ja tā nopietni apsver iespēju izstāties no bloka. “Mūsu detalizētie pētījumi apliecina, ka Britānijas izstāšanās no ES ir dzīvotspējīga ideja,” paudis britu ekonomists.

Ekonomista Laionsa pārraudzītajā un Britānijas konsultāciju firmas “Volterra” veidotajā ziņojumā par Londonas ekonomiskās izaugsmes nākotnes prognozēm teikts, ka, Britānijai saglabājot dalību ES, tās galvaspilsētas iekšzemes kopprodukts 2034. gadā sasniegs 640 miljardus mārciņu (šobrīd tas ir 350 miljardi mārciņu jeb 440 miljardi eiro). Savukārt, ja Britānija izstātos no ES un īstenotu savu uz ārējo tirdzniecību vērstu ekonomisko politiku, Londonas ekonomika 20 gadu laikā palielinātos līdz 615 miljardiem mārciņu. Tikmēr pēc līdzšinējiem ES noteikumiem Londonas IKP palielinātos tikai līdz 495 miljardiem mārciņu. Londonas IKP veido aptuveni piekto daļu no Britānijas ekonomikas kopējā apjoma. Liekot galdā šos ciparus, Britānijas Konservatīvās partijas politiķi, tostarp Britānijas galvaspilsētas mērs Džonsons un premjerministrs Kemerons, gatavojas vērsties pie ES amatpersonām, mēģinot tās pārliecināt par nepieciešamību bloka darbībā veikt reformas, kas paredzētu lielāku nacionālo parlamentu lomu, informē ziņu aģentūra “AFP”.

Tikmēr britu laikraksts “The Guardian” ziņo, ka nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers esot izteicis gatavību “apspriest” britu izvirzītos ierosinājumus bloka darbības reformēšanai. “Es gribētu, lai Britānija ir aktīva un konstruktīva ES dalībvalsts. Ja Britānija izvirza priekšlikumu, tas ir jāapspriež. Es neesmu pret nacionālo parlamentu lielāku iesaisti [ES darbībā]. Ja briti grib atgūt pienākumus, lai notiek. Ja citi tam piekrīt, tā tam jānotiek,” tā – kā jūlija sākumā rakstīja avīze “The Daily Telegraph” – Eiropas Parlamenta deputātiem esot sacījis Junkers, pret kura kļūšanu par EK prezidentu aktīvi iebilda Kemerons. Domājams, Britānijas nākotnes attiecības ar ES kļūs par vienu no aktuālākajiem jautājumiem arī pirms Britānijas parlamenta vēlēšanām, kam jānotiek ne vēlāk kā nākamā gada pavasarī.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+