Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. janvāris, 2014
Drukāt

Ārvalstīs ziņo par eiroskepticismu, neuzticamajām bankām un eirozonas nostiprināšanos

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas kļūšanai par eirozonas 18. dalībvalsti šajās dienās seko līdzi arī virkne ārvalstu mediju. No tiem teju visi atzīmē to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nelabprāt atvadās no latiem, galvenokārt bažījoties par iespējamu cenu kāpumu. Citiem atvadas no nacionālās valūtas ir emocionālākas, jo lats bijis “savējais”, kamēr eiro vēl tiek uzskatīts par “svešinieku”. Tikmēr ārvalstu finanšu analītiķi atzīmē, ka, lai arī Latvija ir “uz stabilitāti orientēta valsts”, tās finanšu sektors varētu radīt problēmas arī pārējai eirozonai un Eiropas Savienībai.

Eirozona nostiprinās


Britu laikraksts “The Guardian” raksta, ka Latvija eirozonai pievienojas, par spīti “mazam sabiedrības entuziasmam”. Tiesa, Latvijas dalība vienotās valūtas zonā, laikraksta ieskatā, esot vēl viens iemesls Briseles eirokrātiem pacelt šampanieša glāzes. “Savu 15. gadskārtu eiro atzīmē ar jaunu dalībvalsti, nevis sabrukumu,” raksta britu avīze, liekot atcerēties, ka vēl pirms pusotra gada Grieķijas finanšu problēmu dēļ eirozonas nākotne bija apdraudēta, taču tagad vienotās valūtas bloks kļuvis stabilāks. “Šis ir liels notikums ne tikai Latvijai, bet arī eirozonai, kas jo-
projām ir stabila, pievilcīga un atvērta jaunām dalībvalstīm,” paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu.

ASV ietekmīgā laikraksta “The New York Times” korespondente Rīgā raksta, ka, sagaidot 2014. gada iestāšanos, Latvijas galvaspilsētā neesot bijis daudz pazīmju, kas liecinātu, ka valstī tiek mainīta valūta. “Vienīgās pazīmes, kas liecināja par to, ka tuvojas jaunā valūta, bija manāmas veikalos, kur cenu zīmes tika drukātas gan eiro, gan latos (vecajā valūtā),” raksta “NYT”. Arī amerikāņu laikraksts atzīmē latviešu skeptisko attieksmi pret eiro, kas tāda ir eirozonas neseno finanšu problēmu dēļ. “NYT” raksta, ka eirozonas paplašināšanās vēl nav beigusies, jo jau nākamajā gadā eiro gatavojas ieviest arī trešā Baltijas valsts – Lietuva. “Tāpat kā Latvija arī tās kaimiņvalsts vēlas sevi pēc iespējas ciešāk saistīt ar Rietumiem. Šāda tendence kļuvusi spēcīgāka, jo Krievija mēģina noturēt savu tvērienu ap Ukrainu,” vērtē ASV laikraksts. Vienlaikus citas ES dalībvalstis no Austrumeiropas – Polija, Čehija un Ungārija – neplāno eirozonā iestāties agrāk kā šīs desmitgades beigās, jo tur sabiedrības atbalsts dalībai vienotās valūtas blokā ir zems.

Lietuvieši 
mēģinās iedzīt


Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus sarunā ar Lietuvas radio izteicies, ka “vakar, 1. janvārī, mūsu ekonomiskā situācija piedzīvoja būtiskas pārmaiņas”. Viņaprāt, Latvija līdz ar eiro ieviešanu nokļuvusi labākās pozīcijās nekā Lietuva ārvalstu ieguldītāju piesaistē. “Kamēr vien turēsimies pie plāniem 2015. gada 1. janvārī ieviest Eiropas vienoto valūtu, mēs izvairīsimies no ekonomiskajiem satricinājumiem, kas saistīti ar ieguldījumu plūsmu,” paziņoja Šadžus.

Tikmēr Krievijas lielākie plašsaziņas līdzekļi atzīmē, ka Latvijas valdība un parlaments par iestāšanos eirozonā lēmis, neskatoties uz iedzīvotāju atbalsta trūkumu šādam solim. “Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījuma centra “SKDS” decembra datiem pāreju uz eiro pilnībā atbalsta tikai astoņi procenti iedzīvotāju, bet drīzāk atbalsta – 16,5 procenti,” raksta Krievijas interneta vietne “Newsru.com”. “Tajā pašā laikā eiro ieviešanas atbalstītāji uzskata, ka Latvijai jāstiprina saites ar Rietumeiropu un jāmazina atkarība no Krievijas.”

Bažījas par Latvijas banku slikto uzraudzību


Vairāki ārvalstu mediji atsaucas uz Ņujorkas universitātes profesora Marka Galeoti vērtējumu, ka Latvijas banku sektors var radīt diezgan daudz problēmu. “Varu iedomāties, ka uzreiz pēc Latvijas pievienošanās eirozonai mēs redzēsim strauju apšaubāmas izcelsmes naudas ieplūšanu,” sarunā ar ziņu aģentūru “Associated Press” sacīja Galeoti, kurš nodarbojas ar organizētās noziedzības izpēti bijušajās Padomju Savienības teritorijā. ASV ziņu aģentūra raksta, ka Latvijas politiskie un finanšu līderi vairākus gadus cerējuši Latviju izveidot par “mazo Šveici”. “Tā būtu vieta, kur savu kapitālu varētu izvietot nestabilas valstis kā Krievija vai Kazahstāna vai caur kuru tās varētu naudu novirzīt tālāk uz Rietumu banku mekām Cīrihi un Londonu,” raksta “AP”, atsaucoties uz Ņujorkas profesora sacīto. Galeoti arī norāda uz nerezidentu naudas lielo apjomu Latvijas bankās, kas aizvien pieaug. Tāpēc viņš kritizē Latvijas finanšu regulatorus, kuri, viņa ieskatā, joprojām darbojas saskaņā ar deviņdesmito gadu kultūru un kuri ir bezzobaini iepretim finanšu krāpniekiem. Vienlaikus Galeoti norāda, ka Latvijas banku sektors tomēr ir pārāk mazs, lai spētu radīt nopietnas problēmas pārējai eirozonai.

Vēl skarbāks savos vērtējumos sarunā ar britu interneta vietni “Express Online” bija Britānijas eiroparlamentārietis un Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Feridžs. Viņaprāt, Latvijai ir pārāk ciešas saites ar Krievijas mafiju un austrumvalstu organizētās noziedzības grupējumiem. “ES ir daudz dalībvalstu, kuru standarti, atklāti runājot, ir zemāki nekā tie, ar kuriem mums vajadzētu saistīties. Latvija ir viena no šīm valstīm, un mums nevajadzētu būt ar viņiem vienā politiskajā apvienībā,” – tā britu medijiem izteicies Feridžs.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+