Vērtīga grāmata par Liepājas mūzikas dzīvi
 0

Skaistu dāvanu Liepājai un liepājniekiem sagādājusi izcilā muzikoloģe, Liepājas Universitātes profesore Zane Gailīte. Viņas jaunajā grāmatā “Laika sijātas skaņas. Liepāja” atklājas šīs pilsētas mūzikas dzīves plaša panorāma no 16. līdz 21. gadsimtam. 


Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Vērtīgi, ka akcentēti līdz šim mazāk pētītie fakti par pirmajām pilsētas kapelām, mūziku dievnamos, cīņu pret diletantismu.

Zane Gailīte atzīst, ka, pati nebūdama liepājniece, iemīlējusi šo pilsētu. Varbūt jau tad, kad mācījās Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā? Tomēr arī viņai palicis noslēpums – kas ir tas īpašais magnēts, kas šo pilsētu padara par brīvdomātāju un mākslinieku metropoli. “Pat viskošākās krāsas, skaņas un vārdi neizteiks Liepājas brīvo garu un saturu. Tas jāpiedzīvo un iekšēji jāizjūt caur visām dienām un nedienām – jāsaklausa un sevī ar savējiem klusi jādzied,” tā Zane Gailīte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī nav autores pirmā grāmata par kādas pilsētas mūzikas dzīvi. Nopietnais kultūrvēsturiskais pētījums “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli” (izdevniecība “Pētergailis”, 2003) saņēma īpaši augstu novērtējumu. 2004. gadā Zane Gailīte par šo grāmatu kā pirmā muzikoloģe ieguva Lielo mūzikas balvu. Šīs grāmatas lasītājiem ir grūti atrauties no saistošās, interesantās valodas, līdz šim nezināmajiem un neparastajiem faktiem par senās Rīgas muzikantiem un kumēdiņu spēlētājiem.

Emīla Dārziņa romantiskā personība un mūzika ir Zanes Gailītes izpētes objekts grāmatā “Mēness meti, saules stīga” (izdevniecība “Pils”, 2006). Komponista dzīve atainojas laikmeta šķērsgriezumā un kontekstā ar notikumiem 19. un 20. gs. mijā. Grāmatā ietverts plašs atmiņu klāsts, kuras rakstījuši gan Alfrēds Kalniņš, gan Kārlis Krūza, gan komponista māte. Ir arī Zentas Mauriņas apcere “Lauztā priede”.

Jaunajā grāmatā “Laika sijātas skaņas” autore tvērusi Liepājas mūzikas dzīvi jo plašā vēsturiskā vērienā.

 

Vēl šodien viens no pilsētas lepnumiem ir Svētās Trīsvienības baznīcas varenās ērģeles. Šis lieliskais baroka instruments pēc vairākām pārbūvēm galējā variantā sāk skanēt 1779. gada 6. septembrī un ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Pilsētas ērģelnieks Lotars Džeriņš izveidojis starptautisku ērģeļmūzikas festivālu, kas pagājušajā rudenī skanēja jau desmito reizi.

 

Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons un hercogiene Doroteja bijuši mūzikas un daiļo mākslu mīļotāji. Viņi daudzkārt viesojušies Liepājā, baudījuši koncertus, un ar hercoga gādību 1784. gadā netālu no ostas tiek atklāts pirmais Komēdijnams izrādēm un koncertiem.

Interesanti, ka par iemīļotu nopietnās mūzikas koncertēšanas vietu kļūst Kūrmāja, kas tiek atklāta 1875. gadā pēc pilsētas arhitekta P. M. Berči projekta. Koncertē pilsētas kapela, atsevišķi solisti, bet no 1880. gada – arī simfoniskais orķestris. Izrādās, Liepāja var lepoties ar vecāko filharmoniju Baltijas valstīs.

Reklāma
Reklāma

Vai gribat zināt, kas tad īsti dzīvoja Liepājā 1881. gadā? Izrādās, gandrīz 10 tūkstoši latviešu, mazliet mazāk vācu tautības pilsētnieku un gandrīz 7000 ebreju. Nevar neatzīmēt muzikālu notikumu, kas bijis viens no pamudinājumiem un izšķirošajiem “jā” vārdiem Liepājas operas izveidošanai. Tie ir slavenā krievu dziedoņa Fjodora Šaļāpina koncerti Liepājas teātrī 1921. gada 2. un 4. septembrī.

Un tad jau klāt 1922. – Liepājas operas un Tautas konservatorijas dibināšanas – gads. Abas iestādes saista cieša sadarbība – izrādēs spēlē un dzied gan konservatorijas audzēkņi, gan pedagogi. Šeit sastopam daudzus pazīstamus vārdus. Tautas konservatorijā mācījušies mūziķi Lidija Blūmentāle, Miķelis Fišers, Edgars Zveja, Ernests Bertovskis, Arvīds Jansons, Artūrs Priednieks-Kavarra, bet Liepājas operā dziedājusi Helēna Cinka-Berzinska, Mariss Vētra, Natālija Ūlands un daudzi citi.

Bet vienmēr jārēķinās ar to, ka māksliniekiem ir gan piedāvājums, gan vilinājums peldēt “dziļākos ūdeņos”, pārcelties uz metropoli. Tāpēc Liepāja daudziem ir bijusi atspēriena punkts tālākai karjerai. Arī Liepājas operas pirmajam vijolniekam Arvīdam Jansonam, kurš aizstāj pēkšņi saslimušo diriģentu un nākamajā rītā pamostas slavens. Viņa diriģenta karjera turpinās Rīgā, Pēterburgā un plašajā pasaulē. Savukārt Arvīda Jansona dēls Mariss šodien ir pirmā lieluma zvaigzne pasaules diriģentu plejādē, vadot pašus slavenākos simfoniskos orķestrus.

Arī šodien Liepāja turpina saglabāt nozīmīgas muzikālas pilsētas statusu Latvijā. Simfoniskais orķestris, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola, pašdarbības kori turpina spodrināt senās mūzikas tradīcijas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.