Mobilā versija
+4.2°C
Ivars, Ilgvars
Trešdiena, 1. marts, 2017
13. jūlijs, 2015
Drukāt

Vērtīgais top no labas idejas

Foto - Andris TiļļaFoto - Andris Tiļļa

Biruta Karele

Ropažu novada Zaķumuižas iedzīvotāja Biruta Karele abonē ik pa ceturksnim gan “Latvijas Avīzi”, gan žurnālus “Mājas Viesis” un “Praktiskais Latvietis”.

“Nu jau apmēram astoņus gadus mana ģimene ir uzticīga šiem akciju sabiedrības “Lauku Avīze” izdevumiem, jo tie ir daudzpusīgi, spēj ieinteresēt, neieslīgst seklumā, iztapšanā kādam politiskajam spēkam. “Latvijas Avīze” ir kā uzticams domubiedrs, vienmēr izlasu par politiku, baudu rakstus par kultūru, risinu arī krustvārdu mīklas, jo tās stiprina atmiņu un liek atcerēties kādreiz apgūtās zināšanas. Savukārt žurnālā “Mājas Viesis” gūstu bagātīgu uzziņu materiālu valsts vēsturē, kultūrā, zinātnē, arī izklaidē. Neklātienē baudu ceļojumu izjūtas, uzzinu par valstīm, kurās diez vai kādreiz būšu. Interesanti, ka sapņos esmu redzējusi ainas, ka braucu ar kuģīti pa Donavu, eju pār tās tiltiem… Un cik zīmīgi! Pēc tam sapnī redzētais arī īstenojies – pabiju Budapeštā. Ceļots arī pa Gotlandi, Austriju, četras reizes esmu bijusi Sanktpēterburgā… Drīz došos braucienā uz Balkānu valstīm.”

Biruta Karele bērnību pavadījusi Ragaciemā zvejnieka ģimenē un joprojām zina stāstīt vai par katru šīs apkaimes vietu. Lauku dabas skaistums viņu valdzinājis vienmēr. Viņas dzīvesbiedrs ir Ēriks, kam tīk lauku darbi, tāpēc viņš priekšroku lasīšanai dod žurnālam “Praktiskais Latvietis”.

“Mans vīrs ir mežkopis, pie mājas esam iekopuši nelielu puķu dārzu. Patīk, ka “Praktiskajā Latvietī” gūstu atbildes uz konkrētiem jautājumiem, uzzinu īsas konsultācijas juridiskos jautājumos. Izglītoties vajag visu mūžu, esmu strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, pēcāk darbojos lietišķās informācijas dienestā. Interesē politika, vēsture un arī ģeogrāfija. Daudz lasu, īpaši memuāru literatūru un draugu ieteikto daiļliteratūru.”

Biruta Karele interesējas arī par filozofiju, dzīves ētiku, viņai tuva ir Rēriha dzīvesziņa, ka svarīgs ir miers caur kultūru.

Jautājot, kurā modelī Latvija spētu ekonomiski uzplaukt ātrāk, lasītāja spriež:

“Manuprāt, būtu vērts izveidot Baltijas, Skandināvijas un Lielbritānijas aliansi. Kāpēc ne? Visas lielās lietas top no idejas!”

Kāpēc līdz šim divdesmit piecos gados Latvija nav spējusi tikt līdz rietumvalstu ekonomiskajam līmenim?

“Gribu atcerēties sava filozofijas pasniedzēja Viļņa Zariņa domu, ka lielākais ļaunums nav tautas lielā izceļošana, līdzīgi procesi notikuši jau agrāk vēstures griežos, bet gan bijušās ekonomiskās formācijas nomenklatūras iefiltrēšanās varas elitē… Kamēr vecie būs pie teikšanas, jaunie netiks pie valsts stūres rata. Taču cerība dzīvo, ticu Aspazijas teiktajam: “Latvija ir kā mauriņš, ja to nopļauj, tas vienmēr ataug no jauna.”

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (9)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nodokļu sistēmas reforma

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā, ziņo LETA/BNS. Institūts aprēķinājis, ka vidēji viens Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Latvijas Finanšu ministrija gatavojas drīzumā prezentēt priekšlikumus nodokļu sistēmas reformai.

Vai uzticaties valsts nodokļu politikas veidotāju kompetencei?
Franks Gordons: Revolūcija sākās ar rindām pēc maizes (2)Februāra revolūcija: šos vārdus varētu likt pēdiņās, jo līdz 1918. gadam Krievijā bija spēkā "Jūlija kalendārs", kas no globāli lietojamā "Gregora" kalendāra atpalika par 13 dienām.
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (10)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+