Vērtīgs nektāraugs – esparsetes 0
“Nopirku esparsetes sēklas. Lūdzu, pastāstiet par šā nektārauga īpašībām un agrotehniku!” EDUARDS VIESĪTES NOVADĀ
Jautājums ir, kur pirktas esparsetes sēklas. Šis tauriņziedis ir diezgan eksotisks augs, un Latvijā ar tā sēklu audzēšanu un tirdzniecību neviens nenodarbojas. Vienīgi Zemkopības zinātniskajā institūtā pētnieki jau vairākus gadus veic izmēģinājumus vaļasprieka līmenī. Sējas esparseti (Onobrychis vicifolia) audzējot un vērtējot nelielās platībās, viņi atlasa izturīgākos, ziemcietīgākos un raženākos augus. Pie institūta zinātniekiem biškopji un zemnieki ik gadu var iegādāties pa pussaujiņai esparsetes sēklu izmēģinājumiem savos laukos.
Vietējās šķirnes mums nav, savvaļā šis augs sastopams reti, bet no Ukrainas ievestā esparsete (to var iegādāties pie sēklu izplatītājiem) Latvijā neziemo. Lietuvā ir radītas šķirnes ‘Žilvinai’, ‘Meduviai’, Baltkrievijā – smiltāju esparsetes (Onobrychis arenaria) šķirnes ‘Karanevičski’ un ‘Kaupacki’, bet to sēklas Latvijā diemžēl nav pieejamas.
– Esparsete ir fantastisks nektāraugs. Tās spilgti rozā ziedu ķekari pievilina bites un citus apputeksnētājus. Zied ilgstoši, no jūnija līdz septembrim, tāpēc dažkārt to audzē arī mūsu biškopji, – stāsta LLU aģentūras “Zemkopības zinātniskais institūts” vadošā pētniece Biruta Jansone.
Esparsete uzzied agrāk nekā daudzi citi nektāraugi. Bites tajā labprāt lido arī karstā un sausā laikā. Visintensīvāk nektārs izdalās +22…+25 °C temperatūrā. Ziedi raisās pakāpeniski, un no rīta atplaukušie vakarpusē jau sāk vīst. Esparsete izdala ļoti daudz nektāra un dod arī ziedputekšņus, sevišķi ziedēšanas sākumā, kad atveras apakšējie lielākie ziediņi. Vienā hektārā vēlams izvietot 3–4 bišu saimes. No tik liela sējuma kopumā var iegūt 300–500 kg nektāra. Iegūtais medus ir gaišā dzintara krāsā, caurspīdīgs, aromātisks, sacukurojas lēnām.
Sējas esparsetes ceru veido vairāki zaraini, 85–100 cm gari stublāji. Ziedi izvietoti blīvā vārpveida ķekarā, 10–25 cm garā ziednesī. Augam ir spēcīga sakņu sistēma, kas sastāv no mietsaknes un sānsaknēm. Auglis – apmatota, ieapaļa viensēklu pāksts ar dzeloņaini zobainu malu. Pākstis ātri nobirst, tāpēc sēklai jānovāc, kad tās kļūst dzeltenīgas vai gaiši brūnas. Sēklas var viegli attīrīt no piemaisījumiem.
Esparsete ir daudzgadīgs augs, kas ar gumiņbaktēriju starpniecību nodrošina sev vajadzīgo slāpekļa daudzumu, uzlabo augsnes agroķīmiskās īpašības. Sējas gadā šis tauriņziedis izveido rozeti, bet neuzzied un pilnu ražu dod otrajā gadā. Mūsu klimatā diemžēl ir grūti iegūt sēklas, jo augi slikti pārziemo.
Augs nav prasīgs augsnes apstākļu ziņā, taču labāk aug kaļķainā, labi nosusinātā zemē. To var audzēt nogāzēs, akmeņainās vietās, pamestos laukos, kas neder āboliņam, lucernai. Esparsete ir vērtīgs lopbarības augs visiem mājlopiem. Lopbarībai to pļauj pumpurošanās–ziedēšanas sākumā, jo vēlāk augi strauji kļūst cieti un zaudē vērtību.
– Esparsete ir noderīga kultūra gan biškopībā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā, tomēr maz ticams, ka Latvijā to kādreiz audzēs lielos daudzumos. Esparseti var sēt Kurzemē, Zemgales dienvidu daļā – siltākās, saulainākās dienvidu nogāzēs, jo tur tā pārziemos, – spriež Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas valdes loceklis, zemnieku saimniecības “Jaunsirmēni” saimnieks Valdis Dzenis. – Savā saimniecībā iesēju no Ukrainas ievestu esparseti pāris hektāru platībā, taču lielākā daļa sējumu izsala. No pāri palikušā ievācu sēklas un tagad mēģināšu esparseti lēnām pavairot. Protams, paies vairāki gadi, kamēr atlasīšu ziemcietīgākos augus.
Zemnieki esparseti var sēt tīrsējā vai maisījumos ar stiebrzālēm – ganību aireni, pļavas auzeni. Audzējot nelielā platībā tīrsējā, Valdis Dzenis iesaka pavasarī zemi nokultivēt, attīrīt no nezālēm un sēt ap Jāņiem. Agrāk nevajadzētu, jo siltos rudeņos augi mēdz pāraugt. Pirms ziemas zaļā masa noteikti jānopļauj, citādi slikti ziemos.
