Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
21. decembris, 2016
Drukāt

Lauksaimniecībai var aptrūkties zeme – jādomā, kā pārtiku audzēt citādi (8)

Foto no futureoffish.orgFoto no futureoffish.org

Vertikālās fermas – nākotne?

Lauksaimniecības zemju platība pasaulē aizņem teju Kanādas un ASV kopējo platību, turklāt arvien turpina pieaugt. Tomēr apstrādājamas zemes platības ir izsīkstošas, ņemot vērā tās, kas atvēlētas govju, aitu u. c. mājlopu ganībām. Nākas domāt, kā krietni efektīvāk izmantot zemes platības, turpinot ar dārzeņiem, augļiem un graudiem pabarot vairāk nekā septiņus miljardus iedzīvotāju.

Noteikti kaut nedaudz, bet ir dzirdēts par vertikālās fermas ideju, kas pasaulē kļūst arvien populārāka – 
nelielā zemes gabalā izvieto pēc iespējas lielāku ražojošu lauksaimniecības platību – siltumnīcu, kuras daudzos stāvos dobes spirālveidīgi izkārtotas ap centrālo asi. Šāda siltumnīca veido noslēgtu ražojošu sistēmu ar savu mikroklimatu. Tā kā telpa ir noslēgta, tas palīdz nodrošināties pret dažādiem kaitēkļiem. Savukārt jaunākās tehnoloģijas ļauj dozēt ienākošā gaisa un ūdens daudzumu, veidojot, piemēram, palielinātu CO2 daudzumu gaisā, kas tik ļoti patīk augiem.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Eiropas savienība Latviju jau nez cik reizes ir sodījusi par pārprodukciju. Cik atceros vēl rudenī viņus neapmierināja LV lielais piena izslaukus, kurļika zemniekiem lieliskas piena govis palaist rosolā. Rezultāts protams nelika ilgi sevi gaidīt un piena un piena produktu cenas jau no septembra sāka sist pa mūsu kabatām. Tā ka nedomāju, ka problēma ir zemes neesamībā, bet gan Lielvalstu monopolstāvokļa izmantošana un jauno Es dalībvalstu ražošanas iznīcināšanu ieviešot kvotas utt normas un soda programmas.

  2. Nevajag pūst pīlītes! Ņemiet manus 120 hektārus un strādājiet, kuram tās zemes pietrūkst. Pats neesmu lauksaimnieks un tādu ir daudz, vienkārši visus vairāk interesē, kā ar zemes palīdzību apšmaukt valsti, vai kā to zemi dabūt savā īpašumā. Riktīgu strādātāju vēl nav gadījies.

  3. Bet Latvijā, meža platības, uz lauksaimniecības zemju rēķina, palielinātas 2 reiz.
    Pateicoties arī ES dotācijām.
    Vai nav jocīgi?
    Vieni cīnās ar pārtikas trukuma novēršanu, citi ar lauksaimniecības zemju iznīcināšanu.

  4. Jautājums nav jauns. Pirms gadiem 30-it lasīju par 5 stāvu cūku fermām ASV , pirms 2 gadiem par dāņu eksperimentālo 17 stāvu zaļumu siltumnīcu . ĶĪnieši šobrīd beidz būvēt grandiozu 4 tūkstosu kilometru garu kanālu sistēmas būvi lai pārnestu ūdeni no valsts dienvidiem uz Pekinas reģionu .Runa par 7-8 kubikkilometriem ūdens gadā un milzu kravas baržu transportiem šajos kanālos. 7 miljardu pasaule ir jāpabaro ,bet 1 tonnas liellopu gaļas ieguvei vajag 2,3 reizes vairak barības(energijas) nekā 1 tonnas putnu gaļas razošanai. Šogad pasaules graudaugu kopraža ir 2 miljardi 542 miljoni tonnu (FAO) ,149 kg uz 1 iedzīvotaju .Mēs ,te Latvijā ,dzīvojam leiputrijā ,ko nenovērtējam , jo tiek izaudzētas ap 1,5 ! tonnas uz cilvēku

  5. Sačakarējot Latvijas tradicionālo lauksaimniecību, kur katrs lauksaimnieks turēja zināmu skaitu un sugu lopus, lai efektīvi apsaimniekotu un arī apmēslotu savu zemi, tādā veidā, vēl ievērojot augu seku, saglabāja zemes auglību, to nenoplicinot faktiski mūžīgi. Ražas varbūt nebija izteikti izcilas, toties zeme netika sabojāta.
    Tagad, ar ķīmijas palīdzību izsūcot no zemes visu īsā laikā, dažos gadu desmitos to pārvērtīsim tuksnesī. Iegūstam produkciju, kura veicina visādas cilvēku saslimšanas, ieskaitot vēzi. Tātad faktiski divējāda veidā sagandējam savu dzīves vidi un sevi pašus. Faktiski nākotni saviem bērniem esam jau sagandējuši, sagandējuši paši ar savām rokām.

  6. Apsurds ir degvielas audzēt uz lauka. Laiks mosties un šīs problēmas risināt kompleksi ar zinātni, samazinot naftinieku diktātu. Tādas stulbības kā nespēju samazināt CO2 izplūdes gāzēs citādi nenosauksi, kā naftinieku hipnozes spējas visām valdībām. Elementāri ir skaidrs, pat bez zinātnieku iesaistīšanas, jāizmanto dzinēja radītais liekais siltums. Tas aizplūst nevajadzīgi ar motora dzesēšanas sistēmu un ar motora izplūdes gāzēm. Ja , pat amatieru līmenī, izmanto šo atmosfērā izplūstošo siltumu ar PELTJE elementiem iegūst elektrību. Tālāk viss elementāri – šādi saražoto elektrību, kurai faktiski netiek izmantota dzinēja attīstītā mehaniskā enerģija, sadala ūdeni un izmanto kā piedevu dzinēja degvielai. Degvielas patēriņš samazinātos pat līdz 35%. un nebūtu visas problēmas izplūdes gāzēs ar CO2, NO.. Bet tā naftinieku naudas hipnoze ir unikāla, labāk kaut visa cilvēce izmirst, bet tos naudas maisus ierobežot nespēj ne viens. Visi pieļauj acīm redzamas nebūšanas, imitē cīņu ar vējdzirnavām un piepūš ar dezinformāciju cilvēkiem pilnas ausis, zinātne tālāk nespēj samazināt izmešu kaitīgumu. Bet faktiski nav darīts ne melns aiz naga izmešu kaitīguma sanazināšanai. Vienīgais kas tiek darīts – dzinējus cenšas būvēt aiz vien sarežģītākus. Kā vārdā tas tiek darīts – lai cilvēkiem aizmālētu acis.

Draugiem Facebook Twitter Google+