Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Valdis Semjonovs

Vervēs strādniekus darbiem laukos 44

Tuvojoties sezonai, ik gadu aizvien asāk aktualizējas darbaroku trūkums saimniecībās, īpaši fermās un siltumnīcās. Lai kaut ko darītu lietas labā, divus gadus novados tika rīkotas īpašas darba biržas, kur saimnieki klātienē tikās ar potenciālo darba ņēmēju. Pērn darbu piedāvāja pārdesmit saimniecības, bet līkop slēdza vairāk nekā 150 cilvēki, algās pēc nodokļu nomaksas saņemot no 400 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Šogad biržu gan vairs nebūs, tā vietā novados rīkos vakanču gadatirgus, atsevišķi neizdalot lauksaimniecību. Tikmēr vairāki aptaujātie uzņēmēji domā, ka pasākums izvēršas vairāk formāls nekā ar reālu atdevi. Tā kā bezdarbniekam attiecīgajos pabalsta saņemšanas papīros tiek ievilkts ķeksītis par atnākšanu, cilvēki sarodoties kuplā skaitā, bet vēlāk darbā ierodas vien daži. Tāpat saimnieku pieredze liecinot, ka nolīgtie strādnieki nāk un iet. Daļa iztur līdz pirmajam avansam, tad pazūd, citi protas tik vien kā izpildīt konkrētu rīkojumu, bet tālākajam darba sava prāta nepietiek.

Bioloģiskās saimniecības īpašnieks Gustavs Norkārklis pērn Preiļos vakanču gadatirgū nolīdzis divus strādniekus, ar dievu uz pusēm viņi strādājot vēl jo­projām. Taču strādniekus vajag, tādēļ uz Preiļiem dosies arī šogad. “Brīnumu nebūs. Tu paņem strādnieku, viņš pāris dienas parādās un tad pazūd. Iemesli dažādi – alkoholisms, bezcerība, bet nav arī vēlmes strādāt. Saimnieks, nolīgstot strādnieku, rēķinās ne tikai ar palīgdarbu veikšanu, bet arī vēlas, lai cilvēks būtu atbildīgs un domātu pats ar savu galvu. Jā, paņem maisu un aiznes, kur vajag, bet tālāk vairs neaizdomājas, gaida nākamo komandu. Pa desmit gadiem vienu divus strādniekus var atrast, no kuriem ir labums. Nekas nemainās jau gadiem. Kas ir zinoši cilvēki, tiem ir sava saimniecība vai kāds cits darbības veids,” saka saimnieks. Tomēr cerības atrast labu strādnieku viņš nav atmetis un arī šogad dosies tādu meklēt vakanču tirgū. Savukārt jautāts par samaksu, viņš atzīst, ka tā atkarīga no kvalifikācijas un padarītā darba. Palīgstrādniekam parasti maksājot no 10 eiro dienā un “uz augšu”, bet, ja pierāda sevi kā atbildīgu strādnieku, samaksa dubultojas vai pat trīskāršojas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī dzērveņu audzētāja “Lienama Alūksne” īpašniece Gundega Sauškina apliecina – pērn aprīlī darba biržā Smiltenē uzņēmuma stendu gāzuši apkārt, taču uz darbiem purvā ogu lasīšanas laikā neatnāca neviens. “Smiltenē desmitiem cilvēku stāvēja rindā. Aprunājāmies ar katru, uz sezonas laiku piedāvājām gan dzīvesvietu, gan ēdināšanu, un visi bija gatavi strādātāji. Taču neatbrauca neviens,” stāsta Sauškina. Līdz ar to attieksme pret šādiem pasākumiem esot skeptiska, lai gan katru gadu “pa kādai pērlei” gadoties un cilvēks paliek uzņēmumā nu jau kā pastāvīgs darbinieks. Tomēr kopumā uzņēmumā paļaujas uz gadiem pārbaudītiem sezonas darbiniekiem. “Sezonas laikā vajag ap 90 cilvēku un ir daudz tādu, kas brauc pie mums vairākus gadus pēc kārtas. Skolotājas, iestāžu darbinieki ņem pamatdarbā atvaļinājumu un dodas uz purviem. Samaksa atkarīga no čakluma un roku veiklības, tātad – no salasītajiem kilogramiem. Dažas darbinieces spēj nopelnīt līdz 1500 eiro mēnesī,” stāsta uzņēmēja.

Tomēr saimniecības “Vilciņi-1” saimnieks un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Arnis Burmistris saka – vakanču tirgus ir apsveicama lieta, kur atrast labāko risinājumu, netērējot velti laiku. “Vakanču gadatirgū ar savu saimniecību piedalījos pirms pāris gadiem. Toreiz dalība bija produktīva un saimniecībā darbu uzsāka viens darbinieks – traktortehnikas vadītājs ar pieredzi, kas turpina strādāt arī šobrīd. Daudzās lauksaimniecības nozarēs aktīvā darba sezona sākas pavasarī, un, ja saimniecībā ir nepieciešams papildināt darbinieku skaitu, tad nu šis ir viens no vērtīgākajiem un konstruktīvākajiem pasākumiem, kā to izdarīt,” saka saimnieks. Vienlaikus – arī ieteikums rīkotājiem pasākumu apvienot ar kādu izglītojošu semināru par darbiniekus un darba devējus interesējošām tēmām.

NVA: vakanču gadatirgi

* Talsos 6. aprīlī

* Bauskā 25. aprīlī

* Valkā 27. aprīlī

* Cēsīs 11. maijā

* Ventspilī 19. maijā

* Rīgā 25. maijā

* Jelgavā 12. septembrī

* Rēzeknē 27. oktobrī

Lai piedalītos vakanču tirgū, darba devējam jāsazinās ar attiecīgo NVA filiāli un jāpiesaka vakance.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.