Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. novembris, 2012
Drukāt

Veseli un dzīvei sagatavoti


Foto - Anda Krauze un Sanita ČibalaFoto - Anda Krauze un Sanita Čibala

Kas ir “Sprīdis labākai dzīvei”? Rietumu bankas labdarības fonda un “Latvijas Avīzes” kopīgi rīkots projektu konkurss – to jau piekto gadu zina visās Latvijas malās. Arī Liepājā un Alūksnē.

Projektu vērtēšanā sabiedrības atbalstu un līdz ar to arī bankas naudu guva ieceres uzlabot Liepājas centra sākumskolas sporta laukumu un ierīkot mājturības kabinetu Alūksnes novada vidusskolā. Devāmies turp un, lūk, ko uzzinājām.

 

 

Ir, kur enerģiju likt!

Liepājas centra sākumskolā meklējam direktori, pretim nāk kundze mūķenes tērpā. Vai, Dieviņ, te nu gan bērniem klostera kārtība, nodomāju. Doma nepareiza pašā saknē – klostera māsa ir matemātikas skolotāja, turklāt ļoti laipna un smaidīga un aizved pie direktores. Atskan zvans, un skolēnu straume nones mūs lejā un ārā – atjaunotajā sporta laukumā.

Visās Liepājas sporta sacensībās mūsu bērniem ir labi sasniegumi. Tālab sporta laukums viņiem ir ļoti nozīmīgs. Tagad te bērni var darboties gan sporta stundās, gan pēc stundām brīvajā laikā. Pēcpusdienās uz sporta laukumu nāk skolēni no citām skolām un kaimiņu mājām, arī tie, kuri trenējas basketbolā, nāk vakaros spēlēt, laukums ir noslogots, – teic direktore Kristīne Bārdule un rāda, kāds skaistais sporta laukums reiz bijis – te likvidējuši milzīgu notekaku.

Tai garām skrejceļš uz tāllēkšanas smilšu kasti vedis ar līkumu, to iztaisnojuši un uzlējuši jaunu asfaltu. Arī zem abiem futbola vārtiem izlauzuši veco un ieklājuši jaunu asfalta segumu, tas paveikts par konkursa “Sprīdis labākai dzīvei” projekta naudu.

Sporta laukuma aprīkošana ir stāsts par sadarbību. – Piedaloties projektu konkursā “Labie darbi” un iegūstot finansējumu, iegādājāmies vingrošanas rīkus, futbola vārtus, tenisa galdu, soliņu. Liepājas sporta pārvalde sponsorēja basketbola grozus. Mūsu kaimiņi – firmas “Liepājas enerģija” darbinieki – aiztaisīja caurumus sētā un to nokrāsoja, – stāsta direktore un jautā skolēniem, vai vēl atceras, kā pavasarī sporta laukuma darbi sākušies? Jā, jā! Bērni stāsta, kā Latvijas lielās talkas laikā kopā ar vecākiem un skolotājiem sakopuši laukumu, izcirtuši vecos kokus, zarus, izveduši gružus, nomontējuši vecos basketbola grozus, no kuriem stīpa vien vairs palikusi. Paši notīrījuši veco krāsu un mājturības skolotāja vadībā nokrāsojuši stieņus. Sporta laukumā liela rosība. Bērni met bumbu grozā, pievelkas pie stieņiem, te var uzspēlēt galda tenisu, volejbolu, bet meitenes var pasēdēt uz jaunā soliņa un nolūkot, kurš no puišiem ir labākais basketbolists.

 

Tuvāk dzīvei!
Spridis_0847

Alūksnes novada vidusskolā dodamies uz renovēto mājturības kabinetu. Glīti izremontētajās telpās ar jaunām mēbelēm ap galdu sapulcējies bariņš meiteņu. Mājturības skolotāja stāsta un rāda, kā no želeja masas, krāsām un rotājumiem var uzburt neparastas sveces. Skolnieces ir tā aizrāvušās, ka mūs, nācējus, pat nepamana. Netraucēsim arī! Kamēr rit stunda, ar direktori Ilzi Līviņu runājamies par skolu. Tā radusies pirms diviem gadiem, apvienojot Alūksnes vidusskolu un Alūksnes vakara maiņu vidusskolu.

Esam vienīgie Alūksnē, kas māca bērnus, sākot no 5 – 6 gadu vecuma līdz 12. klasei. Mūsu skolā mācās cilvēki dažādos vecumos gan klātienē, gan neklātienē. Tā ir mūžizglītība. Kāds nu kuram liktenis, dažs aizgājis no skolas pēc 8. vai 9. klases, strādājis, tagad grib pabeigt vidusskolu. Vecākajam skolēnam ir 37 gadi. Skolā darbojas deviņas izglītības programmas. Mūsu skolotāji piedāvā savus pakalpojumus arī Alsviķu arodskolas skolēniem, kuri mācās amatu, bet nav ieguvuši pamata vai vidējo izglītību, – skaidro Ilze Līviņa. Viņa lepojas, ka šogad pirmo gadu Alūksnes novada vidusskolā 10. klases skolēniem ir iespēja apgūt arī valsts aizsardzības mācību. Pirmkārt, 9. klasē bijis daudz puišu. Ko tiem piedāvāt? Un, otrkārt, jāaplūko vietējie resursi. Kas var palīdzēt? Alūksnē atrodas Bruņoto spēku daļa – gan mācību spēki, gan tehniskā bāze vai ar roku aizsniedzama. Vidusskolas gadi būs pietiekams laiks pārdomām, vai skolēns savu dzīvi vēlas saistīt ar militāro jomu. Ja teiks – jā, diploms būs priekšrocība, ejot dienēt armijā, zemessardzē, strādājot policijā.

Dažs saka – nebūšu es karavīrs. Nu, neesi! Bet valsts aizsardzības mācība noder dzīvei – skolēni mācās, kā orientēties vidē, kā rīkoties nestandarta situācijās, kā ātri saposties ceļam, tas noder ikvienam. Nebūsim naivi, jaunieši nezina, kur iet studēt. Vēl trakāk – mēs arī nezinām, kādu jomu apguvei viņus mudināt. Ko Latvijai vajag? Ekonomistus? Juristus? Nav jau ko ieteikt. Tāpēc jāmēģina gatavot dzīvei, – prātīgi spriež direktore. Atskan zvans – un ienāk mājturības skolotāja Dace Alksne. Arī viņa teic, ka praktiskas iemaņas bērni apgūst ar prieku. Un mājturība ir vismīļākais priekšmets. Sapni par renovētu mājturības kabinetu lolojusi jau sešus gadus. Direktores rosināta, uzrakstījusi projektu konkursam “Sprīdis labākai dzīvei”. Uzzinot par uzvaru konkursā, prieks bijis milzīgs.

Vispirms stundā apgūstam kārtējo vielu, piemēram, piena zupas vārīšanu. Bet meitenēm ļoti patīk cept smalkmaizītes, kūkas. Tāpēc solu – ja čakli apgūsim uzdoto, atlikušajā laikā cepsim! Mājturības programma ir vēl no maniem skolas laikiem. Tāpēc jādomā kas jauns, lai skolēniem būtu prieks. Programmā – pogas piešūšana pie auduma. Atnesām daudz pogu, un, kad iemācījāmies piešūt pogu, taisījām krelles un rokassprādzes. Tagad lejam želejsveces. Pēc tam tās tirgos labdarībai. Bērni grib darboties arī brīvlaikā. Sadarbībā ar Alūksnes un Apes novada fondu iesaiņosim dāvanu pakas un izdalīsim tās vientuļiem pensionāriem, – stāsta Dace Alksne, kura šogad uzvarējusi skolas darbinieku nominācijā “Izaicinājums”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+