Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

Veselības aprūpes darbinieki pauž bažas par 2015. gada budžeta projektu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valdis Keris

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par veidu, kādā valdība gatavo 2015. gada budžeta projektu.

Tā vietā, lai atklāti analizētu, cik lielā mērā valsts līdzekļu sadalījums nozarēm atbilst labai starptautiskai praksei, piem., vidējiem ES rādītājiem % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības izdevumiem, kā arī nopietnu starptautisku organizāciju (piem., ANO un ES institūcijas) ieteikumiem, informētu par to sabiedrību un ar sociālajiem partneriem savlaicīgi apspriestu iespējami labākos risinājumus, viss tiek pārklāts ar slepenības plīvuru. Kā piemēru var minēt Veselības ministriju, kas 6. novembrī NTSP sadarbības ietvaros saskaņoja ar sociālajiem partneriem papildus budžeta līdzekļu pieprasījumu (109 milj. EUR) un solīja, ka nedēļas laikā konsultēsies par tālāko rīcību. Diemžēl tas joprojām nav noticis, bet informācijas druskas par valdības plāniem attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu pieejamas vien plašsaziņas līdzekļos.

Ja atbilst patiesībai iepriekš publicētās ziņas par to, ka veselības aprūpei nākamgad papildus 2014. gada bāzes finansējumam (713 milj. EUR) tiks piešķirti vien 30 milj. EUR, tad nozares finansējums 2015. gadā būs tikai 2,9% no IKP. Tas būs mazāks nekā 2014. gadā (3,0%) un daudz mazāks par vidējo rādītāju jaunajās ES dalībvalstīs (5,2%) un ES kopumā (7,3%), tāpēc jauno veselības ministru politiska atbalsta vietā gaida dūriens mugurā.

Jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā veselības aprūpi dārdzības dēļ nevar atļauties 14% iedzīvotāju, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā šis rādītājs ir tikai aptuveni 1% (Mitenbergs U., et al. Latvia: Health system review. Health Systems in Transition, 2012; 14 (8): 1 – 191). Saistībā ar to Latvijā (2 milj. iedz.), salīdzinot ar mirstības vidējo rādītāju ES jaunajās dalībvalstīs vecuma grupā 0 – 64 g., gada laikā no galvenajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības, audzēji, ārēji nāves cēloņi) mirst par aptuveni 1400 cilvēkiem vairāk (mirušo skaits uz 100 000 iedz. 2012. g.: 296,7 / 225,2).

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: „tiekoties ar veselības nozares pārstāvjiem š. g. 21. augustā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsturiski atzina, ka Latvijā līdzekļu trūkuma galvenais cēlonis veselības aprūpē ir nevis līdzekļu trūkums valsts kasē, bet gan zināšanu trūkums daudzu politiķu galvās. Izskatās, ka šinī ziņā uz labo pusi nekas nav mainījies.”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+