Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. novembris, 2015
Drukāt

Veselības aprūpes pārstāvji: Veselības ministrijai ir jāuzlabo sadarbība ar nozares pārstāvjiem (2)

dakteris_stock

Veselības ministrijai ir jāuzlabo sadarbība ar nozares pārstāvjiem, lai piesaistītu papildu finanšu resursus un kopā strādātu pie jaunām reformām. Tāpat ļoti svarīgi jau šobrīd ir palielināt efektivitāti valsts slimnīcās, novērst dubulto analīžu veikšanu un nodrošināt informatīvo sistēmu savietojamību. Veselības ministrijai beidzot ir jāpanāk, lai šis kļūtu par pēdējo gadu, kad tā noslēgumā nav skaidrības par kvotu sadalījumu nākamajam gadam.

Latvijas privātās veselības aprūpes iestādes ilgstoši subsidē valsts garantēto veselības pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā šā gada pirmajos sešos mēnešos privātais sektors jau ir dotējis valsti par gandrīz 2 miljoniem eiro*. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas privātās slimnīcas, poliklīnikas un citi veselības aprūpes centri katru gadu sniedz valsts garantētos medicīnas pakalpojumus, pilnībā nesaņemot par to paredzēto finansējumu no valsts budžeta. Ik gadu veselības jomā sniegto medicīnas pakalpojumu skaits iedzīvotājiem pārsniedz valsts budžetā paredzēto apjomu un veidojas tā dēvētā kvotu pārstrāde.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: “Katastrofāls finansējuma trūkums ir veselības nozares lāsts jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas kavē inovāciju ienākšanu nozarē un mudina daudzus jaunos speciālistus doties strādāt uz ārzemēm. Lielu daļu sloga gadu no gada uz saviem pleciem nākas uzņemties privātajam sektoram, subsidējot valsts budžetu. Salīdzinoši varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā privātais sektors ir subsidējis veselības budžetu gandrīz 2 miljonu eiro apjomā, par ko varētu, piemēram, veikt sirds asinsvadu sistēmas funkcionālos izmeklējumus gandrīz 210 tūkstošiem Latvijas iedzīvotājiem. Uzskatu, ka finansējuma piešķiršanai nozarē jākļūst stabilai un paredzamai, nevis gadu no gada jāzīlē, vai iedzīvotājiem svarīgiem medicīnas pakalpojumiem tiks piešķirta budžeta nauda, vai arī šie pakalpojumi privātajam sektoram būs jāfinansē no saviem līdzekļiem.”

2015. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāju pieprasītākie pakalpojumi, kur veidojās kvotu pārstrāde, bija rentgenoloģijas pakalpojumi, sirds asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi (elektrokardiogrammas, veloergometrija, ehokardiogrāfija, holters), datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse, endoskopija, doplerogrāfija un staru terapija. Gan privātais sektors, gan valsts slimnīcas šos pakalpojumus nodrošina par vienādu cenu, pēc valsts noteiktā cenrāža.

“Ir skaidrs, ka nozarē nepieciešami radikāli uzlabojumi, tostarp nepieciešams atjaunot diskusiju par atbilstošu finansējumu veselības nozarei nākamā gada budžetā, tajā skaitā arī par veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas iespējām. Vienam no būtiskiem nozares reformas elementiem ir jābūt efektivitātes palielināšanai valsts veselības sektorā un dubulto izmeklējumu veikšanas novēršanai slimnīcās, kā arī straujākai informācijas sistēmu savietojamības nodrošināšanai. Kā piemērs valsts slimnīcām šajā ziņā ir privātās veselības aprūpes iestādes, kurās e-veselības projekti jau šobrīd strādā, tādejādi izvairoties no dubultiem izmeklējumiem un nelietderīgas līdzekļu tērēšanas,” norāda VADDA valdes loceklis Māris Andersons.

Privātajām medicīnas iestādēm Latvijā ir būtiska loma veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā – tajās šobrīd strādā vairāk nekā 50% veselības aprūpē nodarbināto ārstniecības personu. Tostarp ambulatorajā jomā privāto veselības iestāžu īpatsvars Latvijā pārsniedz 80%, savukārt no stacionārajām gandrīz trešā daļa ir privātās veselības iestādes**. Pateicoties privātajiem veselības aprūpes uzņēmumiem, Latvijā tiek nodrošināta plašāka veselības pakalpojumu pieejamība – ārstniecība ir pieejama reģionos un vietās, kur valsts to savādāk nespētu nodrošināt.

Tieši privātie uzņēmumi iedzīvotājiem sniedz lielāko daļu veselības aprūpes pakalpojumu tādās būtiskās jomās kā primārā veselības aprūpe (piemēram, ģimenes ārsti, zobārstniecība), sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (jo īpaši laboratorijas diagnostika), vizuālā diagnostika (piemēram, magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, mamogrāfija, rentgens, ultrasonogrāfija), vēža savlaicīgas atklāšanas jomā (mobilā un stacionārā mamogrāfija, dzemdes kakla vēža skrīnings), hemodialīzes centri u.c.

Privātās veselības aprūpes iestādes virknē jomu nodrošina dažādus Latvijā unikālus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, mamogrāfiju ar tomosintēzi, scintigrāfiju, 3,0T magnētisko rezonansi, endovazālo vēnu ķirurģiju, litotripsiju, mikroķirurģiju u.c.. Tāpēc šajās jomās jo īpaši svarīgi ir nodrošināt valsts apmaksāto kvotu pieejamību privātajā sektorā, lai tās būtu pieejamas visai sabiedrībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kā var būt, ka staru terapijai nav kvotu vai EkG? Tad kāda velna pēc NVD izsludina idiotiskas atlases procedūras par mistisku pakalpojumu nepieciešamību plānošanas vienībās, piem. Rehabilitācija Aizkrauklē, vai vēl visādi brīnumi

  2. Privātie… hahaha! Tas jau tikai tā “uz papīra”, jo lielākā daļa no tiem privātajiem “pārtiek” tikai no NVD valsts pasūtījumiem, no tām pašām kvotām. Drīzāk būtu rakstījuši- komercuzņēmumi, jo visi medicīnas uzņēmumi tādi ir, tikai dažiem akcionārs ir Veselības ministrija. Kaut kā paslīd garām fakts- ja nesaņemtā nauda par darbu (pārstrādātās kvotas) būtu tik ievērojama, tad NVD un Veselības ministriju sen jau vazātu pa tiesām… Bet tur jau tā lieta, ka saņemtā nauda par esošajām kvotām ir tik laba “ādere”, ka dara to, kas ir, un prasa vēl…

Draugiem Facebook Twitter Google+