Veselības aprūpes pārstāvji: Veselības ministrijai ir jāuzlabo sadarbība ar nozares pārstāvjiem 2

Veselības ministrijai ir jāuzlabo sadarbība ar nozares pārstāvjiem, lai piesaistītu papildu finanšu resursus un kopā strādātu pie jaunām reformām. Tāpat ļoti svarīgi jau šobrīd ir palielināt efektivitāti valsts slimnīcās, novērst dubulto analīžu veikšanu un nodrošināt informatīvo sistēmu savietojamību. Veselības ministrijai beidzot ir jāpanāk, lai šis kļūtu par pēdējo gadu, kad tā noslēgumā nav skaidrības par kvotu sadalījumu nākamajam gadam.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Latvijas privātās veselības aprūpes iestādes ilgstoši subsidē valsts garantēto veselības pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā šā gada pirmajos sešos mēnešos privātais sektors jau ir dotējis valsti par gandrīz 2 miljoniem eiro*. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas privātās slimnīcas, poliklīnikas un citi veselības aprūpes centri katru gadu sniedz valsts garantētos medicīnas pakalpojumus, pilnībā nesaņemot par to paredzēto finansējumu no valsts budžeta. Ik gadu veselības jomā sniegto medicīnas pakalpojumu skaits iedzīvotājiem pārsniedz valsts budžetā paredzēto apjomu un veidojas tā dēvētā kvotu pārstrāde.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: “Katastrofāls finansējuma trūkums ir veselības nozares lāsts jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas kavē inovāciju ienākšanu nozarē un mudina daudzus jaunos speciālistus doties strādāt uz ārzemēm. Lielu daļu sloga gadu no gada uz saviem pleciem nākas uzņemties privātajam sektoram, subsidējot valsts budžetu. Salīdzinoši varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā privātais sektors ir subsidējis veselības budžetu gandrīz 2 miljonu eiro apjomā, par ko varētu, piemēram, veikt sirds asinsvadu sistēmas funkcionālos izmeklējumus gandrīz 210 tūkstošiem Latvijas iedzīvotājiem. Uzskatu, ka finansējuma piešķiršanai nozarē jākļūst stabilai un paredzamai, nevis gadu no gada jāzīlē, vai iedzīvotājiem svarīgiem medicīnas pakalpojumiem tiks piešķirta budžeta nauda, vai arī šie pakalpojumi privātajam sektoram būs jāfinansē no saviem līdzekļiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

2015. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāju pieprasītākie pakalpojumi, kur veidojās kvotu pārstrāde, bija rentgenoloģijas pakalpojumi, sirds asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi (elektrokardiogrammas, veloergometrija, ehokardiogrāfija, holters), datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse, endoskopija, doplerogrāfija un staru terapija. Gan privātais sektors, gan valsts slimnīcas šos pakalpojumus nodrošina par vienādu cenu, pēc valsts noteiktā cenrāža.

“Ir skaidrs, ka nozarē nepieciešami radikāli uzlabojumi, tostarp nepieciešams atjaunot diskusiju par atbilstošu finansējumu veselības nozarei nākamā gada budžetā, tajā skaitā arī par veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas iespējām. Vienam no būtiskiem nozares reformas elementiem ir jābūt efektivitātes palielināšanai valsts veselības sektorā un dubulto izmeklējumu veikšanas novēršanai slimnīcās, kā arī straujākai informācijas sistēmu savietojamības nodrošināšanai. Kā piemērs valsts slimnīcām šajā ziņā ir privātās veselības aprūpes iestādes, kurās e-veselības projekti jau šobrīd strādā, tādejādi izvairoties no dubultiem izmeklējumiem un nelietderīgas līdzekļu tērēšanas,” norāda VADDA valdes loceklis Māris Andersons.

Privātajām medicīnas iestādēm Latvijā ir būtiska loma veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā – tajās šobrīd strādā vairāk nekā 50% veselības aprūpē nodarbināto ārstniecības personu. Tostarp ambulatorajā jomā privāto veselības iestāžu īpatsvars Latvijā pārsniedz 80%, savukārt no stacionārajām gandrīz trešā daļa ir privātās veselības iestādes**. Pateicoties privātajiem veselības aprūpes uzņēmumiem, Latvijā tiek nodrošināta plašāka veselības pakalpojumu pieejamība – ārstniecība ir pieejama reģionos un vietās, kur valsts to savādāk nespētu nodrošināt.

Tieši privātie uzņēmumi iedzīvotājiem sniedz lielāko daļu veselības aprūpes pakalpojumu tādās būtiskās jomās kā primārā veselības aprūpe (piemēram, ģimenes ārsti, zobārstniecība), sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (jo īpaši laboratorijas diagnostika), vizuālā diagnostika (piemēram, magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, mamogrāfija, rentgens, ultrasonogrāfija), vēža savlaicīgas atklāšanas jomā (mobilā un stacionārā mamogrāfija, dzemdes kakla vēža skrīnings), hemodialīzes centri u.c.

Reklāma
Reklāma

Privātās veselības aprūpes iestādes virknē jomu nodrošina dažādus Latvijā unikālus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, mamogrāfiju ar tomosintēzi, scintigrāfiju, 3,0T magnētisko rezonansi, endovazālo vēnu ķirurģiju, litotripsiju, mikroķirurģiju u.c.. Tāpēc šajās jomās jo īpaši svarīgi ir nodrošināt valsts apmaksāto kvotu pieejamību privātajā sektorā, lai tās būtu pieejamas visai sabiedrībai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.