Foto – LETA

Veselības aprūpi piedāvā finansēt no valsts budžeta un sociālajām iemaksām 7

Šodien Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts veselības nozares darba grupas piedāvājums no nākamā gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem – valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

Darba grupas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz, ka lielākā daļa finansējuma ir no valsts budžeta un noteikta daļa no sociālajām iemaksām, pēc sēdes žurnālistiem stāstīja darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (V).

Ja šāds modelis tiks atbalstīts gan no nozares, gan politiķu puses, jau nākamgad veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet trīs līdz četru gadu laikā būtu jāvirzās uz 2,5%-3%. Nākamgad šāda modeļa ieviešana veselības aprūpes budžetu papildinātu par aptuveni 31 miljonu eiro, bet četru gadu laikā tie būtu 160 miljoni eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēkiem nodokļu slogs nepieaugšot, bet pieaugs pakalpojumu kvalitāte – nebūs jāgaida rindās pie speciālistiem, kā arī tiks segti izdevumi par medikamentiem.

Vienlaikus gan Viņķele atzina, ka veselības aprūpes budžetā tāpat nepieciešams papildu finansējums no valsts, jo situācija ir kritiska. Un, ja papildu finansējums netiek piešķirts, tad no reformām nekādas jēgas neesot.

Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, kur daļu finansējuma bija piedāvāts gūt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, Viņķele skaidroja, ka tādā gadījumā nebija skaidrs, kādu papildu labumu iedzīvotājs varētu gūt no šīm iemaksām, jo tas nebūtu personificēts maksājums, kā būs jaunajā modelī. “Šis modelis ir personificēta iemaksa – cilvēks veic iemaksas un zina, ko viņš saņem pretī,” norādīja Viņķele. Tomēr nebūs tā, ka tiem, kuri neveic sociālās iemaksas, nebūs garantēta aprūpe – arī bērniem, pensionāriem un bezdarbniekiem aprūpe būs garantēta, jo par viņiem maksās valsts.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka neatliekamā palīdzība, primātā aprūpe, ģimenes ārsti – tas viss joprojām būs garantēts visiem iedzīvotājiem. Šī apdrošināšanas daļa finansētu sekundāro veselības aprūpi- dienas stacionārus, speciālistu izmeklējumus un, iespējams, arī medikamentus.

Šādu veselības aprūpes finansējuma modeli atbalsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Viņš pauda, ka tas ir garantēts ilgtermiņa ieguldījums veselības aprūpes sistēmā, kas pozitīvi atsauksies uz pacientiem. Arī medicīnas aprūpes iestādes turpmāk varēs paredzamāk piedāvāt pakalpojumus.

Reklāma
Reklāma

Gandarīta par piedāvāto modeli bija arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). “Virziens ir pareizs.
Protams, mums bija ļoti aktīva diskusija. Man ir prieks, ka mēs ejam tajā virzienā,” Straujuma teica žurnālistiem, piebilstot, ka iebildumu pret modeli nav bijis, bet diskusija izvērtusies par naudas apjomu.
Ja šis modelis tiks atbalstīts, tiks izstrādāts speciāls likums, kurā būs noteikts jaunais veselības aprūpes finansēšanas regulējums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.