Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Veselības ministre uzskata, ka nākamgad ārsti kļūšot pieejamāki

Nākamā gada valsts budžeta projektā veselības aprūpei ir paredzēts par 35 miljoniem latu mazāk nekā šogad (471 miljons šā gada 506 miljonu latu vietā).

 

 

Taču veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka pacientam, kad viņš nonāk pie medicīnas pakalpojumu saņemšanas, neinteresējot, cik liels procents no iekšzemes kopprodukta ir atvēlēts medicīnai, kā arī tas, “cik miljoni vienam vai otram pakalpojumam ir ierakstīti papīra lapas rūtiņā”.

I. Circene: “Pacientam ir svarīgi, ka viņš var saņemt ārstniecības pakalpojumus – jo vairāk, jo ātrāk, jo plašākā apjomā, jo labāk. Veselības ministrijas galvenais uzdevums ir nodrošināt pieejamību veselības aprūpei jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Ja mēs paskatāmies šajā griezumā, tad ko mēs redzam? Valsts budžetā 2013. gadam uz sabiedrības veselību vistiešākajā veidā attiecas sadaļa “ārstniecība un kompensējamie medikamenti”. Viss pārējais nav saistīts ar sabiedrības tiešo pakalpojumu saņemšanu. Ārstniecības sadaļā 2012. gada apstiprinātais budžets ir 260 187 903 lati, bet 2013. gada budžeta projektā – 310 797 968 lati, kas ir par 50,6 miljoniem vairāk nekā 2012. gadā.”

Jāpiebilst, ka kopā ar valdības piešķirtajiem papildu līdzekļiem 2012. gada ārstniecības budžets ir 304 miljoni latu, tātad nevis par 50,6 bet gan par septiņiem miljoniem vairāk. Ministre tam nepiekrīt, jo šie skaitļi neesot salīdzināmi.

 

I. Circene: “Grozījumos ir iekļauti 12,6 miljoni latu vienreizējā maksājuma universitātes slimnīcām, ko mēs nepārceļam uz nākamo gadu, vairāk nekā 10 miljoni latu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām, kas arī nepārceļas uz nākamo gadu… Līdz ar to šo skaitļu salīdzināšana rada greizo spoguļu karaļvalsts efektu.”

 

Finanšu ministrijā gan man skaidroja, ka nauda, ko iegulda slimnīcu pamatkapitālā, nekādi nav pieskaitāma pie ārstniecības izdevumiem, tāpat kā ātrās palīdzības mašīnu iegāde – tā ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, kura nav rakstāma valsts budžeta ārstniecības sadaļā.

 

Ko iegūs cilvēki

“Dienas stacionāros gan šogad, gan arī 2013. gadā kopā varēs saņemt par 149 tūkstošiem ārstniecības pakalpojumu vairāk. Tas ir milzu ieguvums,” uzsver veselības ministre Ingrīda Circene. Turklāt šā gada valsts budžeta grozījumos esot piešķirta papildu nauda arī rindu mazināšanai nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”. “Visu naudu šogad neiztērēs, daļu varēs tērēt arī 2013. gadā. Par papildu piešķirtajiem 356 382 latiem būs iespējams nodrošināt rehabilitāciju 831 pacientam pie 429 latu vidējām viena pacienta izmaksām. Rindā 2012. gada maijā bija 1777 pacienti. Mēs iedodam milzu papildu iespēju pacientiem nonākt rehabilitācijā. Piedevām invaliditātes novēršanai gan šogad, gan nākamgad kopā nāk klāt 700 tūkstoši latu. Ja runājam par diagnostiskajiem izmeklējumiem, ir papildus piešķirti astoņi miljoni latu šim un nākamajam gadam. Pacientiem ir iespējams veikt papildu 424 593 izmeklējumus, kā arī vairāk nekā piecus miljonus laboratorijas izmeklējumu. Nevienu gadu tā nav bijis,” skaidro ministre.

 

Pietiks tūkstotim, gaida 23 tūkstoši

Tiesa, šogad veselības nozarei papildus piešķirti 62 miljoni latu, taču, neraugoties uz to, Eiropas Savienības valstu vidū Latvijai joprojām ir viens no zemākajiem veselības aprūpes finansējumiem. I. Circene atgādina arī līdzekļus endoprotezēšanas operācijām – tie ir 897 tūkstoši latu šā gada budžeta grozījumos, no kuriem daļa tikšot tērēta arī 2013. gadā. Ja ņem vērā, ka 2012. gada jūnijā rindā bija 23 tūkstoši pacientu un ar piešķirto papildu naudu varēs izoperēt tikai 1000 pacientu, tad jāatzīst, ka naudas tomēr ir krietni par maz, lai varētu apgalvot, ka pakalpojums kļuvis manāmi pieejamāks.

 

Tomēr I. Circene tam negrib piekrist. “Mēs esam samazinājuši cenu par 20 – 25% dārgajām endoprotēzēm, līdz ar to jau esošā finansējuma ietvaros nākamgad būs iespēja operēt vēl vairāk pacientu,” sola ministre.

 

Uz 2013. gadu tikšot pārcelta arī daļa no uzņemšanas nodaļu sakārtošanai budžeta grozījumos piešķirtā miljona. I. Circene pastāstīja, ka šī nauda paredzēta, lai nebūtu pārstrādes slimnīcās un lai varētu sakārtot uzņemšanas nodaļas, tur izvietojot observācijas gultas, kur pacientam tiek sniegta medicīniskā palīdzība, lai nebūtu jādodas uz stacionāru. Ministre sacīja, ka tajās slimnīcās, kas vairs neuzņem slimnīcu nodaļās pacientus, kuriem var palīdzēt ambulatori, pārstrāžu vairs neesot. Kā ļoti labs piemērs minēta Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kurā ir 54 observācijas gultas un kur beidzot esot sakārtota pacientu plūsma.

I. Circene: “Ja paņemam pēdējo pusgadu, tad redzams, ka no 39 slimnīcām, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, 22 slimnīcām 1. augustā nebija neviena nesamaksāta rēķina. Tās ir milzu izmaiņas attieksmē pret budžeta naudas izlietojumu.”

 

Tikšot arī 
mediķu algām

Uz jautājumu, vai šī rēķinu nomaksa gadījumā nenotiek uz mediķu algu un uz tā rēķina, ka nav iespējams uzlabot slimnīcas materiāli tehnisko nodrošinājumu, attīstīt jaunus ārstniecības pakalpojumus, ministre atbildēja: “Nē, nē, nu ko jūs! Mēs taču maksājam par ārstniecības pakalpojumu, algas nosaka slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Ja mēs iedodam iekšā pakalpojumā šogad 30 miljonus, no tiem 11,5 miljoni ir klāt algām plus nodokļiem.

 

Tas dod iespēju zemākās mediķu algas paaugstināt par pieciem procentiem. Patlaban ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai kāds iestādes vadītājs neteiktu, ka viņam ir jāmaksā par jumta remontu un tāpēc nevar palielināt algu.”

 

Runājot par 2013. gada medicīnas valsts budžetu, ministre nepārtraukti atgriežas pie 2012. gada papildus piešķirtās naudas. Kā labo darbu minēja šogad piešķirtos 19,5 miljonus latu feldšeru punktiem laukos. Latvijā ir 169 feldšeru punkti. Sasaistot feldšeru darbību ar ģimenes ārsta praksi, var saņemt pilna apjoma finansējumu no valsts. “Tas ir būtisks uzlabojums tajās vietās, kur ir zems iedzīvotāju blīvums. Mēs ceram, ka līdz gada beigām būs samazinājušās pacientu rindas. Tiesa, mēs nevaram šodien pateikt, par cik, jo šī programma reāli sākās no septembra vidus,” atzīst I. Circene.

 

Citādi, 
nekā uzrakstīts

Valsts budžeta grozījumos 2012. gadam redzams, ka kompensējamajiem medikamentiem ir piešķirti 83 miljoni latu, bet 2013. gada budžeta projektā šim mērķim atvēlēti 78 miljoni latu. Kam tiks mazāk? I. Circene man saka – tā esot starpinterpretācija: šogad ir 74 miljoni, bet nākamgad būšot 78 miljoni jeb par četriem miljoniem vairāk. 2013. gada budžeta projektā neparādoties astoņi miljoni latu, jo šī nauda saņemta šogad avansā, lai varētu aptiekām par valsts kompensējamām zālēm samaksāt decembrī, nevis janvārī, kā tas noticis iepriekš, norēķinoties par gada pēdējo mēnesi. Tas tiekot darīts tādēļ, lai pacientiem ir labāki nosacījumi, lai nekur neparādoties, ka kāds kaut ko nevar dabūt.

 

I. Circene: “Šie skaitļi nav pacientiem, tas ir valsts budžets. Izpratne par tiem ir atkarīga no tā, kā mēs spēlējamies ar cipariem. Mums nav samazinājuma, mums visās ailītēs ir pieaugums.

 

Kā tos jautājumus paši pagriežam, tāda izpratne par tiem ir sabiedrībai. Mēs nevaram nodrošināt pilnīgi visu, lai uz 1. janvāri nebūtu rindu, bet tas, ko mēs varam, tā ir milzu iespēja. Ejiet, izmantojiet šīs iespējas! Naudu esam iedevuši, strādājiet!”

 

Gaidām atsauksmes!

Lai uzzinātu, kā piepildās veselības ministres Ingrīdas Circenes solītais, redakcijā gaidām jūsu atsauksmes par saņemto ārstniecību un pakalpojumu pieejamību.

Pasta adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Elektroniskais pasts: mara.libeka@la.lv

Tālrunis: 67096634

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+