×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.6°C
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
Sestdiena, 26. maijs, 2018
18. janvāris, 2018
Drukāt

Veselības sistēmas reforma – Dānijas veiksmes stāsts (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dānijas premjers Larss Leke Rasmusens

Pieredzējušais Dānijas politiķis, šobrīd premjerministrs Larss Leke Rasmusens, kurš šonedēļ viesojās Baltijas valstīs, ekspresintervijā “LA” izsaka viedokli par ES federalizācijas ideju un aicina Latviju apgūt Dānijas pieredzi veselības aprūpes sistēmas reformēšanā.

 

Kādu Dānija redz ES nākotni?

Larss Leke Rasmusens: Svarīgākais, lai pēc breksita mēs turamies kopā un nepiekrītam jaunām šķelšanās līnijām starp 27 ES dalībvalstīm. Būtiski ir darboties ar jautājumiem, kuri ir svarīgi mūsu pilsoņiem kā, piemēram, izaugsme, nodarbinātība, labklājība un drošība. Tā vietā, lai slēgtu kādus jaunus līgumus vai vienošanās, manuprāt, būtiskākais ir būt pragmatiskiem un ieviest esošos lēmumus. Tā ir Dānijas kā mazas valsts pieredze. Protams, kā mazai valstij mums ir būtisks digitālais vienotais tirgus. Neesmu par ES kā federālas valsts ideju. Mums jāliek uzsvars uz jomām, kur tiešām varam radīt pievienoto vērtību. Šo iespēju saskatu digitālajā vienotajā tirgū, uzsverot katras dalībvalsts nacionālo atbildību un šādi radot nacionālu konkurētspēju. Iemesls, kāpēc Dānija ir konkurētspējīga valsts, ir tas, ka esam veikuši savu mājasdarbu – dažādas strukturālās reformas, tostarp darba tirgū un nodokļu jautājumos. Tāda pati attieksme jāprasa arī no mūsu dienvidu partneriem ES.

 

Latvijā pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir veselības aprūpes sistēmas reforma. Jūs savulaik Dānijā ieņēmāt iekšlietu un veselības ministra amatu. Kādus risinājumus jūs atminaties no Dānijas veselības aprūpes sistēmas reformas, un kā spējāt pārliecināt sabiedrību par pārmaiņu nepieciešamību?

Amatu ieņēmu no 2001. līdz 2007. gadam. Mēs veicām lielu administratīvo reformu, kurā apvienojoties no 271 pašvaldības izveidojām 98. Mēs vienlaikus centralizējām un decentralizējām procesus. Apvienojām 14 pārvaldes iestādes veselības aprūpes jomā un radījām piecas, lai nodrošinātu, ka katrā slimnīcā palielinās zinātniskais un profesionālais līmenis. Bet vienlaikus veselības aprūpes budžeta jautājumos ieviesām decentralizētu sistēmu un ļāvām valsts naudai sekot pacientam. Ja pacients nevarēja 30 dienu laikā saņemt nepieciešamo pakalpojumu valsts veselības aprūpes sistēmā, viņam devām iespēju par valsts naudu ārstēties privātajā veselības aprūpes iestādē. Tas radīja spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmu, un tajā pieauga produktivitāte. Veselības aprūpes sistēmas reformu uzskatu par Dānijas pēdējo 15 gadu veiksmes stāstu. Tāpēc ka mēs uzlabojām pakalpojumu kvalitāti, pacientiem samazinājām gaidīšanas laiku un arī izmaksas. Par šīm reformām stāstīju arī Latvijas premjerministram Mārim Kučinskim un aicinu veselības ministri Andu Čakšu jebkurā laikā atbraukt uz Dāniju, lai plašāk iepazītos ar mūsu pieredzi. Protams, jūs nevarat ieviest tieši tādus pašus risinājumus, kādus mēs savulaik pieņēmām.

Baltijas valstīs viesojaties, arī lai atzīmētu to, ka Dānija atkal iesaistās Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā un ir izvietojusi savus karavīrus NATO kaujasgrupā Igaunijā. Kādu vēstījumu ietver šie Dānijas soļi?

Mēs šādi paužam savu solidaritāti. Baltijas valstis ir mūsu kaimiņi, esam vienā pagalmā, turklāt mums ir kopīgas vēsturiskās saites. Dodot pienesumu Baltijas valstu drošībai, mēs radām drošību Dānijai. Mūsu karavīri kopā dien starptautiskajās operācijās. Esmu apmeklējis Irāku laikā, kad tur dienēja mans dēls. Kopā ar latviešiem, bet vairāk ar igauņiem mūsu karavīriem ir ilgas tradīcijas dienēt plecu pie pleca starptautiskajās militārajās operācijās. Mūsu starpā ir gan daudz atšķirību, tomēr domāšanas veids ir līdzīgs. Tādēļ mums ir viegli sazināties.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. “Mūsu starpā ir gan daudz atšķirību, tomēr domāšanas veids ir līdzīgs. Tādēļ mums ir viegli sazināties.” – nu tas jau ir fašisma/nacisma teksts!! Visi ir vienādi antifašistu priekšā un jābūt vienādiem kā baktērijām, nevar būt līdzīgākas un mazāk tuvas tautas. Tāpat kā sievas un vīri, visiem jābūtr vienādiem, nevis fašistiski/nacistiski dažādiem, kā to Dabas evolūcija radījusi. Tāpēc es ar PAR krievu valodu, jo visiem jāsaaimililējās 1 lielā, vēlams, krievvalodīgā tautā, arī ķīniešim un indiešiem un āfrikāņiem.

  2. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Kur visu laiku mūsu Veselības ministrijas pārstāvji un arī Veseļbas ministre braukajuši un nav iegriezušies Dānijā. Nav neko mācījušies vai piesavinājušies no citiem.

  3. Dāniju pārņem Sorosa ievestie lordi

  4. Latvijā beidzot valstij ir nepieciešams skaidri pateikt kādi pakalpojumi veselības aprūpē un kādā max laika nogrieznī no valsts tie saņemami! Tāpat jāļauj pacientu plūsmai plūst tur, kur tā vēlas – kāpēc ierobežot pieņemamo pacientu skaitu valsts un pašvaldības veselības aprūpes iestādēs – lai iet visi, kas vēlas un doki/iekārtas strādā ar kārtīgu noslodzi. Citādi nopērk ūber dārgas iekārtas, kuras darbina dažas stundas dienā!

  5. Kur tik ātri noņēma manus komentārus .

    Atkārtošos . Jebkurš bijušais ministrs slavēs savu darbošanās laiku ,un tā ir visās valstīs

    • Noņem tāpēc, ka gudras domas ir bīstamas! Arī manis teikto noņems. Atceries, cik ātri pazuda (arvisiem komentāriem) R.Dzintara teiktais, arī M. Kosteņeckas teiktais! Vienkārši, svarīgu jautājumu apspriešana ir bīstama varturiem, jo parastais cilvēks var sākt domāt.

      • Nejēga
        Domāju viņiem bija tehniska problēma , vai nu arī moderātors skatās . Citur ir tā ,uzraksti un kādu laiku gaidi ,kamēr parādās . Bet te uzreiz parādās ,tad pazūd . Nav neko izmetuši

  6. Bet vienlaikus veselības aprūpes budžeta jautājumos ieviesām decentralizētu sistēmu un ļāvām valsts naudai sekot pacientam. Ja pacients nevarēja 30 dienu laikā saņemt nepieciešamo pakalpojumu valsts veselības aprūpes sistēmā, viņam devām iespēju par valsts naudu ārstēties privātajā veselības aprūpes iestādē. Tas radīja spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmu, un tajā pieauga produktivitāte. Veselības aprūpes sistēmas reformu uzskatu par Dānijas pēdējo 15 gadu veiksmes stāstu.

    Kā izpaudās tas spiediens uz valsts aprūpes sistēmu un kā pieauga produktivitāte . Taču skaidrs ,samazinot pacentam veltīto laiku . Un nauda seko pacentam . Uzreiz varētu aizklapēt rajona slimnīcas.

  7. Mums arī jebkurš bijušais ministrs ,premjers .. savu laiku atcerēsies kā reformu un progresu nesošu .

  8. Ja godīgi, mani ļoti nepārsteidz mūsu ministru rīcība un domāšanas veids, jo pārsvarā visi ir PSRS sistēmas cilvēki, ar nevēlēšanos mainīt savu domāšanu un attieksmi. Neredzu patiesu vēlmi jebkādām reformām, visur spraucas cauri vien privātā ieinteresētība, kas nozīmē vien to, ka, lai arī esam no PSRS prom vairāk par 1/4 no gadsimta, joprojām tiek imitēts darbs, reformas, ir visādas darba grupas un komisijas, kar patiesībā izvērtē pašas savu veikumu, valsts kontrolei ir tikai formāls nosaukums, nekādas bijības. Nav bijušas nevienas paraugprāvas, visur tikai dzirdam – iestājies noilgums… Priekš kam mēs cīnījāmies, ja turpinam dzīvot pēc tās sistēmas?

    • Pievienojos,tad nu radzam,ka LV izpildījumā visas ”reformas” noslēdzas ar naudas izņemšanu no iedzīvotāju kabatām.Dāņu variantā tas notiek no pareizā gala-t.i. vispirms sakārtojot sistēmu veicot strukturālās reformas administratīvajā un pašvaldību līmenī.Bet nu jā,tie ir dāņi……

      • Kas ir strukturālās reformas .? Arī slimnīcu slēgšana ,apvienošana ,personāla atlaišana . Mediķu bezdarbs . Visi darbu Rīgā neatradīs . Vai uz to sabiedrība gatava ? Protams nē . Ja politiķis grib tikt ievēlēts tad viņam jāuzmin vēlētāju vēlmes .

  9. oooo atraduši kārtējo veidu kā naudu izslaukt no tautas nodokļiem…..bet nu pareizi, par kādām utīm veselības ministre uzturēs bērnu….

  10. freeks ar veiksmes stāstu! mums pašiem ir kādi 10 savi veiksmes stāsti!

  11. ha,ha,viņiem tik naudu sagrābt,bet kāda attieksme,ja tas ir pa brīvu!Tad labāk maksāt un saņemt normālu pakalpojumu,be ne divus gadus rindā gaidīt uz 3 minūšu pārbaudi.Lopu dakteri viņi tur vien visi ir.

  12. ..nomainieties uz eiro, tad redzēsim veiksmes stāstu…

Draugiem Facebook Twitter Google+